Mums ir mūsdienu izpratnei netbilstoša pieeja darbam ar pusaudžiem – ir liela padomju laika pieredze, kas ietekmē tos, kas strādā ar pusaudžiem, ir uzsvars uz diagnozēm un medikamentozu ārstēšanu, kas mūsdienās vairs nav iederīgi, skaidro psihoterapeits.
Tāpat psihologa konsultācija nav pārāk efektīva, nevar apkalpot visus bērnus. Pasaules Veselības organizācijas rekomendācija bija visus pakalpojumus vērst uz skolu, uzlabojot tās vidi.
Skola ir otrā ģimene, tai ir liela ietekme, lielāka nekā ģimenei.
Mēs zinām, kā vienu skolu padarīt mentāli veselu, sarežģīti mentāli veselas padarīt daudzas skolas. Grūtības slēpjas tajā, ka nav labas idejas un virzības. Piedāvājot savu versiju situācijas uzlabošanai, psihoterapeits iedvesmojies no Lielbritānijas, kur ir vislabāk attīstītā bērnu mentālās veselības sistēma.
Problēmjauniešu izolēšana no pārējiem nav risinājums, ja izņem bērnu no skolas, izolē problēmu, liekot tai pieaugt, tas nozīmētu pusaudzi izlikt uz ielas, jo nespējam nodrošināt izglītību skolā.
Latvijā skolas ir ļoti vardarbīgas, daudzi cieš no mobinga. Visu atbildību nevar novelt uz ģimeni, jo pusaudzi ietekmē ļoti daudzi faktori ārpus ģimenes. Cilvēki tā veidojušies, ka bērnus audzina kolektīvi.
Ja skola nespēj radīt drošu vidi visiem bērniem, tā nav atsevišķu bērnu problēma. Bērna agresivitāte rodas konkrētā vidē.
Naukšēnu gadījums –
“man šķiet, ka mēs dzīvojam lielās fantāzijās par iekļaujošo izglītību, vienmēr būs tādi bērni, kurus nevar iekļaut, kuriem nepieciešama atsevišķa vide, lai neradītu riskus apkārtējiem. Piemēram, ASV ir šāda veida skolas, kur primārais uzdevums ir palīdzēt šiem skolēniem,”
skaidroja Konstantinovs.
Psihoterapeita piedāvātais risinājums, lai palīdzētu problemātiskiem pusaudžiem skolās:
1. Izveidot mobilās speciālistu komandas, kuras izbrauktu uz krīzes situācijām skolās.
2. Pozitīvās uzvedības programmas ieviešana skolās, kur ir šādi vardarbības gadījumi. Piemēram, brokastis, fiziskas aktivitātes, klases pārkārtošana un citas izmaiņas, kas daļai bērnu var palīdzēt.
3. Sākt darbu pie terapeitiskās skolas izveides – vieta, kur bērnu nosūtīt, ja skolas netiek galā ar bērniem.
Jautāts par šobrīd aktualizēto pusaudžu dzimumidentitātes jautājumu, Konstantinovs saka, ka dzimuma bioloģisko daļu mainīt nav iespējams, var runāt par dzimuma modifikāciju. Šajā jautājumā nav skaidras atbildes, tā ir parādība sabiedrībā – pusaudži, kuru kļūst vairāk.
Kategoriski līdz 18 gadu vecumam bērniem un jauniešiem nedrīkst ļaut pieņemt lēmumus, kas neatgriezeniski izmainītu viņu ķermeni, uzsvēra psihoterapeits.
