Jelgavas pilsētā ir deviņas kapsētas, no kurām atvērta tikai viena, bet pārējās slēgtas daļēji vai pilnībā. Pilsētas attīstības plānos paredzēta vieta vēl vienai kapsētai, un kopumā tas ļautu nākamos desmit gadus aizgājējus apglabāt, kā ierasts.
Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods (Nacionālā apvienība) sacīja: "Mēs esam zemākā virs jūras līmeņa starp lielajām pilsētām, līdz ar to mums nemaz tik daudz vietu, kur potenciāli varētu ierīkot kapsētas, nav."
Problēmas risinājumu domnieki saredz krematorijas izbūvē. Jelgavas pievārtē 15 000 kvadrātmetru liela pašvaldībai piederoša zeme apbūves tiesību izsolē jau nodota SIA "Krematoriju apvienība" rīcībā. Uz krematorijai paredzēto vietu ved grantēta iela, un, kā pastāstīja iedzīvotāji, jau tagad rudeņos un pavasaros tā esot grūti izbraucama.
Strods skaidroja, ka krematorijas būvniekiem ceļa infrastruktūras sakārtošana neesot paredzēta. "Ceļš īstenībā šobrīd nav ielikts nevienā no līgumiem, ka viņu taisīs. Loģiski, ka pašvaldība to uztaisīs, ja pieaugs transporta plūsma uz konkrēto objektu. Savukārt, ja objekta nebūs, būs vienkārši kapi, tad loģiski, ka uz vienkāršiem kapiem paliks vienkāršais ceļš," viņš teica.
Apkārtnes iedzīvotāji – pret
Šajā rajonā nav gāzes vada. Arī krematorijai gāze tiktu pievesta ar automašīnām. Sašutis par šādu nākotni ir Indulis Bagātais, kura īpašumu no potenciālās krematorijas atrašanās vietas šķir vien šaura ieliņa.
Bagātais pauda: "Mums diendienā būs gan jāskatās, kā tos līķus vadās, gan arī tās zvanu skaņas, visas darbības, mašīnas. Ja viņi sola 5–12 kremēšanas dienā, tās ir vismaz 20–30 mašīnas braukās un cilvēki staigās. Mēs iegādājāmies blakām vēl vienu zemes gabalu, kur celt vecākiem māju, un tad sanāks krematorija pretī logiem."
Savukārt apkaimes iedzīvotājs Ivars Noviks sacīja: "Šeit jaunas ģimenes parādās. Daudz bērnu, mazu bērnu. Cilvēki atjauno mājas, būvē mājas, ņem kredītus. Un, ja tagad ir šāds objekts uzbūvēts, tad ir jautājums par tirgus vērtībām. Kurš to kompensēs, ja es te vairs negribu dzīvot."
Gan Noviks, gan arī citi iedzīvotāji ir neizpratnē, kāpēc nav bijusi sabiedriskā apspriešana par krematorijas būvniecību.
Kā skaidroja Valsts vides dienestā (VVD), krematorijai nepieciešama B kategorijas piesārņojošās darbības atļauja, bet obligātu sabiedrisko apspriešanu likums paredz tikai A kategorijas atļaujai. Tas gan neizslēdza iespēju pašvaldībai rīkot sabiedrisko apspriešanu.
Vienprātības par krematorijas atrašanās vietu nav arī starp ievēlētajiem deputātiem. Aigars Rublis ("Jaunā Vienotība") sacīja: "Es vairāk varbūt vērstu uzmanību uz Jelgavas novada teritoriju, nu, nav mums par katru cenu jācenšas izvietot šāda veida būves pilsētas teritorijā. Vēl jo vairāk, ka transporta jautājumu var diezgan vienkārši atrisināt."
Ieceri aptur
Pašreiz gan iecere par krematorijas būvniecību Zālītes ielā vismaz uz laiku ir apturēta, jo saņemti divi kolektīvie iesniegumi no iedzīvotājiem, kuros apstrīdēta jau apstiprinātā būvniecības iecere.
Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Strods skaidroja: "Teorētiski, ja aptur, vienmēr pastāv divas varbūtības. ''A'' gadījums – ja iesniegtajam ir pamatotas lietas, bet ''B'', ja tās ir izdomātas lietas. Pilsētā ir viena darbojošās un viena jau sen, gadus desmit, iezīmētā kapu vieta. Tātad teorētiski vieni vai otri kapi. Citas vietas es īsti neredzu krematorijai, jo nesaistīti ar kapiem... nu, es īsti nestādos priekšā, kā tas varētu izskatīties."
Būvvalde esot sākusi izskatīt apstrīdēto krematorijas būvniecības ieceri, bet, cik ilgu laiku tas paņems, īsti gan neesot zināms, jo precizējoša informācija tiekot gaidīta arī no iesniegumu iesniedzējiem.
Pašreiz Latvijā darbojas divas krematorijas – Rīgā un Valmierā, par to darbību pretenzijas no iedzīvotājiem neesot saņemtas.
