Jēkabpilieši aizvadījuši nemierīgu nakti. Daugavas ūdens līmeņa kāpuma dēļ jau vakar bija applūdušas teritorijas pie Daugavas aizsargdambja. Atbildīgie dienesti atsūknēja ūdeni no applūdušajiem pagalmiem un ielu posmiem, ūdeni novirzot atpakaļ Daugavā. Tāpat stiprināts Daugavas aizsargdambis vietās, kur pie aku grodiem izveidojušās ūdens sūces.
Ceturtdien pa dienu ūdens līmenis Daugavā gan sāka nedaudz pazemināties, izkustoties vižņiem, bet hidrologi prognozē, ka vēlāk tas atkal var sākt celties.
Vairāki ielu posmi pie Daugavas ir applūduši un slēgti satiksmei, tāpat ūdens skāris vasarnīcas un daudzu privātmāju teritorijas.
Pagalms applūdis arī Edītei: "Tagad es braucu skatīties, kāda situācija, pašlaik no darba skrienu. Jā, ir [uztraukums]". Jautāta, vai kādreiz ir bijis, ka ūdens jau pagalmā, viņa sacīja: "Man grūti pateikt, es jau tajos lielajos plūdos te nedzīvoju, pēdējos gados nav bijis. Es saskāros pirmo reizi, jo visu laiku dzīvoju dzīvoklī, nebija tādu problēmu."
Plūdi skāruši arī rakstnieces Annas Skaidrītes Gailītes īpašumu, kas atrodas pašā Daugavas krastā. "Dārzs ir ūdenī līdz pat malkas šķūnītim, malkas šķūnītī vēl var ieiet. Drusku varbūt, ka samirks apakša, tur jau viens gals ir ūdenī, bet es jau esmu sastiepusi malku rezervei. Nē, [pagaidām uztraukuma nav]. Ja atnāks līdz mūsu mājai, tad visa Rīgas iela būs ūdenī."
Jēkabpilietis Artūrs atbraucis apskatīt savu draugu māju, ko no visām pusēm apņem ūdens. "Man te draugi dzīvo, un es nezinu, kad viņi atgriezīsies no ceļojuma. Nobildēju, nofotografēju, kas viņiem te notiek, aizsūtīšu, tālāk risināsim, kas tālāk būs, ko darīsim. [..] Dambis kaut ko nosargā, bet cerēsim, ka ar pašvaldības spēkiem kaut ko darīs."
Jēkabpilietis Jānis stāstīja, ka māju atjaunojis tikai pirms četriem gadiem un pat iedomāties nevarēja, ka varētu nākties cīnīties ar plūdiem. Par laimi, mājas pamati ir augsti, bet posts tāpat būs nodarīts. Daļa ģimenes tagad nakšņo citviet. "Pie manas māsas tagad aizbrauca padzīvot. Bet tualete nestrādā, nekas nestrādā. Iebraukt mašīnu arī nevar. Četrus gadus dzīvojam. Atremontējām māju. Žēl. Applūdis viss. Nauda ieguldīta. Pārdzīvojam."
Satiktie vietējie iedzīvotāji stāstīja, ka pēdējo gadu laikā šādi nav bijis. Parasti aplūst Pļaviņas, nevis Jēkabpils. Vairāki iedzīvotāji pieminēja plūdus 1981. gadā.
Aivars: "Plūdi pārdzīvoti tādi – kad 1981. gadā mēs bijām tur uz salas un Jāņos stāvēja ledus gabali manā augumā. Jāņos!"
Alise: "Kopš es dzīvoju Jēkabpilī, šī ir pirmā reize. Parasti Pļaviņas applūst. Bet Jēkabpils nav bijusi. Citreiz kaut kādas peļķes izveidojas, bet ne tā kā tagad, kad līdz logiem. Tur tālāk ir pilnībā aplūdusi mašīna līdz pat augšai."
Tikai pēcpusdienā no Rīgas ierodas lieljaudas ūdens sūknis. Zem ūdens līnijas jau ir kāda automašīna. Tikmēr citu auto vietējie glābj, lai tam nebūtu tāds pats liktenis.
Ūdens līmenim Jēkabpilī vajadadzētu kristies, bet prognozēt ir ļoti sarežģīti, sacīja Latvijas Vides, ģeoloģijas un metroloģijas centrā. Vižņu sastrēgums ir ļoti garš.
"Turpinās vižņu iešana, veidošanās. No Polockas līdz Jēkabpilij joprojām iet vižņi. Tie sakrājas un turpina izraisīt ūdens svārstības. Grūti prognozēt, tik blīvs sastrēgums. No Pļaviņām līdz Jēkabpilij – to var uzskatīt kā vienu lielu, garu sastrēgumu. Visdrīzāk ledus kaut kādās vietās tiks izskalots. Tas nozīmē, ka vietām situācija paliks labāka, citur, iespējams, turpināsies applūšana," lēsa hidroloģe Līga Klints.
Plūdu draudi novērtēti kā ļoti bīstami arī ārpus Jēkabpils pilsētas. Sociālajos tīklos redzami vairāki video ar applūdušām viensētām. To vidū arī autosportists Reinis Nitišs, kurš lietotnē "Instagram" publicējis video ar kaimiņa kaķa glābšanas operāciju.
Turpina applūst arī Sakas sala lejpus Jēkabpils, kā arī citas teritorijas. Šodien ugunsdzēsēji no plūdu skartās Sakas salas evakuēja piecus cilvēkus, kā arī vienu suni un kaķi, bet iepriekšējās dienās Jēkabpils novadā plūdu dēļ evakuēti deviņi cilvēki. Vairums apmetušies pie radiem, bet trīs cilvēki izmitināti pašvaldības viesnīcā "Vārpa".
Pie Pļaviņām vižņi nekustīgi. Ūdens līmenis šodien paaugstinājies, bet lielas teritorijas nav applūdušas.
Ceturtdien, 12. janvārī, notika starpinstitūciju plūdu koordinācijas sanāksme. Pēc tās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (''Apvienotais saraksts'') atzina, ka pašlaik applūdušo māju skaits neesot liels.
Eksperti sanāksmē norādījuši, ka šoreiz plūdu draudus nav iespējams samazināt ar ūdenslīmeņa mainīšanu hidroelektrostaciju ūdenskrātuvēs, tāpat arī vižņu spridzināšana vēlamo efektu nedotu. Tāpat atbildīgo dienestu pārstāvji sanāksmē secinājuši, ka plūdi nav beigušies un sagaidāms sarežģīts pavasaris. Proti, plūdu draudu situācija Latvijas upēs saglabāsies līdz pat pavasarim.
Ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) atgādināja, ka, ja mājoklim pastāv applūšanas draudi, ir svarīgi laikus atrast, kā atslēgt elektrību un gāzes padevi.
Pat ja nams nav aplūdis, gruntsūdeņi ceļas. Tāpēc iedzīvotājus aicina pārliecināties par dzeramā ūdens kvalitāti, īpaši ja tas tiek iegūts no akas vai urbuma.
