Jauno vēlētāju aktivizēšana vai pienākuma uzspiešana. Deputātu viedokļi par balsošanu no 16 gadiem

"Attīstībai/Par!" Saeimas frakcija sagatavojusi grozījumus Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, kas paredzētu iespēju jauniešiem jau no 16 gadu vecuma balsot pašvaldību vēlēšanās. Par šo ideju vairākkārt diskutēts arī iepriekš, taču arī šobrīd politiķu teiktajā tai nav jūtams plašs atbalsts, liecina Saeimas frakciju pārstāvju teiktais. 

ĪSUMĀ:

  • "Attīstībai/Par!" grib aktivizēt jaunos vēlētājus, ļaujot balsot pašvaldību vēlēšanās no 16 gadiem.
  • Nacionālajā apvienībā par ideju ir dažādi viedokļi; Dombrava norāda uz vēlamām izmaiņām politiskajā dienaskārtībā.
  • "KPV LV" deputāts Geidāns uzskata, ka skolēni pirms vēlēšanām jāapmāca par politiskajiem procesiem.
  • Feldmans no JKP uzskata, ka jāļauj jaunāku cilvēku stāšanās partijās.
  • Latkovskis no "Jaunās Vienotības" un Feldmans noraida izmaiņu pieņemšanu līdz nākamajām vēlēšanām.
  • ZZS un "Saskaņa" uz ideju skatās noraidoši.

Deputātu viedokļi par balsošanu no 16 gadiemJānis Kincis

    Līdz pašvaldību vēlēšanām atlicis mazāk nekā gads – tās notiks nākamā gada 5. jūnijā. Ideju paplašināt balsstiesīgo rindas ar jauniešiem no 16 gadu vecuma rosinājuši "Attīstībai/Par!" frakcijas deputāti.

    „Ir vairākas demokrātiskas valstis vai reģioni, kā piemēram, Vācijas gadījumā federatīvās zemes vai pavalstis, kur šāds regulējums ir spēkā. Tāpat Austrijā, tāpat Igaunijā jauniem cilvēkiem vēlētāja tiesību došana tiešām ļauj aktivizēt vēlētājus. Viņi labprāt izmanto šīs tiesības. Es teiktu, ka mēs vienojāmies, ka šis ir jautājums, par kuru vajag diskutēt,” stāstīja deputāts Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par!").

    Tomēr Saeimā atsaucība šai idejai aizvien ir mazākumā. Deputāts Jānis Dombrava no Nacionālās apvienības norādīja, ka viņa pārstāvētajā frakcijā viedokļi par šo jautājumu atšķiras.

    Viņaprāt, vēlētāju vecuma sliekšņa mazināšana pašvaldību vēlēšanās ieviestu vēlamas izmaiņas politiskajā dienaskārtībā.

    „Jāņem vērā, ka 16 un 17 gadus vecie jaunieši veidotu niecīgu vēlētāju apjomu, pat ja viņi visi tikpat aktīvi kā citās vēlētāju vecuma grupās ietu balsot. Tomēr arī tas ļautu ienest pozitīvas pārmaiņas politiskajā dienas kārtībā – partijām vairāk būtu jāstrādā ar jautājumiem par ģimenēm ar bērniem, jauniešiem, izglītību. Tie bieži vien ir jautājumi, kas paliek otrā plānā,” stāstīja Dombrava.

    Līdzīgi uzskata arī "KPV LV" frakcijas deputāts Aivars Geidāns, kurš pats iepriekš bijis Jelgavas novada domes deputāts. Tomēr līdz ar iespēju piedalīties vēlēšanās vajadzētu vairāk izglītot jauniešus par pašvaldībām un vēlētāja tiesībām.

    „Tad vienlaikus skolās jāievieš kāds mācību priekšmets, lai izskaidrotu politiskos procesus, kā notiek pašvaldību darbs. Lai jaunieši sāktu saprast, kāda ir pašvaldības uzbūve. Tad jaunietis labāk varētu saprast, par ko balsot,” stāstīja Geidāns.

    Lai jauniešus pievērstu politikai, vajadzētu virzīt ideju par iespēju ātrāk kļūt par partijas biedru – tas drīzāk varētu veicināt politikā ieinteresētu jauniešu aktivitāti, uzskata Jaunās konservatīvās partijas (JKP) frakcijas vadītāja vietnieks Krišjānis Feldmans.

    „Esošais regulējums paredz, ka jaunieši no 16 gadu vecuma var būt tikai biedra kandidāti partijā. Tomēr ar aktivitātēm partijā jaunieši varētu labāk apgūt kompetences, kas nepieciešamas pilsoniskas sabiedrības dalībniekam,” norādīja Feldmans.

    Politiķis arī piebilda, ka nevar būt runa par šīs iniciatīvas virzību jau līdz nākamgad notiekošajām vēlēšanām. Tam piekrita arī Ainars Latkovskis no „Jaunās Vienotības”, sakot, ka Rietumu demokrātijās nav pieņemts būtiski grozīt vēlēšanu likumus īsu brīdi pirms pašām vēlēšanām.

    Savukārt par vēlētāju vecuma iespējamo maiņu viņš citēja Satversmes 101. pantu, ka pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā. Vienlaikus viņš atsaucās uz Civillikumu, kurā teikts, ka pilntiesīgi pilsoņi ir no 18 gadu vecuma.

    Savukārt Saeimas opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības deputāts Armands Krauze pauda, ka svarīgi noskaidrot pašu jauniešu viedokli.

    „Es esmu par jauniešu tiesību paplašināšanu, bet ne viena šāda šaura elementa izraušanu tikai tāpēc, ka tas ir izdevīgi politiķiem.

    Tā nevajag. Ja jūs jauniešiem pavaicātu, ko viņi vēlas vairāk: no 16 gadu vecuma vadīt auto vai piedalīties pašvaldību vēlēšanās, es domāju, ka vairums izvēlētos iespēju vadīt auto no 16 gadu vecuma. Vajag tomēr rēķināties ar pašiem jauniešiem, nevis politiķiem pensijas vecumā sākt izdomāt, kas jauniešiem ir piemērotāks,” sacīja Krauze.

    Pavisam noraidoši par šo ideju izteicās „Saskaņas” frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins.

    „Nevajadzētu bīdīt šurp un turp pilngadības slieksni. Tikai ar 18 gadu vecuma sasniegšanu cilvēks kļūst par pilnvērtīgu sabiedrības locekli, ka ir pilnībā atbildīgs civiltiesiskas atbildības ziņā. Līdz ar to mēs uzskatām, ka pašlaik nav jāatbalsta šis eksperiments un Saeimā jānodarbojas ar citiem uzdevumiem, pirmkārt, saistītiem ar Covid-19 krīzes seku pārvarēšanu,” norādīja Agešins.

    Pērnruden Saeimā notika diskusija par iespēju pašvaldību vēlēšanās piedalīties no 16 gadu vecuma un jauniešu domas par šādu iespēju atšķīrās. Tolaik izskanēja, ka sabiedrība Latvijā neesot gatava pazemināt vēlētāju vecuma slieksni, turklāt neesot konkrētu mērķu, cik daudzus jauniešus tādējādi varētu pievērst politikai. Tomēr "Attīstībai/Par!" frakcijas deputāti vēlas, lai Saeimā par šo tēmu turpinātos izsvērtas diskusijas. Attiecīgās likuma izmaiņas izskatīšanai  atbildīgajās komisijās varētu nodot jau šonedēļ. Vienlaikus ne politiķu, ne pašu jauniešu vidū vienotas nostājas nav.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti