Viņš apliecināja, ka "Jaunā Vienotība" gatava uzņemties valdības veidošanas procesu, ko tālāk vadīs partijas premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš.

Atšķirībā no iepriekšējām reizēm, kad sākumā tika diskutēts par atbildības sadali,  "Jaunā Vienotība" vēlas runāt par prioritātēm. Politiskā spēka prioritātes ir ārējā un iekšējā drošība, ekonomikas izaugsme un izglītības sistēmas attīstība. Tās varētu būt jaunās valdības prioritātes, sektori, kuros meklēt risinājumu. Ašeradens uzsvēra, ka tas nenozīmē atbildības sfēru sadali – "Jaunā Vienotība" nepretendē vadīt iepriekš minētās nozares.

"Jaunā Vienotība" politiskās konsultācijas sāks otrdien, 4. oktobrī, kad plānota tikšanās ar "Apvienotā saraksta" un Nacionālās apvienības pārstāvjiem, bet turpināsies trešdien, 5. oktobrī, kad uz sarunu aicināta partija "Progresīvie", informēja politiskajā organizācijā.

Jau izskanējis, ka NA labprāt vēlētos mazāku koalīciju, jo ar "Progresīvajiem" tai ir ideoloģiskas pretrunas. "Apvienotā saraksta" līderis Uldis Pīlēns intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" norādīja, ka viņa vadītais politiskais spēks ir gatavs darbam gan mazākā, gan lielākā koalīcijā. Tam nav pretenziju arī pret Kariņu kā premjeru.

"Krīzes laikos, protams, ir labāk, ja koalīcijas, valdības darbu atbalsta pēc iespējas vairāk likumdevēju," viņš norādīja.

Pīlēns arī uzsvēra, ka valdības veidošanu nedrīkst vilkt garumā.

Vienlaikus Pīlēns kritizēja iepriekšējās valdības darbu. Pēc viņa domām, lēmumi tiek pieņemti pārāk lēni – uzņēmējiem un iedzīvotājiem nebija laikus skaidrs, kā iziesim cauri šai ziemai. "Apvienotais saraksts" labprāt iesaistītos ekonomisko jautājumu risināšanā, kā arī gribētu samazināt ceļu, kas kādam priekšlikumam jāiziet, līdz tas var tikt apstiprināts valdībā. Pīlēns uzsvēra, ka krīzes vadība atšķiras no vadības miera laikā.

Latvijas Radio bija aicinājis uz sarunu arī "Progresīvo" valdes locekli Mārtiņu Kossoviču. Viņš uzsvēra, ka šobrīd jāizvēlas starp īslaicīgu un nestabilu valdību ar 54 balsīm vai arī plašāku un vairāk sabiedrības iekļaujošu ar 64 balsīm, kurā ietilpst arī "Progresīvie".

Kossovičs uzskata, ka ir iespējams strādāt kopā koalīcijā, jo pašlaik partijām ir vienādas prioritātes – nacionālā drošība un krīzes pārvarēšana.

KONTEKSTS:

Neilgi pēc pirmo provizorisko 14. Saeimas vēlēšanu rezultātu publicēšanas potenciālie parlamentā iekļuvušie politiskie spēki iezīmēja tā sauktās sarkanās līnijas jeb nosacījumus, pie kuriem gatavi strādāt jaunajā koalīcijā, kā arī minēja iespējamos sadarbības partnerus.

Saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem 14. Saeimas vēlēšanās ir uzvarējusi "Jaunā Vienotība", Zaļo un Zemnieku savienība un "Apvienotais saraksts". Seko Nacionālā apvienība, "Stabilitātei!", "Latvija pirmajā vietā" un "Progresīvie".