Lapiņš ir dzimis 1885. gada 25. jūnijā Veselpas pusē Pintuļu mājas klētiņā. Šeit arī aizritējuši viņa skolas gadi, taču vēlāk viņš strādājis par skolotāju un publicistu dažādās Latvijas pilsētās. „Viņš ir bijis Jelgavas ģimnāzijas direktors, Rīgas 1. ģimnāzijas direktors. Viņš ir bijis līdzstrādnieks daudziem žurnāliem, ir rakstījis grāmatas,” par Lapiņu stāsta Veselavas bibliotēkas vadītāja Ingrīda Rence.
Mūsdienās gan par Jāņa Lapiņa dzimto Pintuļu māju atrašanās vietu liecina vien divi vareni ozoli. Šeit arī iekopta Latvijas karoga autora piemiņas vieta, uzstādīta informatīva plāksne, kā arī karoga masts, kurā svētku reizēs atkal plīvos Jāņa Lapiņa izgatavotā karoga prototips. „Mēs ļoti gribētu lai jaunā paaudze to atcerētos, jo Latvijas karogs nav nekāds nieks. Tas ir visīpašākais, kas mūsu valstī ir,” piebilst biedrības „Ieva” valdes priekšsēdētāja.
Šobrīd Jāņa Lapiņa darinātā Latvijas karoga oriģināls atrodas Cēsu vēstures un mākslas muzejā. 1997. gadā muzejam to dāvājusi Jāņa un Mariannas Lapiņu meita Lija Poga. „Doma ir popularizēt šajā vietā karogu, jo Jānis Lapiņš ir nācis no šejienes. Karogs gan ir šūts Valmierā 1916. gadā,” norāda Cēsu Vēstures un mākslas muzeja vēsturnieks Tālis Pumpuriņš.
Biedrībai „Ieva” piemiņas vietu iekopt palīdzējuši zemessardzes veterānu apvienības pārstāvji, kas par godu Jāņa Lapiņa 130. dzimšanas dienai nākamgad gatavojas veidot izstādi “Ar saulu karogā”. „Es līdz valsts 100 gadiem gribu pierādīt, ka saulītei karogā ir galvenā vieta. Tas ir mans darbs, strādāt un pierādīt,” atzīmē Cēsu Zemessardzes veterānu apvienības priekšnieks Jānis Bahmanis.
Lapiņa darinātajā karogā redzamā saulīte vēlākos gados Latvijas karogā vairs neparādās. Cēsu muzeja speciālisti skaidro, ka Lapiņš saulītes elementu karogā pievienojis godinot latviešu strēlniekus, kuru emblēmā arī bija redzama saulīte.
