Panorāma

Panorāma

Panorāma

Latviju apmeklē Zviedrijas kroņprincese

«Sistēmas bērni»: bērnunams «Stikli» Ventspils novadā

Inspekcija sola reaģēt uz audžumammas ziņoto par iespējamiem pārkāpumiem bērnunamā «Stikli»

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) ir solījusi iespējami ātri reaģēt uz rubrikā "Sistēmas bērni" stāstīto par iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem Ventspils novada bērnunamā "Stikli". Savukārt Rīgas bāriņtiesas vadītājs audžumammai iesaka ar iesniegumu vērsties arī Rīgas bāriņtiesā un Valsts policijā.

"Stiklos" ilgstoši lielākais klientu loks nācis no Rīgas pašvaldības. Pēc tiesībsarga ziņojuma par to, ka lielā attāluma dēļ vecāki nevar apciemot bērnus, Rīga pārstāja šajā institūcijā ievietot savus bērnus. Taču tie, kuri tur ievietoti iepriekš, ir palikuši. Nepilngadīgie rīdzinieki bērnunamā joprojām ir vairākumā.

"Tas ir izveidojies vēsturiski. Tur to aprūpi saņem bērni ar īpašām vajadzībām, ar garīga rakstura traucējumiem, ar vidēji smagiem, jo viņiem ir iespēja mierīgā lauku vidē dzīvot," stāsta Rīgas domes Labklājības departamenta Sektora ģimenēm un bērniem eksperte Sandra Rancāne.

To, cik ļoti mierīgā klusā vide patiešām nāk par labu Rīgas bērnam, speciālisti apšauba. Jo pieaugot, lielākajai daļai būtu jāatgriežas galvaspilsētā, jāiekļaujas sabiedrībā.

"Negatīvais ir tā ļoti noslēgtā vide. No bērna tiesībām uz attīstību - tur bērnam daudz ne ko redzēt, ne kur aizbraukt, kā tas būtu Rīgas bērniem Rīgā," uzskata Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.

Mājinieki un bērnunamnieki. Tā "Stiklos" bērni viens otru iedalījuši kategorijās. Tie, kas sevi sauc par mājiniekiem, nāk no ģimenēm un brīvdienās drīkst atgriezties mājās. Bērnunamniekiem šādas privilēģijas nav. Arī veselības problēmas var kalpot par iemeslu, lai kādu neiekļautu draugu lokā.

"Daži ir normāli, daži nav tik labi. Re, kur vēl viens bērnunamnieks. Normālais, ar ko var draudzēties," nosaka audžumamma Elīna Bataraga.

Un ne tikai bērni viens otru iedala normālajos un ne pārāk. Audžumammas Elīnas Bataragas novērojumi parāda, ka arī personāls bērnus šķiro – labajos un sliktajos. "Visnegatīvākā attieksme bija pret kādu septiņus gadus vecu meiteni. Tas, ka bērns ir cietis no ļoti smagas vardarbības un viņam ir uzvedības traucējumi, nav iemesls pret viņu izturēties slikti un viņu pazemot."

Jautāts, vai iestādē prot strādāt ar bērniem, kas jau ir cietuši no vardarbības, bērnunama direktors Guntis Lučins saka: "Ja mēs strādājam jau no 1995.gada, tad jau droši vien."

Ventspils novada vadība pauž atbalstu iestādes vadītājam. Dome kā darba devējs paturēja viņu amatā arī pēc tam, kad par pērn te konstatētajiem pārkāpumiem Lučina rīcību lūdza izvērtēt VBTAI.

"Ir kādreiz bijuši kaut kādi aizrādījumi, bet nu relatīvi ne tik lieli, un es domāju - nekādi lieli pārkāpumi tur nekad nav bijuši atrasti," saka Ventspils novada domes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Mačtams (Zaļo un Zemnieku savienība).

Pavisam nesen negaidītu pārbaudi "Stiklu" bērnunamā veica arī Tiesībsarga birojs. Tajā pārsteigumu raisīja fakts, ka no 28 klientiem institūcijā tikai 13 bija bērni, bet lielākā daļa – pilngadīgie.

Rīgas domes Labklājības departaments, kas lemj par to, kurā iestādē ievietot, norāda, ka iekavētas izglītības dēļ bērnunamu bērni "Stiklu" internātskolā pabeidz ne vien mācību gadu, bet arī uzsākto izglītības programmu.

"Bažas ir par to, ka sociālās garantijas pēc likuma bērnam saglabājas līdz 24 gadu vecumam. Tas, ka pašvaldībai ir jāpalīdz un jāatbalsta un kaut kā par viņu jārūpējas. Vai te neiznāks tāda situācija, ka viņi faktiski paliek bērnunamā līdz tiem 24 gadiem, kad tās sociālās garantijas beidzas un tad tiek no turienes izrakstīti; viņš aiziet un nevienam vairs nav jāpalīdz," spriež Grāvere.

Rīgas domē norāda, ka ar jaunieša piekrišanu par vajadzību turpināt uzturēties iestādē lemj pati iestāde "Stiklos". Iestāde, kuras finansējums atkarīgs no bērnu skaita.

Kas attiecas uz bērnu nākotni pēc bērnunama, Rīgas domē norāda, ka bez atbalsta šie jaunieši nepaliekot.

"Pārsvarā bērni aiziet uz grupu dzīvokļa pakalpojumu vai arī ir bērni, kas ir aizgājuši uz valsts sociālās aprūpes centriem, pansionātiem," piebilst Rancāne.

Rīgas pašvaldībā norāda, ka savu kļūdu esot apzinājušies un rīdziniekus vairs neievietojot iestādēs tik tālu. Daudz straujāk nekā iepriekš bērni nonākot arī audžuģimenēs, pie aizbildņiem vai adopcijā. Tomēr kopējā tendence valstī parāda – ja nav norādījumu no augšas, lielākā daļa pašvaldību nesteidzas stimulēt bērnu nonākšanu ģimeniskā vidē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt