Jaunās valdības deklarācija ietver apmēram 50 lapas. Tajā kā galvenās tēmas uzsvērtas drošība un ārpolitika, klimats, enerģētika un vide, izglītība, konkurētspēja un dzīves kvalitāte.
Galvenais un atslēgas termins Krišjāņa Kariņa otrās valdības deklarācijā ir ekonomikas transformācija. To vairākas reizes uzsvēris arī valdības vadītājs. Un arī ideju valdības deklarācijā pietiek. Ministru kabineta pārstāvji savas prioritātes visdažādākajās nozarēs apkopojuši kopumā 328 punktos, kas ir plašs apņemšanos skaits. Tomēr plašais lauks šajā gadījumā nav laba zīme, uzskata politoloģe Iveta Kažoka.
"Starp šiem vairāk nekā 300 punktiem nav skaidra hierarhiskā secība. Tajā brīdī, kad tu apsoli visu visiem, tad ir ļoti grūti pēc tam pateikt, ka, ziniet, šie solījumi bija svarīgāki nekā šie solījumi un tāpēc šo mēs izdarījām kā prioritāti, tāpēc piedošanu jums, kuriem mēs bijām apsolījuši tik daudz, ka mēs neizdarījām vispār neko," norāda politikas centra "Providus" direktore Iveta Kažoka.
Runājot par atslēgas tēmām, visvairāk punktu ir sadaļā “konkurētspēja”, kas pārsvarā ietver ekonomisko procesu uzlabošanu un virzienus. Deklarācijas izstrādē koalīcijas partneri iesaistīja arī sociālos partnerus, tai skaitā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvjus. Organizācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš par šo stāsta – ir pozitīvi, ka sociālie partneri tiek iesaistīti vairāk nekā iepriekš. Tāpat arī izvirzītās prioritātes kopumā esot vērtējamas ar “plus” zīmi.
"Liels jautājums būs, ko no deklarācijas valdība arī tiešām izdarīs.
Jo daudzas lietas tiešām ir pareizi uzrakstītas. Jā, varbūt šobrīd apaļos formulējumos, bet detalizācija būs tālāk. Bet tas izšķirošais jautājums būs – ko no tā visa tiešām izdarīs," uzsver Endziņš.
Šā brīža ģeopolitiskajos apstākļos arī ārpolitika un drošība neapšaubāmi ir vienas no galvenajām sfērām. Savā deklarācijā valdība apņēmusies gan nosacīti vispārējas lietas, gan arī konkrēti īstenojamus mērķus. Ārpolitikas un drošības sfērā krasas izmaiņas jaunajā valdībā negaida pētnieks Māris Andžāns.
"Ir labi, ka ir nospraustas konkrētas lietas – 3 % aizsardzībai, 2,5 % - iekšējai drošībai. Tāpat arī ir labi, ka skaidrība tiek viesta attiecībā uz valsts aizsardzības dienestu. Tātad, nākamā gada vidū tiek plānots pirmais iesaukums. Es domāju, ka tas būs liels izaicinājums izveidot funkcionējošu, sabiedrībā atbalstītu dienestu," uzskata Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns.
Vēl ekonomiku transformēt palīdzēs izglītība, kurai kopumā dokumentā veltīti teju 40 punkti. Tajos ir daudz labu ideju, stāsta Latvijas elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas (LETERA) izglītības eksperte Mārīte Seile. Tomēr arī viņai, līdzīgi kā Kažokai, ir bažas, ka daudz solījumu beigās var neatnest gaidītos rezultātus.
"Es šo redzētu kā skaistu un vajadzīgu sapni, bet es neesmu pārliecināta, ka viss, kas šajā deklarācijā ir paredzēts – to būs iespējams īstenot šīs valdības laikā," norāda LETERA izglītības eksperte Mārīte Seile.
Vienlaikus Seile arī uzsvēra – deklarācijā pietrūkst konkrētas sadaļas par skolotājiem. Tāpat arī pedagogu plānotais algu līmenis vismaz 120 % apmērā no vidējās darba samaksas sabiedriskajā sektorā neesot pietiekams. Turklāt, ņemot vērā, ka iepriekš citos plānošanas dokumentos solīts vairāk.
KONTEKSTS:
Aptuveni mēnesi pēc oktobrī notikušajām 14. Saeimas vēlēšanām iespējamās nākamās koalīcijas partneri – "Jaunā Vienotība" (JV), "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA) - parakstīja sadarbības memorandu. Tika panākta arī vienošanās, ka valdībā būs Klimata un enerģētikas ministrija, atsakoties no sākotnējā nodoma tai pievienot arī ar vidi saistītus jautājumus.
Tāpat JV piedāvāja atbildības jomu sadalījumu jaunajā valdībā, kur tai pienāktos sešas ministrijas un premjera postenis, bet AS un NA – katrai pa četrām ministrijām. JV un NA pauda gatavību turpināt darbu, bet vēl tika gaidīta atbilde no AS par viņiem piedāvāto atbildības jomu sadalījumu.
Vēlāk panākta konceptuāla vienošanās par atbildības jomu sadali, un politiskie spēki ķērās klāt valdības deklarācijai, kurai iesniegts simtiem priekšlikumu.
22. novembrī Valsts prezidents parakstīja rīkojumu par valdības veidošanas uzticēšanu 14. Saeimā visvairāk balsu ieguvušās JV līderim Krišjānim Kariņam, kurš pauda pārliecību, ka dažu nedēļu laikā spēs piedāvāt pilnu valdības sastāvu apstiprināšanai Saeimā.
14. decembrī, divarpus mēnešus pēc parlamenta vēlēšanām, 14. Saeima balsojumā izteica uzticību jaunajai trīs politisko spēku veidotajai valdībai.
