Sadaļas Sadaļas

De Facto

De Facto

De Facto

De Facto

Plāns ir, naudas nav – vai vēža ārstēšanu uzlabos tikai uz papīra?

Plāns ir, naudas nav – vai vēža ārstēšanu uzlabos tikai uz papīra?

Nākamo trīs gadu plāns cīņai ar vēzi šobrīd ir drīzāk vajadzību uzskaitījums, nevis plāns, uz kuru var paļauties, secina Latvijas Televīzijas raidījums “De Facto”. Ieceru īstenošanai jau nākamgad būtu vajadzīgi ap simts miljoniem eiro, taču Finanšu ministrija (FM) visu summu nesola. Bet bez naudas liela daļa no plānā rakstītā var tā arī palikt tikai uz papīra, un vēža slimnieki solītos un cerētos uzlabojumus ārstniecībai nesaņems.

ĪSUMĀ: 

  • Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienība: Plāns ir ļoti labs; bez finansējuma apšaubāma realizācija.
  • Līdz galam neizpildīts jau palika iepriekšējo gadu plāns, kas finansējuma ziņā bija pat pieticīgāks.
  • Papildu finansējums onkoloģijai nav vienīgā VM iecere; kopumā nākamgad vēl vajag ap 700 miljonus eiro.
  • FM skaidrību sola augustā. Tomēr jau tagad nojaušams, ka visu prasīto finansējumu piešķirt nevarēs.

"Bez šī pieauguma ir apšaubāma šī plāna realizācija," secina onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības "Onkoalianse" vadītājs Helmuts Bēķis. Viņš vērtē – plāns ir ļoti labs. Tajā paredz gan skaidrākus orientierus pacientiem,  gan īsākas rindas atkārtotiem vēža gadījumiem, gan jaunus medikamentus, gan, piemēram, beidzot sakārtotu vēža reģistru. Tā nepilnību dēļ nav iespējams nedz izvērtēt līdzšinējo ārstēšanas efektivitāti, nedz slimības izplatību, un pat Veselības ministrijai (VM) pēdējie salīdzināmie dati ir tikai līdz 2017. gadam.

Tomēr nevienā no sanāksmēm, kurās izstrādāja plānu, neesot  pateikts – no kādiem līdzekļiem šos pasākumus finansēs.

Lielākā daļa no šīs naudas – vairāk nekā 60 miljoni eiro paredzēti medikamentiem, tai skaitā 50 miljoni jaunajām zālēm.

Nacionālā veselības dienesta (NVD) Zāļu un medicīnisko ierīču departamenta direktore Signe Bokta stāsta, ka jau šobrīd rindā uz iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā ir 31 medikaments. "Jauns, inovatīvs medikaments, kas ir izvērtēts, un, ja būtu finansējums, pacienti viņu varētu saņemt," viņa papildina. Tikmēr naudas faktiski nepietiek jau šobrīd sarakstā iekļautajām zālēm. Pacientiem tās gan apmaksā, bet šajā budžeta sadaļā izveidojies 10 miljonu eiro deficīts.

Tikmēr papildu finansējums onkoloģijai nebūt nav vienīgās VM ieceres. Kopējās papildu vajadzības nākamajam gadam ministrijā lēš uz 700 miljoniem eiro. VM vēl nezina, ko par to teiks FM. Tur skaidrību sola augustā. Tomēr jau tagad nojaušams, ka visu prasīto piešķirt nevarēs. Jo vairāk – VM nav vienīgā kas gaida uz papildu naudu. Tā būs vajadzīga arī, piemēram, pedagogu algām, norāda finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība").

"Tā jau ir tā politiķu un ierēdņu atbildība sabiedrības priekšā - informēt par sasniedzamiem mērķiem, nevis uzbūvēt gaisa pilis," saka Reirs.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par!") atzīst, ka tas ir tālāku diskusiju jautājums, ko no jaunā plāna varētu atmest, ja tomēr visu prasīto dabūt nevarēs. Daļai plānotā varētu samazināt apjomu. "Bet, nu piemēram, īstenot atsevišķas konkrētas iniciatīvas,  teiksim to pašu dzeltenā koridora projektu vai kaut ko – ir kaut kādas lietas, ko bez konkrēta naudas daudzuma nevar izdarīt," viņš saka, skaidrojot, ka dzeltenais koridors ir zaļajam koridoram līdzīga iecere, taču atkārtotajiem vēža gadījumiem.

Līdz galam neizpildīts jau palika iepriekšējo gadu plāns, kas finansējuma ziņā bija pat pieticīgāks, rēķinoties ar papildu 40-50 miljoniem ik gadu. Piemēram, jaunajiem medikamentiem iepriekšējā periodā plānā ik gadu paredzēja 14,5 miljonus eiro. Praksē 2018. gadā no valsts budžeta piešķīra 6 miljonus, 2019. gadā atrada vēl 0,6 miljonus - tādējādi kopā 6,6, 2020. gadā šo sadaļu budžetā papildināja līdz 8,2 miljoniem – tik un tā gandrīz uz pusi atpaliekot no plāna.

"Tā atpalicība visu laiku ir bijusi  diezgan konstanta – 5 līdz 7 gadi, salīdzinot ar citviet pasaulē. Ir, protams, atsevišķi solīši, kur mēs varbūt ejam līdzīgi kā citur, bet lielākoties tā atpalicība ir konstanta," saka Latvijas Onkologu asociācijas vadītājs Jānis Eglītis, norādot, ka šobrīd ir ļoti daudz nepilnību. "Ja pastāv aizdomas par slimības reaktivāciju, tad te ir problēmas, jo te nav zaļā koridora  un tad mākslīgi pacienti tiek likti slimnīcā, lai ātrāk varētu šos izmeklējumus veikt. Tas nav  īsti normāli, tas viss ir jādara ambulatorajā etapā," viņš raksturo vienu no tām.

Nozarē uzsver, ka ar vienu  VM nepietiks, lai to atrisinātu. Līdz šim daudz nav līdzējis tas, ka Saeimā darbojas vesela deputātu grupa vēža pacientu atbalstam, kurā gan sola sekot, lai finansējums plānam būtu, jo problēmas tiešām ir ielaistas, atzīst grupas vadītāja Evita Zālīte-Grosa (Jaunā konservatīvā partija). “Un tur man reizēm ir ļoti tādas iekšējas dusmas, ka mēs neesam atbildīgi, ka mēs kaut ko neesam izdarījuši. Nu, tad varbūt vismaz nerunājam, bet vienkārši darām vēl, ko varam izdarīt," viņa saka. Deputāte cerīgi raugās uz iespējām vēl nākamgad tērēt vairāk uz deficīta rēķina. Bet tas ir maz ticams, jo ir stingri noteikts, kam šo naudu drīkst tērēt, un arī Finanšu ministrijā uzsver, ka tas der vienreizēju pasākumu finansēšanai, nevis tam, kam nauda būs jāmeklē arī vēl pēc gada. Politiķi gan sola, ka lemjot, cik un kam naudu dot ierobežotu līdzekļu gadījumā, onkoloģija būs saraksta augšgalā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt