Eiropas naudu vairs nedos, ja nebūs ūdens un kanalizācijas lietotāju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

10 gadu laikā kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) Latvijas pilsētās un ciemos ūdenssaimniecības un kanalizācijas pakalpojumu attīstībā ieguldīts gandrīz miljards eiro. Lielāko daļu no tēriņiem sedzis Kohēzijas fonds. Taču šie ieguldījumi tikai teorētiski radījuši iespēju lietot tīrāku ūdeni un tualeti savienot nevis ar piemājas aku vai grāvi, bet attīrīšanas iekārtām. Tikai trešā daļa no tūkstošiem mājsaimniecību pieslēgusies centralizētajai ūdensapgādei un kanalizācijai, ar lielākiem tarifiem maksājot par visiem domātajām ērtībām. To, ka nauda iztērēta, bet ieguvumu maz, sapratusi arī Eiropas Komisija (EK). Tādēļ līdz ar jauna Ūdenssaimniecības likuma stāšanos spēkā nākamajos gados sagaidāms, ka ieraktajās caurulēs sāksies arī kustība.

Jelgavnieki Sofija un Vilnis Vecmuktāni gadu desmitiem dzīvo nelielajā Griezes ieliņā privātmāju rajonā pilsētas nomalē. Tuvējā apkaimē teju visās ielās pēdējo gadu laikā ieliktas centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas caurules. Griezes ielā izrādījies par maz potenciālo klientu. Tāpēc kaimiņi arvien virtuves un vannas ūdeņus pludina tuvējos grāvjos, gandējot vidi un radot smakas gaisā. Sofija un Vilnis Vecmuktāni stāsta - viņi gan kanalizācijai ierīkojuši nosēdakas, turklāt trīs un pamatīgas, jo dzīvo ielas zemākajā galā.

Ūdenssaimniecības un kanalizācijas pakalpojumu attīstības projektā Jelgavā līdz septembra vidum kopumā būs iztērēti gandrīz 50 miljoni eiro. Lauvas tiesu no šīs summas sedz ES Kohēzijas fonds. Desmit gadu laikā izveidoti jauni urbumi dzeramā ūdens ieguvei un uzbūvētas modernas attīrīšanas stacijas. Ierīkoti jauni vai rekonstruēti vecie ūdensvadi, pagarināti kanalizācijas tīkli. Raugoties teorētiski, ieguvumi ir ievērojami - ap 90% jelgavnieku radīta iespēja pieslēgties centralizētajai kanalizācijas sistēmai.

Absolūts vairākums nu var izmantot arī pilsētas dzeramo ūdeni. Tomēr praksē dārgos labumus izmanto tikai trešā daļa, neslēpj Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods (VL/TB-LNNK).

Mani uztrauc, ka ļoti daudz kur ir izbūvēts, bet reāli pieslēdzas tikai apmēram 35%. Tas ir ļoti mazs skaitlis,” secina Strods.

Ar mērķi audzēt kanalizācijas sistēmas lietotāju skaitu martā Jelgavas dome nolēma doties talkā iedzīvotājiem. Tā apņēmās segt ne vairāk par pusi no pieslēgšanās izmaksām. Tādējādi notekūdeņi vairs nebojātu skatu un vidi, turklāt līdz ar klientu skaita kāpumu palielinātos pašvaldības uzņēmuma „Jelgavas ūdens’ ieņēmumi.

Tomēr pret tādu vēlmi iebilda pašvaldību ministrija, sakot, ka ar nodokļu maksātāju naudu privātmāju saimniekus pabalstīt nedrīkst. Tikko Jelgava atradusi citu variantu - piemaksās par kanalizācijas tīklu izbūvi līdz ielu sarkanajām līnijām. Tomēr, kā atzīst mēra vietnieks Strods, ar pašvaldības palīdzīgo roku pietiks vien pāris simtiem metru cauruļu.

Šim gadam 30 000 eiro ir tikai. Tas nav daudz. No 200 līdz 400 metru var izbūvēt. Bet tas, kas izsaka vēlmi, piebūvēs arī klāt un būs lietotājs,» saka Strods.

Faktā, ka miljoni iztērēti, bet centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu saņēmēju skaits neaug, problēmas nesaskata Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija. Tā apvieno lielāko daļu pašvaldību firmu, kas par Kohēzijas fonda naudu caurules rakušas. Izpilddirektore Baiba Gulbe saka - uzreiz nevar gribēt strauju pieslēgumu skaita kāpumu.

Es domāju, ka tas ir adekvāti, jo pats svarīgākais ir izbūvēt centralizētos tīklus. Miljoni nav apgūti bez pamata. Mēs esam nodrošinājuši jaunajiem klientiem iespēju pieslēgties jau uzreiz kvalitatīvam pakalpojumam. Tas ir normāli, ka iedzīvotāji uzreiz savlaicīgi nepieslēdzas, jo jāaprod ar jauno situāciju un jāsameklē finansējums. Un šeit nav runa par tūkstošiem, kā varbūt daudzi domā. Dažas situācijas ir, kur nepieciešami tūkstoši pieslēgumam, bet tās nav vairākums. Runa varētu būt par dažiem simtiem eiro,” skaidro Gulbe.

Par nozari atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sola, ka nākamajā piecgadē ES atbalstu līdz pat 85% varēs saņemt arī pieslēgumiem. Kā stāsta ministrijas Ūdens resursu nodaļas vadītāja Tatjana Jansone, šajā plānošanas periodā nauda būs paredzēta arī pieslēgumiem. Vides ministrija esot pierādījusi EK, ka tāds atbalsts nepieciešams.

Šo kārtību regulēs topošais Ūdenssaimniecības likums. Tā projektu nākamnedēļ vētīs Pašvaldību savienība, bet tieši pašvaldību dārziņā ministrija ripina akmeni par vieglprātīgu Eiropas naudas tērēšanu līdz šim.

Jansone uzskata, ka aizvadītajā plānošanas periodā pašvaldību projekti bijuši pārāk optimistiski. Neviens neesot paredzējis, ka daudzi pametīs valsti, tādējādi nemaz nebūs, kam jauno pakalpojumu izmantot. „Likumprojekta norma nosaka, ka, piesakot projektu, reāli jāapzinās situācija. Nevajag pārāk rožaini skatīties uz pieslēgumu izveidi. Jābūt reālistiskiem. Tas būs pakalpojumu sniedzēja pienākums - apzināt mājsaimniecības, vai tās domā pieslēgties,» saka Jansone.

Noteikt, kurām mājsaimniecībām ūdens un kanalizācijas caurules pieslēgt par projekta naudu, būs pašvaldību pienākums. Vides ministrija plāno, ka palīdzība pienāksies noteiktām sabiedrības grupām. Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere ir pārliecināta, ka šis atbalsts nenostādīs nevienlīdzīgā situācijā tos, kas caurules līdz šim rakuši par savu naudu. „Tie, kas to ir varējuši izdarīt, jau ir izdarījuši. Tā daļa, kas nav, lielākoties tāpēc, ka arī nav spējuši,” pārliecināta Vesere.

Atbalstu varētu sniegt 15 000 mājsaimniecību jeb vairāk nekā 35 000 iedzīvotāju.

Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektore Baiba Gulbe prognozē, ka nākotnē atbalstu ūdenssaimniecības attīstībai ne tikai ar caurulēm zem ielām, bet pat līdz mājas durvīm sniegs arī pašvaldības. To darbu uzraugošā ministrija gan saka - ja gribētu un darītu atbilstoši likumiem, pašvaldības saviem iedzīvotājiem palīdzēt varētu jau pašlaik.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti