ĪSUMĀ:
- Dobeles novadā opozīcija pārmet, ka jaunā koalīcija strādā pārāk lēni.
- Novada jaunā vadība savukārt norāda uz iepriekš kavētiem lēmumiem.
- Spēcīga opozīcija ir arī Alūksnes, Gulbenes un Valkas novadā.
Dobeles novadā – stingrākā opozīcija
Situācija, ka vēlēšanās uzvaru guvušam sarakstam neizdodas uzņemties vadības grožus, novērojama vairāku novadu pašvaldībās. No publiskajā telpā dzirdētā šķietams, ka Dobeles novada pašvaldībā mierīgi nebūs visus turpmākos četrus gadus. Opozīcijā atstāto LZS deviņu deputātu vidū ir bijušie Dobeles, Tērvetes, Auces mēri. Viņu kolēģis Ivars Gorskis norādījis uz domes lēmumprojektu kavēšanos, piemēram, par iestāžu apvienošanu, sociālās palīdzības nosacījumu salāgošanu apvienotajā novadā. Tāpat vēl nav izraudzīts izpilddirektors, kā arī jālemj par vienotu kārtību skolēnu brīvpusdienām visā apvienotajā novadā.
„Mēs esam it kā opozīcija, bet visi ar pašvaldībām saistīti zinoši cilvēki. Mēs nenoraidītu nevienu lēmumprojektu, kas vajadzīgs pašvaldības attīstīšanai vai sakārtošanai. Mēs tikai nemitīgi prasām, lai dod tos projektus, lai varam apspriest un sākt strādāt. Šeit pat nav jautājums par pozīciju un opozīciju, jo vienkārši neko nedod apspriešanai.
Mums visu laiku ir jākurbulē: dodiet, dodiet, virzāmies uz priekšu un sākam strādāt!” stāstīja Gorskis.
Iebildumi pret Latvijas Reģionu apvienības (LRA), Nacionālās apvienības (NA), "Jaunās Vienotības" un "KPV LV" komandas vadības darbu sākās jau pirmajā sēdē. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pēc domes opozīcijas norādes mudināja pārbalsot priekšsēdētāja vietniekus, kas arī notika. Domē aizvien atšķiras interpretācijas, vai ievērots partiju proporcionalitātes princips deputātu sadalījumā komitejās.
Dobeles novada domes priekšsēdētājs Edgars Gaigalis (NA) vairāku konkrētu lēmumprojektu kavēšanos skaidro ar zaļzemnieku, iepriekšējās vadības, kavēšanos laikus gatavoties pēc reformas gaidāmajām izmaiņām vietvarā. Tomēr neviens process netiekot mākslīgi vilcināts.
„Šie lēmumi būs, un nevis tāpēc, ka par to bijuši zaļzemnieku ieraksti sociālajos tīklos.
Arī šodien esam intensīvi strādājuši. Brīžiem ir lietas, kur kāds grib aizskriet ratiem vai vezumam pa priekšu,” norādīja pašvaldības vadītājs.
Viņš uzsvēra, ka ir pārliecināts par četru partiju pārstāvju koalīcijas spējām veiksmīgi sadarboties, un noraidīja runas par nesen iegūtas varas izslīdēšanu no rokām.
„Šobrīd pavisam noteikti nav tāda sajūta. Katrs šis politiskais spēks koalīcijā esam gājuši ar vienu no idejām, ka ir jāmaina iepriekšējā pārvaldības situācija. Līdz ar to šis ir bijis viens no galvenajiem momentiem, kas mūs vienojis un padarījis stiprākus,” norādīja Gaigalis.
Līdzīgi argumentē arī no "KPV LV", tagad sauktas "Par cilvēcīgu Latviju", rindām ievēlētais deputāts Māris Feldmanis, kura balss nodrošināja koalīcijas vairākumu jeb 10 no 19 vietām domē. Viņš noraida izteiktos minējumus, ka kaut ko saņēmis pretī.
„Nu, es nezinu, kā lai paskaidro. Ko nozīmē amata vieta? Ieskaitot domi, man ir trīs darba vietas. Nezinu, grūti pateikt, par amata vietām vēl neesam neko lēmuši,” sacīja Feldmanis.
Spēcīga opozīcija arī Alūksnes, Gulbenes un Valkas novadā
Ar vienas balss pārsvaru domes priekšsēdi ievēlēja arī Alūksnes, Gulbenes un Valkas novadā. Šo novadu robežas administratīvi teritoriālajā reformā nav mainītas, tātad izpaliek grūtais uzdevums par struktūrvienību, dokumentācijas apvienošanu paplašinātā vietvarā.
Gulbenes novadā noticis līdzīgi kā Dobeles novadā. Arī tajā vēlēšanu uzvarētāji – "Latvijas attīstībai" un Zaļo un zemnieku savienība – palikuši opozīcijā. Vairākumu ar vienas balss pārsvaru nodrošinājuši deputāti no LRA, NA, "Jaunās Vienotības" un Jaunās konservatīvās partijas. Domes priekšsēdētājs Andis Caunītis (LRA) iepriekšējā sasaukumā bija vietnieks mēram Normundam Audzišam (LZS). Pirms koalīcijas izveides viņš par sadarbību runājis ar abu sarakstu pārstāvjiem, taču kopsaucēja nebija. Tas atskan arī domes sēdēs.
„Apmaināmies jau ar kaut kādām laipnībām, bez tā jau neiztikt.
Cik kādreiz pa jokam, cik kādreiz ar kaut kādu zemtekstu, bet, kā es vienmēr saku, katrai maizītei sava garoza. Cik bieza, melna, piedegusi, tas cits stāsts. Ir lietas, par ko nāksies nemitīgi domāt ne tikai tiem, kuri apvienojas [novadā pēc reformas]. Publiskai apspriešanai nodota Vidzemes plānošanas reģiona attīstības stratēģija, jāvērtē, vai kaut kas būtiski mainās, vai runājam vispārīgi,” stāstīja jaunais pašvaldības vadītājs Caunītis.
Alūksnes novadā tagad pie varas tikušie pirms vēlēšanām reklamēja mērķi pašvaldībā nodrošināt spoguļattēlu Saeimai un valdībai. Tas izdevies. Par mēru ar vienas balss pārsvaru ievēlēts Dzintars Adlers ("Jaunā Vienotība"). Bijušais novada mērs zaļzemnieks Artūrs Dukulis cer, ka īstenosies domes vadības mērķis ar valdības palīdzību novadam piesaistīt vairāk dažādu fondu līdzekļu, kas būtu apsveicami.
„Uzskatu, ka mēs neesam opozīcija, tāds jēdziens nepastāv. Mēs pašlaik esam pareizi nenobalsojušie deputāti. Tā ka mēs absolūti neuzskatām, ka jānostājas opozīcijā, jo novada domes pienākums ir reālais darbs ar iedzīvotājiem,” norādīja Dukulis.
Valkas novadā pēc vēlēšanām visi trīs šajā novadā startējušie saraksti virzīja savus mēra amata kandidātus. Amatu ar vienas balss pārsvaru saglabāja no Vidzemes partijas un "Latvijas attīstībai" saraksta startējušais Vents Armands Krauklis. Pašlaik viņš domes darbu raksturo ar vārdu "stabilitāte".
„Faktiski beidzamajā domes sēdē visus lēmumus pieņēmām vienbalsīgi. Arī neformālajās sarunās mēs spriedām, ka nav jātaisa opozīcija un pozīcija, ir jālemj pēc loģikas. Tas, protams, neizslēdz iespēju, ka domas dalīsies, bet kopumā ir produktīvs un konstruktīvs darbs,” komentēja Krauklis.
To, kā jaunajām domēm veiksies ar lēmumu pieņemšanu, vislabāk parādīs nākamā gada budžeta veidošanas process.
KONTEKSTS:
5. jūnijā notikušajās pašvaldību vēlēšanās, kurās vēlēja novadu reformā apvienoto novadu vadību, bijusi rekordzema aktivitāte. Kopumā valstī plašo pārstāvniecību saglabājušas Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) veidojošās partijas, Latvijas Reģionu apvienība, ar vairāku zināmu līderu piesaisti labus panākumus guvusi partija "Latvijas attīstībai".
Pašvaldību vēlēšanas šoreiz notika jaunajās robežās, ieviešot novadu reformu, kas paredz 119 pašvaldību vietā Latvijā izveidot 43. Vēlēšanas gan notika 40 vēlēšanu apgabalos, jo netika vēlēti Rīgas domes deputāti, kā arī Satversmes tiesas sprieduma dēļ domnieki Varakļānu novadā un Rēzeknes novadā, kur vēlēšanas notiks 11. septembrī.
