Dienas ziņas

“Saskaņas” mērķis nākamajās vēlēšanās - uzvarēt

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dobelē aizvadīti 10. ''Ābolu svētki''

Dobelē desmito reizi aizvadīti «Ābolu svētki»

Dobelē aizvadīti desmitie ''Ābolu svētki'' ar lauku labumu tirdziņu, augstākā apbalvojuma augļkopības nozarē-''Ābola ordeņa'' pasniegšanu, kā arī  dažādām spēlēm un atrakcijām.

Dobelē jau daudzus gadus tiek daudzināti ne tikai ceriņi, bet arī āboli. Jau  17. gadsimtā pēc Kurzemes hercogienes Elizabetes Magdalēnas rīkojuma  Dobeles pils augļu dārzā tika iestādītas ''Borsdorfer'' šķirnes ābeles, bet 19. gadsimta vidū pirmie augļu dārzi tika ierīkoti arī pie zemnieku sētām Dobeles un Valmieras apkaimē.

 “Latvijas ģenētisko resursu kolekcijā ir vairāk nekā 300 šķirņu, bet mūsu pašu kolekcijā- pieskaitiet vēl kādas 600. Pašlaik Latvijā populārākais ābols neapšaubāmi ir ''Auksis'' – Lietuviešu šķirne, uz ko vienmēr var paļauties,” stāstīja Dārzkopības institūta vadošā pētniece Laila Ikase.

Pirms desmit gadiem iedibināta arī ''Ābolu svētku'' tradīcija, kurā tiek pasniegts  augļkopības nozarē nozīmīgākais apbalvojums ''Ābolu ordenis''. Šoreiz to saņēma Jānis Zilvers no Siguldas novada, kurš tāpat kā institūta pētnieki ir gandarīts, ka šo gadu laikā Latvijas augļi  ieņēmuši paliekošu vietu arī lielveikalu plauktos

“Vietējos ābolus ēdam praktiski līdz aprīlim, gandrīz visos lielveikalos [tos] var nopirkt.

Es domāju, ka vajadzīgi vēl gadi 5-10, un, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, vietējo ābolu varēs visu gadu nopirkt,” pārliecību pauda zemnieku saimniecības “Pīlādži” saimnieks Zilvers.

Lauku labumus ''Ābolu svētkos'' var iegādāties arī tirdziņā, bet mazākie tos iepazina caur dažādām spēlēm.

Šogad svētkos pirmoreiz tika organizēts arī ābolkūku konkurss, kur galvenais priekšnoteikums bija izmantot vietējās izejvielas.

Šoreiz gan zemgalieši bija parādījuši savu intraverto raksturu, un žūrijai ar visā pasaulē slaveno maizniekmeistaru Aigaru Opihtinu priekšgalā nācās vērtēt tikai vienu kūku.

“Būtu forši, ja varētu novērtēt arī, kādas citiem tās kūkas sanākušas. Esmu vienīgā, kas pieteicās, bet es nenokaru degunu. Noteikti priecājos par to, ka man vispār ir iespēja kaut ko tik interesantu uztaisīt, jo ābolkūku es nekad iepriekš nebiju gatavojusi,” atzina konkursa vienīgā dalībniece Katrīna Ancāne.

Nepadoties solīja arī kūku konkursa organizators Opihtins, kurš aicināja zemgaliešus jau šobrīd sākt gatavoties nākamajam gadam, kad ''ābolu svētkos'' būšot ābolu pīrāgu konkurss.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt