Sadaļas Sadaļas

Nedzirdīgajiem

Eksperti vērtē partijas piedāvājumu vēlēšanās kopā ar Oditu Krenbergu

Nedzirdīgajiem

Dienas ziņas

Vēlēšanas 2018. Partija fokusā. Latvijas Reģionu apvienība, «Par Alternatīvu»

 Diskusijas «Partija fokusā» atšifrējums: Latvijas Reģionu apvienība

 Diskusijas “Partija fokusā” atšifrējums: Latvijas Reģionu apvienība

Jānis Geste: Esiet sveicināti, Latvijas Televīzijas skatītāji. Gatavojoties 13. Saeimas vēlēšanām, mēs turpinām jūs iepazīstināt ar tām partijām un partiju apvienībām, kas cer iekļūt nākamajā Saeimā. Kā jau zināms, kopumā tās šajās vēlēšanās ir 16. Un šovakar mūsu fokusā divi kandidātu saraksti.

Guntis Bojārs: Jā, labvakar, skatītāji! Šovakar jau šeit studijā ir partija “Latvijas Reģionu apvienība”, bet vēlāk, pēc aptuveni pusstundas, mēs runāsim ar otru partiju – partija “Par Alternatīvu”.

Jānis Geste: “Latvijas Reģionu apvienības” kandidātu sarakstu līderi. Sāksim ar Rīgu – tā ir Ieva Brante, Inga Bite kandidē Zemgalē, Edvards Smiltēns kandidē Vidzemē, Nellija Kleinberga kandidē Kurzemē un Juris Viļums kandidē Latgalē.

Guntis Bojārs: Un, kā allaž, arī šovakar būs skatītāju telefona balsojums. Un telefona balsojuma noteikumi ļoti vienkārši – mēs dodam iespēju pateikt jums savu viedokli par konkrēti šo partiju. Jautājums – vai jūs balsosiet par šo partiju Saeimas vēlēšanās? Atbilžu varianti trīs: “Jā, noteikti”, “Noteikti nē” un trešais variants “Vēl domāšu”.

Jānis Geste: Iesākumā vērsīšos pie apvienības Saeimas frakcijas vadītājas Kleinbergas kundzes. Skatoties programmatiski, mēs redzam, ka jūsu tāds kā virsuzstādījums ir par līdzvērtīgi attīstītiem Latvijas reģioniem, ir šis uzsvars uz pašvaldībām. Tas, ko norāda arī cilvēki nereti, ka programmatiski tas saskan lielā mērā arī ar to, ko šobrīd piedāvā viena no koalīcijas partijām – “Zaļo un zemnieku savienība”. Bet tādas identitātes ziņā, kas tad ir tā jūsu atšķirība?

Nellija Kleinberga: Paldies par jautājumu! Es jums varu nepiekrist tikai tajā, ka līdzības ar ZZS. “Latvijas Reģionu apvienība” strādāja pie programmas, kā definīciju izvirzījusi jaunu reģionālo politiku atbilstoši 21. gadsimta skatījumam, vērtējumam, ar konkrētu rīcības plānu. Un pāris punktus es labprāt jums šovakar uzskaitītu. Tātad, mūsu prioritāte laukos ir mazie, vidējie lauku uzņēmēji, mazās, vidējās lauku saimniecības. Mēs vēlamies, lai laukos nostiprinātos jaunās ģimenes, ko paredz arī Eiropas struktūrfondu politika pēc 2020. gada. Ir jāatrod jauni finanšu instrumenti, ja šīs mazās vai vidējās lauksaimniecības un uzņēmējdarbības formas tiktu atbalstītas ar finanšu instrumentiem. Kā, piemēram, mūsu pašu frakcijā iniciēta jau šajā sasaukumā krājaizdevu sabiedrību veidošana. Tas nav viss. Bioloģiskā lauksaimniecība arī, protams.

Jānis Geste: Bet partijas identitātes ziņā – kas ir tā atšķirība?

Nellija Kleinberga: Mūsu pamatvērtības. Tā ir ģimene. Tas ir latviskais dzīvesveids latviešiem tajā vietā, kur viņi izvēlējušies dzīvot. Tās ir mūsu tradīcijas, mūsu kultūra.

Jānis Geste: Vēl parunājot par partijas nostādnēm un šīm vērtībām. Nākamā Saeima, kā redzam, šobrīd prognozes ļoti dažādas. Vieni prognozē – varētu būt ļoti sadrumstalota, citi prognozē – varbūt ne tik ļoti. Tas nozīmē, ka jebkurā gadījumā partneri būs jāmeklē. Jūs esat pateikuši divas sarkanās līnijas – tā ir “Saskaņa” un “Latvijas Krievu savienība”. Un viens no jūsu uzstādījumiem – ka lēmumi par sadarbību ar partneriem ietekmēs arī citu partiju ievēlētie Saeimas deputāti un viņu nostāja apvienībai svarīgos jautājumos. Jūs varat jau šobrīd kā piemēru minēt, teiksim, trīs cilvēkus, ko jūs redzat – ja viņi būtu nākamajā Saeimā, jūs ar viņiem kopā noteikti nestrādāsiet?

Nellija Kleinberga: Nav tāda konkrēta cilvēka, ar kuru mēs kopā nestrādāsim. Cilvēki ir dažādi.

Guntis Bojārs: Labi, tad kāpēc jūs rakstāt šādu punktu programmā?

Nellija Kleinberga: Mēs runājam par partijām.

Guntis Bojārs: Tad tomēr ir runa par kaut kādiem cilvēkiem.

Edvards Smiltēns: Ievēlētais sastāvs nākamajai Saeimai ir ļoti svarīgs. Un šobrīd mēs esam uzlikuši trīs testa jautājumus šajā vēl esošajā Saeimā, kas mēneša laikā ir jādabū cauri. Un tas parādīs, vai kāds lobē kaut kādas lielas ekonomikas interešu grupas vai attiecīgi citas lietas. Proti, tas ir atklāta prezidenta ievēlēšana, ātro kredītu ierobežošana līdz 25% gadā un iepirkumiem uzlikt šos griestus, lai sadārdzinātu

Jānis Geste: Šie ir tie kritēriji, ko jūs esat uzlikuši?

Nellija Kleinberga: Vieni no [vairākiem].

Edvards Smiltēns: Un mēs redzam, ka šajā visā ir milzīga pretestība. Un otrs būtiskais ir tas, ka mēs ļoti labi saprotam, ka nākamo vēlēšanu tā lielā bilde ir tāda, ka viss būs uz naža asmens. Un, kā mēs redzam, viens no koalīcijas partneriem šobrīd veic aktīvas aptaujas, televīzijā arī izsakās, ka varētu mēģināt sadarbību ar “Saskaņu”. Tāpēc ir jāredz, kur ir tie cilvēki, kas ir ievēlēti, kuri ir gatavi ar “Latvijas reģionu apvienību” veidot nacionālās interesēs balstītu valdību.

Jānis Geste: Es apgriezīšu savu jautājumu otrādi – šobrīd visi kandidātu saraksti ir zināmi, partijas, kas kandidē, arī zinām, tad kuru partiju sarakstos no potenciālajiem sadarbības partneriem jūs redzat tādus cilvēkus, ar kuriem jūs neesat gatavi strādāt?

Juris Viļums: Es teiktu otrādāk – katrā partijā ir vismaz viens sakarīgs cilvēks, ar kuru var runāt un izstāstīt mūsu priekšlikumus, un atrast viņā dzirdīgas ausis. Vismaz viens katrā partijā ir atrodams.

Nellija Kleinberga: Mēs to darām arī šodien, strādājot frakcijās, komisijās.

Jānis Geste: Labi, un vēl viens jautājums par nākotni. Attiecībā uz nākamā parlamenta darbu – nākamajam parlamentam būs jāievēl Valsts prezidents. Jūs arī esat definējuši, kas ir tās prasības, kādam viņam vajadzētu būt. Jums ir jau šobrīd savs prezidenta amata kandidāts?

Edvards Smiltēns: Mums ir vairāki iespējamie Valsts prezidenta kandidāti. Es esmu vēlējis trīs Valsts prezidentus savas karjeras laikā. Un mēs skaidri zinām to, ka tādi ļoti cienījami cilvēki Latvijā, viņi atsakās kandidēt, ja šis process tiešām ir šis politiskais tirgus, aizklāta balsošana, lēmumu pieņemšana viesnīcā vai zoodārzā. No sākuma jāpanāk atklāta prezidenta ievēlēšana. Mums bija arī ziemā priekšlikums par to, ka jāiesaista sabiedrība prezidenta vērtēšanas procesā, proti, 50 tūkstoši parakstu jāiegūst, lai iegūtu sabiedrības mandātu. Un tad mēs iegūsim Latvijā izcilu prezidentu.

Jānis Geste: Kad tas būs panākts, tikai tad sauksiet savu kandidātu?

Edvards Smiltēns: Sāksim ar to, ka līdz 4. oktobrim, mēs esam arī precīzu grafiku uzlikuši un arī partijām likuši viņu, teiksim, pieņemt un izpildīt, ir jāpieņem grozījumi Satversmē par atklātu prezidenta ievēlēšanu. Tad arī mums parādīsies ļoti spilgti un cienījami kandidāti, un tad mēs būsim gatavi arī nosaukt savus kandidātus.

Nellija Kleinberga:  Es vēlētos papildināt, ka mēs neesam atteikušies no idejas par tautas vēlētu prezidentu, kas mums bija šī sasaukuma programmā jau uz 12. Saeimu kandidējot.

Guntis Bojārs: Ekonomika, finanses, budžets, nauda. Virkne solījumu, ja skatās uz to jūsu programmu. Tur, kur parādās kaut kādi skaitļi, tie ir šie punkti. Virkne solījumu – pensijām lielāks ar nodokļiem neapliekamais minimums līdz 430 eiro – tātad valstij mazāks iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Algas ar nodokļiem neapliks arī līdz minimālai, šobrīd 430, arī mazāks iedzīvotāju ienākuma nodoklis. PVN medikamentiem 5% turpmāk, nevis 12%, kā šobrīd – mazāk valstij ienākumi. PVN sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem – no 21% uz 12%. Un vēl pāri visam mikrouzņēmuma nodokļa atjaunošana 9% apmērā. Kad lasu šos skaitļus, man vienmēr gribas jautāt, un es arī jautāju, Viļuma kungs jums, šie skaitļi ir no zila gaisa? Vai tiešām aiz katra stāv rūpīgi aprēķini un prognozes, un jūs varat pamatot katru no šiem skaitļiem?

Juris Viļums: Protams, ka mēs esam rēķinājuši savas programmas, kā saka, izmaksas, un skaidrs, ka jākāpina arī ieņēmumi budžetā. Cik saprotu, šobrīd ir vēsturisks brīdis, kad beidzot ir eksports pārsniedzis importu. Kopumā arī budžetā šie ieņēmumi nāk salīdzinoši labi. Cita lieta, ka ir jāpārtrauc tā izšķērdība, kas valsts pārvaldē, un tur mēs arī dabūsim līdzekļus, lai vismaz daļu no šiem solījumiem izpildītu.

Guntis Bojārs: Jā, bet es jautāju, kāda tad ir šī fiskālā ietekme uz visu šo solījumu. Jo no šī budžeta, par ko mēs runājam, ir jāmaksā nauda skolotājiem, mediķiem, policistiem.

Edvards Smiltēns: Nu, piemēram, lai atbrīvotu pensionārus no nodokļa, kas būtu taisnīgi, un tas arī mazinātu nabadzības risku pensionāru vidū, tas maksā aptuveni 75 miljonus eiro. Mēs piedāvājam atcelt nodokli līdz minimālās algas apmēram.

Guntis Bojārs: Labi, citas aktivitātes.

Edvards Smiltēns: Iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamā minimuma palielināšana līdz minimālās algas apmēram, tas būtu aptuveni 250 miljoni eiro. Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa atcelšana arī bija aptuveni uz kādiem 80 miljoniem.

Guntis Bojārs: Oho, un velk kopā uz pusmiljardu.

Edvards Smiltēns: Jā, bet “Jaunās konservatīvās partijas” piedāvājums bija 1,6 miljardi. Mēs tiešām reālistiski skatāmies uz šiem skaitļiem, turklāt šie pasākumi būtu jāpieņem vidējā termiņā, tas nav uz nākamo gadu, bet gan nākamo četru gadu laikā. Ekonomika mums aug, viena no ātrākajām izaugsmēm šobrīd Eiropā, līdz ar to katru gadu budžetā nāk klāt papildus finansējums.

Guntis Bojārs: Labi, pārbaudām vienu lietu. Tas viens jūsu solījums ir samazināt PVN kafejnīcām, restorāniem, sabiedriskās ēdināšanas sektoram no 21% uz 12%. Kādas garantijas, ja mēs to izdarīsim, ka sabiedriskās ēdināšanas vietas tiešām vairs nemaksās aplokšņu algas un ka šī budžeta prognoze būs tāda, ka tas būs plusos gala rezultātā?

Edvards Smiltēns: Redziet, tā ir tāda filozofijas maiņa, nevis izspiest no uzņēmējiem naudu, bet radīt apstākļus, lai viņiem būtu vienlīdzīga konkurence.

Guntis Bojārs: Bet skaitliskas prognozes ir? Ekonomiskas prognozes ir?

Juris Viļums: Ir ļoti labs piemērs mežu rūpniecība, mežizstrāde, kur arī šis nodokļu slogs ir mazāks un visi maksā nodokļus, un budžetā ienāk skaists cipars.

Guntis Bojārs: Tie ir pieņēmumi. Jums skaidras prognozes par to, kā mainīsies, šobrīd nav?

Edvards Smiltēns: Mēs nevaram izvest no ēnu ekonomikas ēdināšanas nozari, ja mēģina atšaut pa vienam šos uzņēmējus. Nu bija atsevišķi gadījumi, tagad pēdējie, kas bija indicēti. Ir nozarē jārada apstākļi, lai viņi var iziet no šīs ēnu ekonomikas.

Guntis Bojārs: Un 12% būs tā robeža, kur būs apstākļi?

Edvards Smiltēns: Tas nodrošinās to, ka viņiem būs vienlīdzīgākas iespējas konkurēt.

Guntis Bojārs: Nē, es jautāju tāpēc, ka mani interesē – es neesmu gatavs svaidīties ar budžetu. Man ir jautājums, vai jūs esat aprēķinājusi precīzi lietas? Un, ja runā par sabiedriskās ēdināšanas sektoru, jūsu sarakstā redzu “Double Coffee” īpašnieku daļu.

Edvards Smiltēns: Mūsu sarakstā ir juristi, ekonomisti, tai skaitā ēdināšanas sektora pārstāvji. Dažādi cilvēki.

Guntis Bojārs: Par sabiedriskās ēdināšanas sektoru – vai šī nav viena privilēģija?

Edvards Smiltēns: Redziet, mēs neesam vieni šajā stāstā par 12% PVN attiecībā uz sabiedriskās ēdināšanas sektoru, jo šādas sarunas pēc mūsu iniciatīvas, kad mēs bijām publiskojuši, sāka Finanšu ministrija un iet tieši tajā pašā virzienā. Tātad aprēķini ir, un tas ceļš ir pareizs. Tas, kas būtu jāpanāk, lai nozarei arī būtu šī ģenerālvienošanās, kad viņi vienojas par tiem minimālās algas standartiem. Līdzīgi, kā tas ir būvniecībā noticis. Tas jau apliekas arī ar citiem pasākumiem apkārt, un tad mēs varam izvest ārā viņus no ēnu ekonomikas

Guntis Bojārs: Tieši tā – ja uzņēmēji kaut ko apsola.

Jānis Geste: Dodamies tālāk. Turpmākie būs tādi pozīciju jautājumi, lai tiešām noskaidrotu jūsu attieksmi arī pret kaut kādām lietām. Pārorientēšanos uz šo pusi, jo divas dāmas vēl nav tikušas pie vārda, abas juristes. Brantes kundze ir arī šajā deputāta anketā lsm.lv ierakstījusi, ka nākamajā Saeimā, cita starpā, vēlas darboties arī ar jautājumiem, kas skar ģimeņu tiesības. No aptaujas, ko mēs jums sūtījām, attiecībā uz nostāju dažādos jautājumos, apvienība neatbalsta kopdzīves likuma pieņemšanu. Šobrīd ir fakts, ka Latvijā ir gana daudz pāru, kas dzīvo nereģistrētās attiecībās. Tad jūsu piedāvājums viņiem, lai viņu tiesības valsts aizsargā – apprecēties visiem?

Ieva Brante: Tieši tā, tieši tā. Divos vārdos teiktu – es salīdzinātu, piedošanu, kopdzīves likumu kā nereģistrēto attiecību reģistrēšanu. Tas, kas ir jāizdara šiem cilvēkiem, šiem cilvēkiem ir jāslēdz juridiskā laulība. Laulību mēs varam slēgt vai nu dzimtsarakstu nodaļā, vai nu baznīcā. Un Augstākā tiesa pēc “Maximas” traģēdijas arī uz to bija norādījusi, un kopdzīves likums šajā gadījumā nav iespējams.

Jānis Geste: Un, ko darīt tiem, kuri ir viendzimuma attiecībās?

Inga Bite: Slēgt cita veida civiltiesiskus darījumus, kas šobrīd jau ir iespējami. Tie ir divi pieauguši, rīcībspējīgi cilvēki, viņiem nevar būt kopīgu bērnu, jo laulības galvenais mērķis ir aizsargāt kopīgos bērnus. Viņi ar savu rīcībspēju var slēgt jebkurus civiltiesiskus darījumus.

Jānis Geste: Kas ir tas bubulis, kāpēc to nevar atļaut darīt ar likumu, reģistrēt šādas attiecības?

Inga Bite: Tas vienkārši nav nepieciešams, šeit nav bubuļu, tas vienkārši nav nepieciešams.

Ieva Brante: Es gribētu vērst arī uzmanību uz Satversmi. Tas būtu pret mūsu Satversmi. Satversmes preambula to skaidri norāda.

Jānis Geste: Skaidra pozīcija, ejam tālāk.

Guntis Bojārs: Reģionu attīstība. Un tēze no programmas – “Valsts atbalsts vājāk attīstīto teritoriju izaugsmei” – tas ir tas, ko jūs solāt. Un es gribu zināt, kā tas notiks. Un lai jums būtu vieglāk – Ciblas novads, es teiktu, diezgan vājš novads, un, ja jūs nezināt, to skaitļus, kas ir: bezdarba līmenis 23,3%, ļoti augsts, divas trešdaļas no bezdarbniekiem bez darba ilgāk kā trīs gadus. Iedzīvotāju skaits – 2765, kopš 2011. gada samazinājums par 16%. 2017. gadā piedzima 19, nomira trīs reizes vairāk. Ko jūs darīsiet, kā palīdzēsiet Ciblas novadam?

Nellija Kleinberga:  Es atbildēšu ar to, ar ko es sāku jau pirmajā jautājumā. Tā ir jauna reģionālā politika, kura paredz arī zināmus finanšu instrumentus atbalstam, ko arī mēs varam izmantot no Eiropas struktūrfondiem. Un finansējumam, kurš nāk uz Latviju, un ir mērķēts pašvaldībām, ir jābūt sadalītam vienādiem kritērijiem, vienādiem nosacījumiem, līdz ar to, veicinot mazo lauku saimniecību, mazās uzņēmējdarbības attīstību lauku novados, mēs veicināsim arī uz vietas šo novadu attīstību.

Guntis Bojārs: Kas mainīsies Ciblas novadā, nesadzirdēju jūsu atbildi. Cibla un citi mazie novadi šobrīd sarosās. Ko jūs darīsiet?

Juris Viļums: Es pamēģināšu mazliet savādāk. Jo Cibla ir manā pusē, Latgalē. Šobrīd Latgalē ir 21 pašvaldība, un, ja jūs paskatīsieties arī lielākas pašvaldības, piemēram, Rēzeknes novads vai Daugavpils novads, kas ir apvienojuši kādreiz bijušos rajonus, viņiem tās problēmas ir līdzīgas. Līdz ar to, nav te ļoti būtisks tas lielums vai mazums Latgales pašvaldībai vai jebkurai citai pašvaldībai, kas atrodas perifērijā. Šeit patiešām trūkst reģionālā skatījuma, es, personīgi, un Latgales saraksta cilvēki uzskatām, ka jāstiprina Latgales plānošanas reģions.

Nellija Kleinberga: Viens priekšlikums, ko mēs arī ierakstījām, kā var būt neparastu mazliet. Tātad absolventi, kuri studējuši mūsu valsts augstākajās mācību iestādēs par valsts budžeta līdzekļiem pēc augstskolas absolvēšanas varētu tikt nosūtīti tieši uz lauku reģioniem ar nosacījumu, kādus trīs gadus arī strādāt. Bet tas nav vienkārši. Plus ir jāievērtē tas, ka šiem absolventiem jānodrošina konkurētspējīga alga, kas varētu būt ar konkrētu koeficientu 1,2 pielīdzināt.

Guntis Bojārs: Tas izklausījās kaut kas konkrēts, nosūtīt uz Ciblu cilvēkus. Vēl?

Edvards Smiltēns: Pirmkārt, sāksim ar to, ka ir politiskā attieksme. Var pieņemt dažādus likumus, programmas, izveidot konkrētu politisku lēmumu. Valkā bija rūpnīca ar 200 potenciālajām darbavietām un vienkārši valdība un premjers atteica iespēju šai rūpnīcai tapt Valkā tāpēc, ka, redziet, viņi konkurēs ar kādu viņam pazīstamu rūpnīcas īpašnieku. Tādus lēmumus “Latvijas Reģionu apvienība”..

Guntis Bojārs: Labi. Es ceru, Cibla sadzirdēja kaut kādas atbildes, es līdz galam nē. Konkrētu priekšlikumu Ciblai! Kas mainīsies?

Edvards Smiltēns: Es jums iedošu vienkārši to matricu. Šobrīd Liepājā mēs esam panākuši, ka likvidētās “Liepājas Metalurga” rūpnīcas vietā mēs attīstām industriālo parku. To Jānis Vilnītis, Liepājas vicemērs, ir panācis. Līdz ar to, ja tāds parks atrodas Liepājā, tad apkārtējie mazākie novadi.. Latvija ir maza, var izbraukt šos te attālumus, ja tie ir 40 kilometri.

Jānis Geste: Kas Ciblai no tā?

Edvards Smiltēns: Līdzīgi arī tur – reģionāli stiprināt šos industriālos parkus, veikt ieguldījumus infrastruktūrā, lai biznesam būtu pievilcīga vide, kur investēt, un nebloķēt šos lēmumus ar politiskiem žestiem.

Jānis Geste: Paldies! Vēl viens jautājums par ieceri, kuru patiesībā šobrīd jau vairs tik daudz nevar dzirdēt. Kurš man varēs izstāstīt nedaudz par e-vēlēšanu sistēmas ieviešanu ārvalstīs dzīvojošajiem pilsoņiem? Jūs to šobrīd par saprātīgu rosinājumu uzskatāt?

Edvards Smiltēns: Šis jautājums ir ārkārtīgi būtisks mūsu ārzemēs dzīvojošajiem. Tieši daudzi mani klases biedri, bijušie kursa biedri, viņu ir aizbraukuši un es esmu regulārā kontaktā. Viņi saka, ja būtu tomēr iespēja e-vēlēšanās nobalsot.. Mēs ļoti uzmanīgi šo jautājumu gribētu skatīt. Mēs saprotam, ka drošības situācija šobrīd ir nestabila un ir iespējami arī varbūt kaut kādi sistēmas drošības traucējumi.

Jānis Geste: Bet vai nav iespējams tas, ko pavisam nesen sacīja mūsu kiberdrošības incidentu novēršanas institūcija?

Edvards Smiltēns: Tāpēc paskaidroju, ko mēs gribētu. Mēs gribētu šo jautājumu sākt virzīt un izskatīt, lai testētu šādas iespējamības, jo ārvalstīs dzīvo 300 tūkstoši mūsu valsts piederīgie. Vēlēšanās aiziet nobalsot..

Ieva Brante: Mēs nedrīkstam aizmirst šo jautājumu, mums ir jāmeklē risinājumi, kā atvieglot mūsu pilsoņiem, diasporai iespēju vēlēt. Šobrīd ir palielināts vēlēšanu iecirkņu skaits, un jāskatās, kāda tā būs situācija, jo pagājušajās vēlēšanās bija nobalsojuši vien 10%. Iespējams, arī uz šo vēlēšanu iecirkņu palielināšanu, arī skaitļi palielināsies, arī viņu aktivitāte, bet tas attālums ir nežēlīgs, kas viņiem ir jāmēro tā zīmoga dēļ.

Jānis Geste: Bet drošības eksperti šobrīd saka, ka tā ir traka ideja, šobrīd nevar garantēt drošību.

Ieva Brante: Es piekrītu, tā ir traka ideja, bet tā ir pārrunājama un par to ir jārunā, ir jāmeklē risinājumi.

Edvards Smiltēns: Nu, piemēram, šīs te blokķēžu tehnoloģijas, uz kā balstīti ir bitkoini. Tā ir jauna tehnoloģija, bet, viņai attīstoties, mēs arī e-vēlēšanu sistēmu varētu balstīt šādā sistēmā, un tas jau ir pilnīgi cits drošības līmenis. Lietas varbūt ir jāsāk pētīt un skatīt, un tad, kad tehnoloģijas ir atbilstošas un drošas, tad viņas vajag ieviest.

Jānis Geste: Tad šis, visticamāk, nav tuvāko četru gadu jautājums.

Nellija Kleinberga: Tas ir jāsāk, jo arī jauni cilvēki vēlas iesaistīties vēlēšanu procesā, un tādā veidā viņi pieprasa darbošanos ar jaunajām informācijas tehnoloģijām, un tas tieši izskan no viņiem, tiekoties ar jauniešu auditoriju. Vēl viens mūsu priekšlikums – ka vēlēšanu procesā vat iesaistīt jauniešus no 16 gadiem, kas arī varbūt uzlabotu kopā šo procesu, un interneta vide ir ļoti būtiska.

Ieva Brante: Par e-vēlēšanām. Tur būtu svarīgi atteikties no šī zīmoga un līdzīgi kā Eiropas Parlamentā mēs vēlam, tā līdzīgi skatīties uz Saeimas šo modeli.

Guntis Bojārs: Pēdējais jautājums no šīs jautājumu sērijas. Viena ideja, ko es neesmu īsti nekur, nekad redzējis no priekšvēlēšanu programmām un kas pirmajā mirklī liekas simpātiska – 2% no pašvaldību budžeta nodod iedzīvotājiem, un tad viņi tur izcīnās, kuram ko vajag kaut kur investēt. Parēķināju, piemēram, Mārupes novada gadījumā tad tie būtu no budžeta 35 miljoni eiro. Cibla lai neskauž – 2% ir aptuveni 700 tūkstoši. Kā jūs iedomājaties, kā tie cilvēki sakaujas savā starpā, un vai šobrīd tas vispār ir Saeimas līmeņa jautājums? Vai pašvaldība jau šobrīd nevar tā darīt?

Edvards Smiltēns: Es domāju, ka šī ideja, viņa ir jauna un viņa ir nepieciešama tāpēc, ka vārds “pašvaldība”, tas nozīmē, ka paši novada iedzīvotāji, viņi paši šo naudu ar nodokļiem novirza, lai viņiem būtu tās praktiskās vajadzības – skola, bērnudārzs, ceļš, apgaismojums un tā tālāk. Un 2% – tā ir pietiekami maza, bet tomēr tā ir konkrēta summa, ko varētu novirzīt pašu lemšanai. Šis piemērs nāk no Skandināvijas, un konkrētais punkts mums atnācis no Vidzemes saraksta kandidāta Normunda Līča, kas bija vicemērs ilgus gadus Saulkrastos. Un tas ir notestēts,  Skandināvijā pierādīts.

Guntis Bojārs: Kā tas strādā dzīvē?

Edvards Smiltēns: Tas nozīmē to, ka ir konkrēti projekti, par kuriem iedzīvotāji var tālāk balsot, un tādā veidā viņi izvirza savas prioritātes, un pašvaldība viņos ieklausās šajos cilvēkos un šos projektus realizē.

Nellija Kleinberga: No Nīderlandes fonda, kas finansē šādu aktivitāti, kā “darīsim paši”, kura ir ļoti populāra lauku novadu pašvaldībās, kurā tieši tā arī bija – finansējums, konkurss un iespēja savu ideju realizēt.

Jānis Geste: Ja būsiet nākamajā parlamentā un ja jums tiks piedāvāta iespēja arī strādāt koalīcijā. Šīs prioritātes mēs esam izvēlējušies, un mēs lūdzam jūs viņu sakārtot principialitātes skalā – par kurām jūs redzat, ka kompromisi nevar būt, tās ir augšgalā, par kurām vēl pieļautu kompromisu iespējas, tās tad ir nedaudz zemāk.

Edvards Smiltēns: E-velēšanas iet pēdējais.  

Nellija Kleinberga: Pirmais ir atbalsts vājiem reģioniem. Otrs būs pensijas, nodokļu izmaiņas pensijās.

Guntis Bojārs: Kāpēc pensijas pa priekšu algām?

Edvards Smiltēns: Tāpēc, ka lielākais nabadzības risks tieši pensionāriem Latvijā.

Nellija Kleinberga: Jā, zemajām pensijām. Trešais – nodokļu izmaiņas algām. Tad Valsts prezidents un e-velēšanas,

Guntis Bojārs: Nokomentējiet, par to pirmo prioritāti vēl īsi. Kāpēc tieši šī?

Nellija Kleinberga: Jaunā reģionālā politika, ko mēs uzskatīsim kā savu prioritāti nākošajā vēlēšanu periodā, ir tā, kas varētu dot reālu atbalstu un līdzsvarotu attīstību reģionos, ne tikai atsevišķos izaugsmi, jo atšķirības palielinās, nevis nesamazinās.

Jānis Geste: Prioritātes skaidras, pieļauju, arī skatītājiem. Un skatītāji savu attieksmi šovakar ir pauduši ar mūsu telefona balsojuma palīdzību. Rezultāti: 38%, tie ir tādi, kuri šovakar ir atbildējuši, ka, jā, noteikti viņi par jums balsos šajās Saeimas vēlēšanās, 60% saka nē, un vēl 2% no šovakar nobalsojušajiem ir tie, kuri saka, ka jūs varat vēl mēģināt mūs pārliecināt.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt