Dienas ziņas

Pedagogi diskutē par iekļaujošo izglītību

Dienas ziņas

Valmierā atklāts jaunais peldbaseins

Diskutē par krievu skatījumu uz pasauli

Diskusijas drošības forumā Rīgā: Krievu sabiedrības pasaules uzskats ir sašķelts

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem un 7 mēnešiem.

Augsta līmeņa aizsardzības un drošības forumā “Rīgas konference 2018” sestdien diskutēja par to, kāda ir pasaule krievu iedzīvotāju acīs. Diskusijas dalībnieki uzsvēra krievu sabiedrības sašķeltību un to, kā vēsture ietekmējusi sabiedrisko domu šodien. 

Eksperti vērtē, ka Krimas okupācija 2014.gadā vēl vairāk sašķēla Krievijas sabiedrību. Lielākā daļa to atbalstīja, bet pavisam neliela daļa iedzīvotāju bija šokēti un pat vīlušies par savas valsts rīcību. Konferencē tika uzsvērts, ka iedzīvotāju  skatījumu uz ārpasauli un citos jautājumos formē tieši Vladimirs Putins un viņa sabiedrotie.

Ekonomikas zinātņu doktors Vladislavs Inozemcevs uzskata, ka arī ārzemēs dzīvojošie krievi ir dalāmi divās atsevišķās grupās.

Vieni ir pašpietiekami, aktīvi un zinoši cilvēki, kas pametuši Krieviju dažādu apstākļu dēļ, un viņi ļoti labi integrējas citās sabiedrībās, neveidojot diasporas, bet otra grupa ir izceļotāji no Krievijas. 

Otra grupa izceļoja no Krievijas vēl pirms Krievijas impērijas vai PSRS sabrukuma. Tagad viņi dzīvo dažādās sabiedrībās – postpadomju valstīs. Vairākums šo krievu uzskata, ka viņu dzīvi noteicis liktenis. Tas viņiem radījis citādāku skatījumu uz pasauli, kas ir netaisnīga, tādēļ viņi piekrīt kalpot kā Krievijas piektā kolonna citās valstīs. 

Ļoti daudziem, it sevišķi postpadomju valstīs dzīvojošajiem, ļoti nepatīk mainīt savus paradumus, un tieši tas apgrūtinot viņu dzīvi. Tie krievi, kas veiksmīgi integrējas citā sabiedrībā, spēj mainīt savus paradumus. To veidojot krievu mentalitāte, kas ir cieši saistīta ar Krievijas imperiālistisko vēsturi. Arī Krimas okupācija nav saistīta ar nacionālismu, bet gan ar iedomātas impērijas atdzimšanu. Krievijas sabiedrība dzīvojot, balstās elites noteiktajā ideoloģijā. 

Tomēr neraugoties uz stereotipiem, Krievija atsevišķos vēstures posmos bijusi pietiekami demokrātiska,

piemēram, Jeļcina laikos, kad Krievija atbalstījusi Baltijas valstu neatkarību.

Krievijas opozīcijas politiķis Vladimirs Karamurza uzsvēra, ka vienmēr, kad krieviem ir bijusi iespēja puslīdz brīvās vēlēšanās izvēlēties starp diktatūru vai demokrātiju, krievi ir izvēlējušies demokrātiju. "Tā tas bija 1917. gadā, kad Krievijas impērijā vairākumu ieguva demokrātiskie spēki, un 1991. gadā, kad vēlēšanās uzvarēja demokrātisko spēku pārstāvis Jeļcins," uzsvēra politiķis. 

Līdztekus sabiedriskajiem procesiem Krievijā, eksperti sestdien diskutēja arī par Vācijas lomu Eiropā, kā aizstāvēt Rietumu vērtības, un citiem jautājumiem. Drošības un ekspertu forums “Rīgas konference ” notika jau 13. reizi, šogad pulcējot vairāk nekā 800 cilvēku no dažādām valstīm.  
 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti