Deputāti vēlas plašākas diskusijas par KNAB ieceri ierobežot pašvaldību vadītāju pelnīšanu biedrībās

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas atliktos likuma grozījumus par liegumu pašvaldības domes priekšsēdētājam un viņa vietniekam saņemt atalgojumu par amatu biedrībā vai sociālajā uzņēmumā, kas saņēmis attiecīgo pašvaldības institūciju mantu vai finanšu līdzekļus, varētu skatīt tikai pēc ārkārtējās situācijas beigām, kad būs iespējamas sēdes klātienē. Deputāti par šo jautājumu arī lūguši iespēju izteikties nevalstisko organizāciju pārstāvjiem.

Parlamentārieši par ideju ierobežot pašvaldību vadības algošanu par darbu biedrībās varētu apspriest pēc ārkārtējās situācijas beigām
00:00 / 03:08
Lejuplādēt

Pērn Saeima pēc garām diskusijām nolēma, ka Saeimas deputāti un vairāku nacionālā līmeņa izpildvaras institūciju vadošās amatpersonas no šā gada jūlija savienot darbu ar amatiem biedrībās varēs tikai tad, ja nesaņems par to atalgojumu. Sagatavots līdzīgs ierosinājums par likuma izmaiņām, kas attiektos arī uz vietvaru vadītājiem un viņu vietniekiem.

To izklāstīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāve Inese Zelča: "Reaģējot gan uz Valsts kontroles revīzijās secināto, gan arī reaģējot uz grozījumiem likumā attiecībā uz Saeimas deputātiem, nolēmām papildināt likumu, ka pašvaldības domes priekšsēdētājam, viņa vietniekam un pašvaldības domes deputātam aizliegts saņemt atalgojumu par amatu, ko viņš ieņem biedrībā, nodibinājumā vai sociālajā uzņēmumā, kas  pašvaldības sasaukuma laikā saņēmis attiecīgo publiskās personas institūciju mantu vai finanšu līdzekļus.”

Iztrūkstot nevalstisko organizāciju viedoklim par šo ierosinājumu, vairums komisijas deputātu aicināja priekšlikuma skatīšanu pagaidām atlikt. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītāja Inga Goldberga (“Saskaņa”) to ņēma vērā. "Tas tieši saistīts ar sabiedriskajām organizācijām. Tāpēc ar kolēģiem vienojāmies, pirms virzīt tālāk šo likumprojektu, mums gribētos dzirdēt sabiedrisko organizāciju viedokli. Tas bija deputātu lūgums,” pastāstīja Goldberga.

Grozījumu mērķis ir mazināt jebkuras valsts amatpersonas, viņas radinieku vai darījumu partneru ieinteresētības ietekmi. Deputāti konceptuāli neiebilst pret šo priekšlikumu, bet vēl nesteigsies ar skatīšanu.

No Goldbergas teiktā izriet, ka šo diskusiju komisijā varētu atsākt, kad būs iespējamas komisijas sēdes klātienē: "Protams, jāatzīst, ka pilnvērtīga diskusija un saruna par šādiem jautājumiem attālinātās sēdēs nav īsti pilnīga, ja tā var pateikt. Skatīsimies, speciāli nekavēsim."

Viedokli par sagatavotajiem likuma grozījumiem gan iepriekš valdības sēdē, gan arī šonedēļ komisijā paudusi Latvijas Pašvaldību savienība. Tās juridiskā padomniece Vineta Reitere uzsvēra, ka pat tad, ja amatpersonai noteiktu ierobežojumus atalgojuma saņemšanai, interešu konflikts nebūs izslēgts.

Viņa norādīja arī uz pretrunu, paredzot liegt pašvaldību vadītājiem strādāt pašu veidotā organizācijā par vietvaru sadarbību: „Gribu minēt vienu piemēru – Pierīgas pašvaldību apvienība. Tās valdes locekļi ir trīs Pierīgas pašvaldību vadītāji, viņi par šiem pienākumiem saņem samērīgu samaksu.

Tātad mēs faktiski ar šīm likuma izmaiņām rosinām, ka pašvaldību dibinātu biedrību nevar vadīt politiķis.

To nevar vadīt cilvēks no malas, jo tad pēc būtības zudīs šīs apvienības jēga.”

Izskanējis arī arguments pie jautājuma par pašvaldību pārstāvju darbošanos biedrībās atgriezties tikai rudenī, kad būs pieņemts jaunais likums par pašvaldībām un būs skaidrs vietvaru pārvaldības modelis pēc administratīvi teritoriālās reformas. Par priekšlikumiem saistībā ar šo reformu atbildīgajā Saeimas komisijā turpinās plašas diskusijas. Jāpiebilst – attālinātā režīmā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti