Panorāma

Zināmi kokaīna kontrabandistu vārdi

Panorāma

Lems par koalīcijas padomes aizstāšanu

Vai graustu saimniekus sauks pie kriminālatbildības?

Deputāti vēl neatbalsta kriminālatbildību graustu īpašniekiem

Pirmais mēģinājums likumā noteikt kriminālatbildību namu saimniekiem par sava īpašuma novešanu līdz bīstamam stāvoklim neizdevās. Saeimas deputātiem ir iebildumi pret likuma normu formulējumu, tādēļ tuvākajā laikā graustu īpašniekiem kriminālatbildība nedraud.    

Galvenā izmaiņu rosinātāja ir Rīgas dome, kas gadiem ilgi nevar piespiest graustu īpašniekus savest tos kārtībā - nelīdz ne paaugstināta īpašuma nodokļa likme, ne soda naudas.

“Bija divi gadījumi kad būves sabruka bez iemesla, paldies dievam, smagas sekas nebija.  Bet, ja paskatāmies uz ēku Raņķa dambī, tās varētu būt. Kaut tāpēc, ka tas ir būtisks zaudējums transporta sistēmai saistībā ar ielas slēgšanu,” norādīja domes Nekustamā īpašuma pārvaldes priekšnieka vietnieks Ernests Saulītis.

Transporta kustība Raņķa dambī centra virzienā arī šobrīd ir slēgta, jo turpinās vēsturiskās ēkas demontāža pēc novembrī notikušā ugunsgrēka.

Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta vadītāja Indra Gratkovska skaidroja, ka “ideja ir noteikt atbildību par ekspluatācijas noteikumu regulēšanas normatīvo aktu pārkāpšanu, šobrīd šādas atbildība nav.”

Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijas deputāte Juta Strīķe (Jaunā konservatīva partija) gan iebilda, ka “mēs nonākam pie secinājumā, ka jebkuras problēmas Rīgas domē var tikt risinātas tikai ar Krimināllikuma palīdzību”.  

Lai gan Ekonomikas ministrija ideju par kriminālatbildību īpašumu saimniekiem kopumā atbalsta, ekspertiem ir daži iebildumi.  

Ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktora vietnieks Andris Lazarevs norādīja, ka “ne visos gadījumos īpašnieks var apzināties, ka būve ir nonākusi bīstama stāvoklī, varbūt viņš ir izbraucis vai noslēgts nomas līgums”. 

Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (“Jaunā Vienotība”) arī pauda bažas “par to redakcionālo piedāvājumu”.

“Idejiski es to atbalstu, bet vai nebūtu labāk veidot atsevišķu prim pantu, kur aprakstīt, ka subjekts būs gan īpašnieks, gan lietotājs,” pieļāva Judins.

Nolemts uzdot Ekonomikas un Tieslietu ministrijai precizēt likuma normas formulējumu. Tas varētu prasīt divus mēnešus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti