«Delna» aicina novērst iespēju pašvaldību deputātiem «sēdēt uz vairākiem krēsliem»

"Sabiedrība par atklātību – Delna" nosūtījusi vēstuli Valsts prezidentam Egilam Levitam, lai jaunajā Pašvaldību likumā tiktu novērsta pašlaik apstiprinātā iespēja pašvaldību deputātiem savienot amatus vietvarās, informēja organizācijā.

Vairāki 13. Saeimas deputāti no "Jaunās Vienotības", "Saskaņas" un Nacionālās apvienības frakcijām esot demonstrējuši godaprāta un izpratnes par labas pārvaldības principu ievērošanu trūkumu, jo balsojumā 3. lasījumā par likumprojekta "Pašvaldību likums" 71. panta pirmās daļas 4. punktu atbalstīja atteikšanos no aizlieguma pašvaldību deputātiem ieņemt pašvaldības iestādes vadītāja vai vietnieka amatus jebkādas nozares pašvaldību iestādē. 

Dokumenti

"Delnas" vēstule Valsts prezidentam par kļūdu Pašvaldību likumā

Lejuplādēt

325.18 KB

"Ja šis lēmums netiek labots, tad turpmāk pašvaldībās tiks veicinātas aplamas situācijas, pieļauts, ka uz vairākiem krēsliem gan lēmējvarā, gan izpildvarā sēž vieni un tie paši cilvēki.

Vienam cilvēkam nebūtu jāieņem vienlaicīgi domes deputāta un pašvaldības iestādes vadītāja amats.

Interešu konflikts rodas, jo iestādes vadītājs ir pakļauts domes deputātam un tai pašā laikā ir domes deputāts, kas lemj par iestādes darbību. Tādā situācijā zūd skaidrība, kurš kura priekšā ir atbildīgs un kā intereses pārstāv," skaidroja "Delnas" interešu aizstāvības un projektu vadītāja Agnija Birule. 

Deputātiem vajadzētu labot pieļautās kļūdas, jaunajā Pašvaldību likumā aizliedzot pašvaldību deputātiem ieņemt pašvaldības iestādes vadītāja vai vietnieka amatus jebkādas nozares pašvaldību iestādē, paredzot to pēc nākamajām pašvaldību vēlēšanām 2025. gadā.  

"Jāatzīmē, ka likumprojekta izskatīšanas laikā 2. lasījumā deputāti balsojumā (par 7, pret 46, atturas 13) šo priekšlikumu jau atbalstīja, taču tikai sev zināmu iemeslu dēļ viedokli kardināli mainīja 3. lasījumā (par 43, pret 29, atturas 0). Tādējādi tieši 3. lasījumā, kad lielākoties veic tikai redakcionālu likumprojektu precizēšanu, deputāti izdarīja to, ko neviens negaidīja – pretēji labas pārvaldības principam iestājās par būtiskām atkāpēm no 2. lasījumā un arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā lemtā," paziņojumā medijiem skaidroja "Delna".

Organizācija piekrīt Valsts prezidenta norādītajam par demokrātijas virsprincipa ievērošanu pašvaldībās. Vēstulē Valsts prezidentam tā norāda uz deputātu pieļauto kļūdu un aicina to labot. Pēc "Delnas" paustā, lai nodrošinātu labas pārvaldības principa ievērošanu pašvaldībās un skaidru lēmējvaras un izpildvaras nodalīšanu, kā to nosaka Pašvaldību likuma anotācijā minētais, ir nepieciešams caurskatīt  likuma 71. pantu un atgriezties pie jau 2. lasījumā pieņemtās redakcijas. 

"Delna" arī uzsvēra, ka ekspertu un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja skatījumā politiskā integritāte Latvijā nav tādā līmenī, lai pašvaldību deputāti spētu identificēt interešu konflikta situācijas. Turklāt sabiedrības uzticība valsts pārvaldei joprojām ir zema un pēc administratīvi teritoriālās reformas jaunajām vietvarām sabiedrības uzticība vēl ir jānopelna. 

Tāpat organizācija norādīja, ka ar savu balsojumu deputāti ir nonākuši pretrunā Latvijas Satversmes ievadam un 1. pantam, kuru aicina ievērot Valsts prezidents savā motivācijā Saeimas deputātiem, Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") valdības deklarācijas plāna uzdevumam un arī paša Pašvaldību likuma anotācijā noteiktajam, proti, skaidrāk nodalīt lēmējvaru no izpildvaras, nosakot skaidru kompetenču un funkciju sadali.

KONTEKSTS:

Septembrī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma jauno Pašvaldību likumu, kam jāstājas spēkā 2023. gada 1. janvārī. Likums paredz iedzīvotāju padomju izveidošana, kas būs kā kolektīvas konsultatīvas institūcijas ar uzdevumu nodrošināt novada iedzīvotāju interešu pārstāvību pašvaldības domē.

Tāpat likuma galīgajā lasījumā pretēji iepriekš atbildīgajā komisijā lemtajam parlaments pieņēma priekšlikumu pašvaldības domei piešķirt tiesības lemt par azartspēļu organizēšanas vietu pašvaldības administratīvajā teritorijā atļaušanu vai aizliegšanu. Līdz ar to paplašinātas pašvaldībām jau līdz šim Azartspēļu un izložu likumā noteiktās tiesības.

Pretēji iepriekš atbildīgajā komisijā lemtajam atbalstīta iecere ļaut pašvaldību deputātiem apvienot savu darbu ar izglītības, kultūras vai veselības jomas pašvaldības iestādes vadīšanu.

Levits jau nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Pašvaldību likumu, norādot uz trim problēmjautājumiem saistībā iedzīvotāju padomju regulējumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt