Daudzas vietvaras neatbild uz «Dod pieci!» vēstuli par vides pielāgošanu cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem

Noslēdzot sabiedrisko mediju labdarības maratonu "Dod pieci!", tā organizatori atklātā vēstulē aicināja atbildīgās iestādes valsts līmenī pielāgot vidi cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Atbildi ar potenciālo plānu risinājumiem un to izpildes termiņiem vēstules autori gaidīja līdz 1. martam. Tomēr ne visas atbildes saņemtas, vēstīja Latvijas Radio.

Daudzas vietvaras neatbild uz «Dod pieci!» vēstuli par vides pielāgošanu cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") izdeva rezolūciju, kurā Labklājības ministrijai uzdeva sadarbībā ar citām nozaru ministrijām un institūcijām sniegt savstarpēji saskaņotu atbildi. Saņemtā atbildes vēstule ir 28 lappušu gara.

Tās saturu komentēja invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis: "Jāteic, ka tādas pārliecības, ka valstī viss ir kārtībā, tomēr nav. Izskatās, ka katra ministrija pa savam kaut ko ir sarakstījusi, apkopojums ir uztaisīts, bet nav skatījuma no cilvēka perspektīvas, kā viņš var saņemt atbalstu tajā brīdī, kad viņam tas ir nepieciešams. Un vai tas atbalsts, kas ir paredzēts, ir pietiekošs tajā dzīves situācijā, kurā viņš ir nonācis. Mēs "Apeironā" esam izveidojuši darba grupu, kurā iesim cauri visām šīm atbildēm un liksim priekšā faktus un statistiku par to, ka viss nav tā, kā ministrijas atrakstās. Tā reālā situācija ir daudz citādāka."

Akcijas organizatori atklātajā vēstulē izvirzīja atbildīgajām institūcijām 20 uzdevumus.

Vēstuli nosūtīja arī katrai pašvaldībai. Taču līdz sižeta tapšanas brīdim tika saņemtas tikai desmit vietvaru atbildes – no Rīgas, Balvu, Bauskas, Daugavpils pilsētas, Dobeles, Jūrmalas, Ķekavas, Siguldas, Talsu novada un Liepājas pilsētas pašvaldībām.

Dokumenti

Atklātā vēstule par vides pieejamības nodrošināšanu Latvijā

Lejuplādēt

52 KB

Arī Tiesībsarga birojs pievērsis pašvaldību uzmanību šī jautājuma aktualizēšanai, aicinot pašvaldībām novērst birokrātisku attieksmi pret cilvēkiem ar invaliditāti. Tāpēc iestāde līdz 11. martam gaidīja no pašvaldībām atbildes uz tiesībsarga uzdotajiem jautājumiem.

Birojā norādīja, ka visas pašvaldības vēl nav sniegušas atbildes.

Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Ella Pētermane skaidroja, ka vietvaras šajā jautājumā nav vienaldzīgas.

"Es negribētu teikt, ka pašvaldību atsaucība un iesaistīšanās ir maza. Pašvaldības pilnīgi noteikti uzlabo iedzīvotājiem vides piekļūstamību. Dara to, ko var izdarīt savu iespēju robežās, jo, protams, runa ir par finansējumu. Tam ir jānāk no valsts. Attiecībā uz pašvaldību iniciatīvām vides uzlabošanā – to pašvaldības dara sava budžeta robežās," viņa sacīja.

Arī valstij ir ierobežoti resursi, uzsvēra Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa. Viņa norādīja:

"Valsts dara maksimumu, ko tā spēj, bet arī tās iespējas ir ar kaut kādām robežām. Un otrs aspekts, kas izriet no [ANO] Konvencijas – katrs ir atbildīgs par savu nozari un savu līmeni. Līdz ar to, ja pašvaldības sniegto pakalpojumu iestādes prasa pielāgot to vidi, tad tas būtu jādara ar viņu pašu atbildību."

Lai apmierinātu visu iedzīvotāju vajadzības, līdzekļu vienmēr pietrūks, skaidroja Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors. Taču ar institūciju sadarbību ir iespējams nodrošināt pieejamu vidi.

"Manuprāt, Rīgā šobrīd vides pieejamības jautājums ir pacelts līmenī, kāds iepriekš nav bijis. Ir politiķi, kurus uztrauc tas, ka šis jautājums ir risināts nepietiekami," teica Moors.

Arī Elīna Celmiņa no Labklājības ministrijas norādīja, ka labdarības maratons ir veicinājis diskusijas par vides pieejamības jautājumiem. Šobrīd ar labklājības ministra rīkojumu plāno izveidot darba grupu, kurā būtu ministriju pārstāvji, pašvaldības, nevalstiskās organizācijas. Tajā apspriestu, ko tieši nepieciešams darīt.

"Mums ir jāsaprot, kuras ir prioritātes. Mēs nevaram atmest tās lietas, kuras mēs bijām pagājušajā gadā saskatījušas kā darāmas šajā gadā," teica Celmiņa.

Viņa pauda cerību, ka pirmā darba grupas sēde varētu notikt jau maijā.

Tāpat, lai diskutētu par vides pieejamības jautājumiem cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, "Apeirons" mēneša beigās piedalīsies visu pašvaldību izpilddirektoru sanāksmē.

Organizācijas vadītājs Ivars Balodis šobrīd neredz, ka būtu manāmas kādas būtiskas izmaiņas sistēmā, taču cer, ka institūcijas ņems vērā ieteikumus un situācija mainīsies.

"Gatavojot šo vēstuli, mēs jau teicām, ka tas ir darbības plāns, ko mēs esam izveidojuši "Apeironam" uz desmit gadiem. Es ceru, ka piecu gadu laikā varētu būt neatgriezeniskas izmaiņas likumdošanā, kas noteiks to, ka citādāk nedrīkst būt, un noteiks tos gala datumus, kad ir jābūt uzlabojumiem, par kuriem mēs runājam," viņš pauda.

KONTEKSTS:

Ik gadu sabiedrisko mediju labdarības maratons "Dod pieci!" aktualizē kādu sabiedrībā nozīmīgu tēmu un atbalsta tās sabiedrības grupas, kurām tas ir patiesi nepieciešams. 2021. gadā ziedojumi tika novirzīti, lai veidotu pilnvērtīgāku vidi cilvēkiem, kas saskārušies ar redzes, dzirdes vai kustību traucējumiem.

Iepriekšējos gados ziedots senioriem, speciālo asistentu nodrošināšanai bērniem ar īpašām vajadzībām, atbalstam ar vēzi slimajiem pacientiem, bērniem, kas palikuši bez vecākiem, jaunajiem vecākiem un neārstējami slimiem cilvēkiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt