2013. gada 1. janvārī Latvijā dzīvoja 2 miljoni 23,8 tūkstoši cilvēku jeb par 21 tūkstoti mazāk nekā pirms gada. Negatīva dabiskā pieauguma dēļ, mirušo skaitam pārsniedzot dzimušo skaitu, iedzīvotāju skaits 2012. gadā samazinājies par 9,1 tūkstoti, bet starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā par 11,9 tūkstošiem.
Divu gadu laikā palielinājies iedzīvotāju skaits Pierīgas reģionā. Šajā reģionā iedzīvotāju skaita īpatsvars Latvijas iedzīvotāju kopskaitā mainījies no 17,9 % 2011.gada sākumā līdz 18,3 % 2013.gada sākumā, bet Latgales reģionā šis rādītājs samazinājās attiecīgi no 14,7 % līdz 14,4 %.
Viens no faktoriem, kas ietekmē iedzīvotāju skaitu valstī, ir starptautiskā ilgtermiņa migrācija. CSP ir sagatavojusi migrācijas novērtējumu, ņemot vērā gan reģistrēto, gan nereģistrēto migrāciju.
2012.gadā uz dzīvi Latvijā no citām valstīm ieradās 13,3 tūkstoši cilvēku (par 3,1 tūkstoti vairāk nekā 2011.gadā), bet uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs pārcēlās 25,2 tūkstoši cilvēku (par 5,1 tūkstoti mazāk nekā iepriekšējā gadā).
No kopējā iedzīvotāju skaita, kuri iebrauca Latvijā, 41% bija sievietes un 59% vīrieši. Puse no iebraucējiem bija vecumā 20-39 gadi (49,8% vīriešu un 50,0% sieviešu bija šajā vecumā). No kopējā imigrantu skaita 83,7 % bija darbspējas vecumā (15-61 gads).
Imigranti ieradās galvenokārt no Eiropas Savienības valstīm 54,9% un no Krievijas 22,6%.
Kopējā emigrantu skaitā 2012.gadā vīriešu un sieviešu īpatsvars ir gandrīz vienāds – attiecīgi 49,8 % un 50,2%. Vairāk nekā puse emigrējušo iedzīvotāju ir vecumā no 20 līdz 39 gadiem (52,6% vīriešu un 50,4% sieviešu). Lielākā daļa – 66,5 % no emigrējušām sievietēm bija reproduktīvajā vecumā (15-49 gadi).
No kopējā emigrantu skaita 11,1 tūkstoši jeb 44,1% bija latvieši (0,9% no latviešu skaita 2012.gada sākumā) un 8,9 tūkstoši jeb 35,3% krievi (1,6% no krievu skaita 2012.gada sākumā). Kā liecina apkopotā informācija, darbspējas vecumā emigrantu bija 1,8 reizes vairāk nekā imigrantu.
Kopējās emigrantu plūsmas analīze liecina, ka 2012.gadā katrs trešais no tiem bija rīdzinieks. Aprēķinot emigrantu īpatsvaru no konkrētā reģionā dzīvojošo skaita, visvairāk izbrauca no Kurzemes un Latgales reģioniem – 1,4%, vismazāk no Pierīgas – 1,0% iedzīvotāju. Iedzīvotāju skaits migrācijas dēļ visvairāk samazinājās Latgalē un Kurzemē.
"Samazinājuma temps kļuvis lēnāks. 2012. gadā pret iepriekšējo gadu tas ir 1,03 %, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bija 1,44% . Gribēju teikt, ka zināma pozitīva iezīme ir, ka šī faktora ietekme mazinās. Situācijā pēc pievienošanās Eiropas Savienībai, kad notiek brīva darba tirgus kustības, es domāju, ka katrs mēs zinām pietiekoši daudz cilvēku, kas dodas uz nedaudziem mēnešiem peļņas nolūkos vai pamācīties, vai kāda cita iemesla dēļ un pamatā tomēr ir mūsu valsts iedzīvotāji un atgriežas šajā īsākajā termiņā un turpina savas dzīves gaitas," stāsta Centrālās statistikas pārvaldes priekšniece Aija Žīgure.
Iedzīvotāju skaita un migrācijas datu aprēķinos izmantota jauna CSP izstrādāta iedzīvotāju skaita novērtēšanas metode. Metodē tiek izmantoti administratīvie dati personu līmenī, un tā tapusi, konsultējoties ar Latvijas un ārvalstu ekspertiem. Metode izstrādāta, jo pastāvīgo Latvijas iedzīvotāju skaits neatbilst Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistrā deklarēto iedzīvotāju skaitam, kā tas ir, piemēram, Skandināvijas valstīs, Somijā, Nīderlandē, Slovēnijā. Tāpat Latvijas un ārvalstu datu lietotājiem nepieciešama detalizēta informācija, tāpēc iedzīvotāju skaita novērtējumu nepieciešamajā detalizācijas pakāpē nevar nodrošināt, izmantojot CSP veikto izlases veida apsekojuma datus. Lietojot jauno metodoloģiju, pieejama detalizēta informācija personu līmenī gan par pastāvīgo iedzīvotāju skaitu valstī, gan par migrāciju.
