ĪSUMĀ:
- Pēdējos piecus gadus no Latvijas emigrē arvien mazāk iedzīvotāju.
- Ar kovida pandēmiju izbraukušo skaits saruka vēl vairāk.
- Jāņem vērā, ka pandēmijas laikā ierobežota brīva kustība starp valstīm.
- Kopumā emigrācija no Latvijas nav apsīkusi.
- Ap 50% no Latvijas aizbraukušo pēc laika atgriežas dzimtenē.
- Lielbritānija vairs nav iecienītākā emigrācijai. Cilvēki biežāk izvēlas doties uz Vāciju.
- Pētniece: Kovida krīze, visticamāk, neveicinās emigrācijas katastrofu, kā tas bija pēc finanšu krīzes 2009. gadā.
Pēdējos piecus gadus emigrācijas jomā vērojama lejupejoša tendence, kad gadā izbrauca 14–15 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Līdz ar kovida pandēmiju šis skaits vēl vairāk saruka, jo brīva kustība starp valstīm ir ierobežota, tomēr emigrācija nav apsīkusi, norādīja Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Sociālās statistikas departamenta direktores vietniece Sigita Šulca.
“Piemēram, 2020. gadā joprojām no Latvijas izbrauc ap 12 000 iedzīvotāju, un iebrauc Latvijā rekordzems skaits pēdējos desmit gados – gandrīz 9000. Tā kā katra krīze parāda kāpumu vai kritumu. Pandēmija šajā ziņā ir devusi pozitīvāku rezultātu, ja runājam par iedzīvotāju skaita samazināšanos. Tā ir palēninājusies, pateicoties migrācijas rādītājiem, ko nevar teikt par dabisko kustību,” skaidroja Šulca.
Apmēram 50% izbraukušo Latvijas valsts piederīgo pēc laika atgriežas dzimtenē. Visbiežāk ārvalstīs tiek pavadīti divi līdz trīs gadi, un vecuma ziņā aktīvākie emigranti ir, sākot no 19 gadu vecuma.
Šulca stāstīja: “Un tad līdz 40 gadu vecumam diezgan aktīvi. Aktīvāki ir vīrieši. Īstenībā vecuma grupā 25–29 gadi divas reizes vairāk nekā sievietes. Un arī, ja skatāmies pēc ģimenes stāvokļa, tad tie ir cilvēki, kuriem vēl nav saistības. Pārsvarā – ap 60% – tie ir neprecējušies cilvēki. Tā kā tiešām kustas tie jaunie, aktīvie. Un tas varbūt arī parādā to, ka emigrē uz 2–3 gadiem, lai iegūtu izglītību ārvalstīs vai mazliet pastrādātu. Tas ir aktīvs vecums, kad cilvēki dodas uz ārvalstīm un atgriežas. Iespējams, ka tie cilvēki, kas aizbrauca spēka gados, sagaidīs pensiju, būs nodrošināti un tad atgriezīsies. Grūti prognozēt, kā tas būs nākotnē.”
Attiecībā uz galamērķu valstīm ir izmaiņas.
No troņa gāzta Lielbritānija, kas pēc ekonomiskās krīzes bija iecienītākā emigrācijai. Šobrīd topa augšgalā ir Vācija. Tai seko Nīderlande, Norvēģija un Īrija.
Latvijas kopības Vācijā padomes priekšsēdis, “Latviesi.com” galvenais redaktors Kristaps Grasis sacīja, ka vēlme dzīvot Vācijā īpaši pieaugusi pēdējos piecos gados.
“Pēc krīzes 2008. gadā pildījās cilvēku skaits Lielbritānijā un Īrijā. Tas lielā mērā bija saistīts ar valodu. Pirmkārt, tur meklēja darbaspēku, un, otrkārt, tur nebija tik lieli valodu šķēršļi kā Skandināvijā vai Vācijā. Gadiem ejot, cilvēki bija ar mieru doties uz valstīm, kur jāmācās no jauna vietējā valoda. Pēdējos gados var just, ka arī no Lielbritānijas un Īrijas cilvēki ir pārvietojušies un tālāk devušies uz Vāciju strādāt. Tas ir jūtams un skaitļos redzams. Vācija ir atraktīva valsts, jo tā robežojas ar visām “Benelux” valstīm, Franciju, Skandināviju,” pastāstīja Grasis.
Lai arī Īrija vairs nav pirmā izvēle, kurp emigrēt, portāla “Baltic Ireland” galvenā redaktore Laima Ozola atzina, ka uz šo zemi Latvijas valsts piederīgie brauc dzīvot, tomēr tajā nav tā labākā ekonomiskā situācija.
“Pēdējā laikā Īrija noteikti nav sapņu zeme, jo mums šobrīd ir augstas īres maksas. Bet brauc, it īpaši tie, kuriem šeit jau ir kādas paziņas, jo “uz dullo” braukšana ir beigusies, kā tas bija ap 2004. gadu – sakrāmē čemodānu uz aizbrauc,” sacīja Ozola.
CSP pārstāve Šulca norādīja, ka Latvija iet līdzīgu ceļu, kā pāris gadus atpakaļ gāja Igaunija un Lietuva, un tuvojamies nulles migrācijai. Proti, iebraukušo un izbraukušo skaits līdzsvarojas. Tiesa, kovida pandēmija pēdējo gadu pozitīvo tendenci nedaudz sašūpojusi.
Pētniece: Kovida krīze, visticamāk, neveicinās emigrācijas katastrofu, kā tas bija pēc ekonomiskās krīzes 2009. gadā
Kovida krīze, visticamāk, neveicinās emigrācijas katastrofu kā tas bija pēc ekonomiskās krīzes 2009. gadā, par to ir pārliecināta Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes vadošā pētniece valsts pētījumu programmā “Jauni risinājumi demogrāfijas un migrācijas procesu izpētē” Baiba Bela.
Pandēmijas laikā cilvēki izbrauc no valsts, bet ir arī kupls skaits, kas atgriežas dzimtenē. Tomēr vēlmi atgriezties slāpē problēma atrast atbilstošu darbu un fakts, ka Latvijā ir mājokļu trūkums. Bela akcentēja, ka saistībā ar migrāciju joprojām svarīgs ir ekonomiskais faktors.
Jautāta, vai kovida krīzei varētu sekot tikpat liels emigrācijas vilnis kā 2008./2009. gada finanšu krīzei, pētniece skaidroja: “Būtiskas atšķirības ir šobrīd, kas man liek domāt, ka pandēmija neradīs pieaugošu emigrācijas vilni. Pirmā ir tā, ka [2008./2009. gada] ekonomiskās krīzes laikā Latvija patiešām ļoti smagi cieta – viena no Eiropas Savienībā vissmagāk cietušajām valstīm.
Kamēr pandēmija ir visur, tobrīd bija vieta, kur aizbraukt, kur ir labāk. Bet šobrīd koronavīruss ir pilnīgi visur.
Otra lieta, kas ir ne mazāk būtiska, ka [2008./2009. gada] krīzes laikā iedzīvotāji bija pamesti savā vaļā un valdība ļoti minimālā veidā sniedza kādu spilvenu tiem, kurus krīze skāra vissmagāk. Šobrīd valdība tomēr reaģē citādāk – valsts daudz dāsnāk atbalstījusi tos, kurus pandēmija skar smagi tieši ekonomiskā ziņā.”
Tāpat Bela pastāstīja, ko Latvija iegūst un ko zaudē emigrācijas dēļ: “Cilvēki migrē, un pasaules tendence ir ar aizvien pieaugošu migrāciju, taču mainās migrācijas paradumi, atbraukšanas un aizbraukšanas cikli. Ja mums izdotos šo emigrāciju kompensēt ar atgriešanos, kas šobrīd nenotiek diemžēl – mazāk nekā puse aizbraukušo atgriežas –, tad te varētu runāt jau par migrācijas ieguvumiem, jo
tie, kas ir bijuši ārvalstīs un atgriežas Latvijā, pārnes jaunas zināšanas, prakses, ir cits skatījums uz lietām. Šeit mums veidojas plašāks ideju kokteilis, kas faktiski varētu attīstību stimulēt.”
