Centrālās vēlēšanu komisijas vadība ilgus gadus bijusi viena cilvēka rokās, un komisija atzīta par vienu no labāk pārraudzītajām iestādēm. Pārmetumu ilggadējam CVK šefam Arnim Cimdaram nebija. Vienīgā norāde – viņš strādājis pārāk ilgi. Tāpēc 13. Saeimas valdošo partiju komunikācijā izkristalizējās, ka turpmāk CVK jāvada kādam citam. Šo uzskatu uzrunā Saeimas plenārsēdē pirms CVK vadītāja ievēlēšanas ilustrēja parlamentāriete Inese Voika no "Attīstībai/Par!".
„Liels paldies Cimdara kungam par paveikto divu desmitu gadu laikā, lai šo iestādi uzbūvētu. Taču mēs kā valdības koalīcija esam apņēmušies, ka jāveido tāda valsts pārvalde, kurā konkrēta iestāde nav atkarīga no viena cilvēka. Mums ir jāveido tāda valsts pārvalde, kurā labākie atnāk, iedod labāko, ko tai iestādei var iedot, un tālāk nodod stafeti tālāk.”
21. martā 53 Saeimas deputāti balsojumā ar vēlēšanu zīmēm nodrošināja vadības maiņu Centrālajā vēlēšanu komisijā un amatā ievēlēja Kristīni Bērziņu. Lēmums nebija vienbalsīgs – līdzšinējā CVK vadītāja Cimdara pārvēlēšanu atbalstīja 29 deputāti. Tagad Kristīne Bērziņa neslēpj, ka viņai nav bijis ilgi lolots plāns pārņemt komisijas vadību.
„Tika apspriestas, es atceros, vairākas kandidatūras, starp kurām es sākotnēji nebiju. Laikam koalīcija nevarēja vienoties un varētu tā būt, ka es biju kompromisa figūra. Tobrīd es piekritu tikai tāpēc, ka līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām bija palikuši tikai divi mēneši. Es mēģināju saprast, kurš varētu būt tas cilvēks, kurš tik īsā laikā varētu saprast vēlēšanu rīkošanu, tehnisko pusi. Tad sapratu, ka tas jāuzņemas man. Tas noteikti nebija tāds plāns, ka „es tagad būšu Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja un kā man to gribas”. Man patika arī mana iepriekšējā profesija!”
Eiropas Parlamenta vēlēšanas notika 25. maijā. Tām tuvojoties, iezīmējās pirmā krīze – ne visi vēlētāji pa pastu saņēma vēstules par vēlēšanu norisi un iecirkni, kurā viņi reģistrēti. Par paziņojumu sagatavošanu atbildīga bija Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Tās pārstāvis toreiz skaidroja, ka ar vēstuļu piegādi nav ticis galā uzņēmums „Reller”, kam par to piemēroja līgumsodu. Vēlāk problēmas bija arī pašu vēlēšanu norisē. CVK vadītājai Kristīnei Bērziņai arī Latvijas Radio ēterā nācās paskaidrot, ka jaunā iespēja iepriekšējās trijās vēlēšanu dienās nobalsot jebkurā sev ērtā iecirknī funkcionēja tikai pirmajā no iepriekšējās nobalsošanas dienām. Pēc tam cilvēki no vēlēšanu iecirkņiem, kuros nebija reģistrēti, devās prom nenobalsojuši. Atliek tikai minēt, cik daudz cilvēku šajās vēlēšanās tādēļ nenobalsoja nemaz.
„Kāpēc nav iespējams nobalsot? Šobrīd mums nedarbojas vēlēšanu iespēja nobalsot ne savā vēlēšanu iecirknī. Iemesls tam ir tehniska problēma tiešsaistes datu apmaiņas sistēmā.”
Tieši šo iespēju, ņemot vērā iepriekš pieredzētās problēmas ar vēstulēm par vēlēšanām, vairāki politiķi aktīvi reklamēja sociālajos tīklos. Attiecīgi vēlāk sekoja vilšanās, ka šo iespēju nācās atcelt. Vienlaikus Saeimas deputāti steigšus grozīja likumu, lai pagarinātu vēlēšanu iecirkņu darba laiku atlikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanu iepriekšējās balsošanas dienās. Kristīne Bērziņa tagad atkārtoti uzsver – problēma bija saistīta ar novēloto sistēmas ieviešanu. Tam bija iemesls: līdz ar 2019. gada valsts budžeta vēlo apstiprināšanu sistēmai nepieciešamo finansējumu izdevās iegūt tikai pavasarī.
„Nu, tiešām, lai cik tas nebūtu prozaiski, galvenais problēmas iemesls bija īsais laika periods drošības procedūru saskaņošanai. Tās tehniskās problēmas nebija tik ļoti saistītas ar pašu programmu kā ar drošības risinājumiem. Tātad mēs gribējām, lai ir droša sistēma un beigās atspēlējās mums pašiem.”
Ņemot vērā šo pieredzi, par vēlēšanu procesa papildināšanu un modernizēšanu ir domāts, un nākamgad gan Centrālajai vēlēšanu komisijai, gan Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei ir paredzēti līdzekļi vēlēšanu administrēšanas sistēmas iegādes un ieviešanas pirmajam posmam. Tātad – arī šajā situācijā nav ļaunuma bez labuma, piebilda CVK vadītāja. Tāpat top plāns līdz 14. Saeimas vēlēšanām 2022. gadā ieviest vēlētāju tiešsaistes reģistru, kas ļaus piedalīties vēlēšanās ar identifikācijas (ID) karti. CVK ieskatā, izmēģinājuma nolūkos reģistram vajadzētu būt gatavam jau līdz pašvaldību vēlēšanām 2021. gadā. Tas būtu ērtāk visiem vēlētājiem.
„Tādēļ mēs jau esam iesnieguši Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā likuma grozījumus, lai šo iespēju balsot jebkurā iecirknī varētu izmēģināt arī pašvaldību vēlēšanās savā pašvaldībā. Tas, ko mēs vēlētos kā vēlēšanu administratori un mācoties no Eiropas Parlamenta vēlēšanu kļūdām, ir, lai visas šīs sistēmas ir gatavas vismaz trīs līdz sešus mēnešus pirms vēlēšanām, lai varam salāgot visu nepieciešamo un pārbaudīt.”
Vispirms nākamgad, visticamāk, nāksies organizēt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas. Pašlaik gan ir atklāts jautājums, vai tajās ievēlētā Rīgas dome strādās līdz 2021. gada vasarai vai vairāk nekā piecus gadus. Garāko termiņu paredz Saeimas pieņemtie likumu grozījumi, kurus gan Valsts prezidents pēc 41 deputāta lūguma nav izsludinājis.
„Katrā ziņā šis process – likuma apturēšana – ir vēl viena iespēja, kas noteikta Satversmē. Šo divu mēnešu laikā jānotiek parakstu vākšanai, lai noskaidrotu, vai desmitā daļa vēlētāju atbalsta šo likumprojektu nodošanu tautas nobalsošanai. Attiecīgi tas bija viens no scenārijiem, ko kāds varēja izmantot.”
Šī parakstu vākšana notiks no 16. janvāra līdz 14. februārim. Savukārt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas varētu notikt maijā. Tās izmaksātu apmēram 1,5 miljonu eiro gan Centrālajai vēlēšanu komisijai, gan Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, gan pašvaldībai, kas nodrošinās atalgojumu vēlēšanu iecirkņu komisijām. Katrā ziņā – lai kā risināsies Rīgas domes atlaišanas un vēlēšanu scenāriji, Centrālajai vēlēšanu komisijai un tās vadītājai Kristīnei Bērziņai darāmā tuvākajā laikā netrūks.
