“Šī pusotra josla nedaudz uzlabo situāciju, bet pie nosacījuma, ja to lieto pareizi,” norāda Priednieks. Viņa ieskatā apdzīšanas nomales nebūtu jālikvidē, jo tādā gadījumā daļa ceļa paliktu pilnīgi neizmantota. Un tas jau nozīmē, ka ir lieki ieguldīts darbs, materiāli un līdzekļi.
Šādas ceļa nomales tiek veidotas uz blīvas satiksmes autoceļiem gadījumos, ja nav pietiekami līdzekļu, lai izveidotu divjoslu ceļu. Drošas braukšanas eksperts šādā gadījumā iesaka veidot apdzīšanas joslas atsevišķos posmos. Piemēram, ik pēc desmit kilometriem noteiktu distanci. Tad satiksme izlīdzinātos un ātrie braucēji varētu droši apdzīt lēnākos.
„Latvijas Valsts ceļu” Komunikācijas daļas vadītāja Anna Kononova gan norāda, ka pusjoslas nedrīkst saukt par joslām, jo nav paredzētas ceļu satiksmei. Tās ir ceļa nomales, kas paredzētas drošākiem apdzīšanas manevriem. Šādas nomales, ja tiek pareizi izmantotas, ir drošas un nevar apdraudēt satiksmes drošību.
Tikmēr drošas braukšanas eksperts gan uzsver citu aspektu, ko būtu svarīgāk sakārtot uz Latvijas ceļiem: „Pirmais un galvenais būtu nodalīt pretim braucošās joslas. Tam ir jārod risinājums.” Tas būtu nepieciešams, lai nerastos frontālās sadursmes, iebraucot pretējā joslā. Tikai veiksmes gadījumā šādas sadursmes nebeidzās letāli.
Gan ieceri atteikties no pusjoslām, gan pamīšus katrā virzienā izveidot blakus joslas apdzīšanai gatavi vērtēt „Latvijas Valsts ceļi”, kuriem kopā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD) mēneša laikā jāsniedz analīze par situāciju. Iepriekš šādu iespēju pieļāva satiksmes ministrs Anrijs Matīss („Vienotība”), atzīstot - smagas avārijas visbiežāk notiek uz atjaunotajām šosejām ar pusotru joslu katrā virzienā.