Gluži kā pirms četriem gadiem, arī tagad Latvijas Radio (LR) ir intervējis visu partiju, kas piedalās 13.Saeimas vēlēšanās, līderus, lai saprastu viņu pozīciju virknē, mūsuprāt, svarīgu jautājumu. Starp uzdotajiem jautājumiem ir tādi, kas skar gan pensiju sistēmas nākotni, gan to, kur ņemsim jau tagad trūkstošo darbaspēku un kā partijas gatavas apkarot ēnu ekonomiku, kuras apmērs pērn diemžēl ir audzis.
ĪSUMĀ
- Plāna „500” īstenošana izmaksātu starp 250 līdz 300 miljoniem eiro.
- Nenosakām kvadrātmetrus, bet tik, cik cilvēkam ir saprātīgi nepieciešams.
- Skolām ir jāpāriet uz latviešu valodas mācīšanu.
- Šobrīd KNAB nodarbojas ar mazu zaglīšu ķeršanu un skaļu politisku izrāžu rādīšanu.
- Mums jāturpina būt ļoti spēcīgiem NATO partneriem.
- Mēs aicinām visus godprātīgi maksāt nodokļus.
- Darbaspēks mums ir pašiem.
Būs nepieciešami papildu līdz 300 miljoniem eiro
Kādā valstī mēs pamostos, ja pie varas nāktu JKP?
Aigas Pelanes komentārs
Ja Jaunā konservatīvā partija (JKP) nāks pie varas un realizēs savu programmu, jau pēc trim mēnešiem partija sola teju trīskāršot minimālās pensijas apmēru – līdz 200 eiro ik mēnesi, palielināt gan neapliekamo minimumu, gan minimālo algu – līdz 500 eiro. Lai arī ne no nākamā gada, taču tiks celtas arī medicīnas darbinieku algas, tiesa, pie varas esošie jau tās nedaudz pacēluši.
Grūti iedomāties, kā šos tēriņus varētu izturēt jau nākamā gada valsts budžeta maks - pēc pašas partijas aprēķiniem, lai realizētu savu programmu „500” būtu nepieciešami papildu līdz 300 miljoniem eiro. Intervijā partijas līderis Jānis Bordāns gan saka, ka viņi zina, kur šo naudu ņemt – mainīs nodokļu sistēmu, kā dēļ uzņēmēji paši labprātīgi ies ārā no ēnu ekonomikas un ļoti strauji, šķiet, pāris mēnešos attīstīsies tā, ka nopelnīs daudz, daudz naudas un pārpildīs arī Valsts Kasi.
JKP sola par saprātīgu mājokli neprasīt nekustamā īpašuma nodokli. Taču, cik liels ir „saprātīgs lielums”, īsti nav skaidrs. Taču to noteiks saprātīgas amatpersonas. Te gan jāpiebilst, ka amatpersonu un ierēdņu rindas arī būtiski samazināsies. Ministrijas būs astoņas un valsts un pašvaldības sektorā strādājošos apcirps par 30%. Pie reizes tiks apvienots arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Satversmes aizsardzības birojs un Drošības Policija. Jaunā kopīgā iestāde arī rūpēsies gan par korumpantiem, gan valsts drošību.
Nedaudz mulsina gan JKP iecere izveidot īpašu likumu, kas paredz aizsardzībai novirzīt 2% no IKP „neatkarīgi no apstākļiem”. It kā jau šāda apņemšanās ir un līgumā ar NATO tas ierakstīts. Ko dos īpašais likums, kuru tāpat var mainīt, ja kāds to vēlas, īsti nav skaidrs. Tāpat neizpratni raisa partijas vēlme kontrolēt visus pasaules medijus un likt Ārlietu ministrijai reaģēt, lai aizsargātu valsts intereses. Man nedaudz būs žēl Latvijas diplomātus, kuriem būs jāpilda šis uzdevums. Kontrolēt un mēģināt ietekmēt savus, kā arī ārvalstu medijus ir ne tikai bezjēdzīgi, bet arī muļķīgi.
Kad bija iepriekšējās Saeimas vēlēšanas, jūs savā programmā lielu akcentu likāt uz nepieciešamību attīstīt tieši mazos uzņēmumus. Bija arī programmā speciāls punkts, ka jūs sekmēsiet mikrouzņēmumu darbību. Jūsu pašreizējā programmā akcentu tieši uz mazajiem uzņēmumiem vairs neatradu.
Mūsu programmā „500” viss ir orientēts tieši uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Turklāt ne tikai uz uzņēmumiem, bet arī uz zemkopību – mazo un vidējo. Minēšu piemēru – mums ir izstrādāts īpašs projekts – plāns „500”, kādā veidā veicināsim uzņēmējdarbības iziešanu no pelēkās zonas, kas parasti skar mazos un vidējos uzņēmumus.
Otrkārt, uzsvaru liekam arī uz mazo ienākumu cilvēkiem, proti, pensionāriem. Viss tiks darīts, lai atstātu naudu šiem cilvēkiem. Precizēšu, ko šis plāns ietver – 500 eiro ir minimālā pensija [vēlāk precizē - līdz 500 eiro mēnesī lielas pensijas neapliek ar nodokli, red.], 500 eiro ir minimālā alga un 500 eiro ir neapliekamais ienākuma minimums.
Cik gados jūs to gatavojaties sasniegt?
To ir iespējams sasniegt jau ar nākošo gadu. Protams, valdība neveiksmīgās nodokļu reformas dēļ ir iztērējusi šī un nākamā gada paredzētos budžeta ieņēmumus, taču, veicot budžeta pārskatīšanu, uz nākama gada vidu to ir iespējams realizēt. Mēs esam aprēķinājuši, cik tas varētu izmaksāt.
Un cik tas varētu izmaksāt?
Plāna „500” īstenošana izmaksātu starp 250 līdz 300 miljoniem eiro. Un mums ir skaidrs, no kurienes šos līdzekļus arī ņemt.
No kurienes? Mūsu valsts jau dzīvo ar budžeta deficītu.
Jā, valsts šobrīd, ļoti neveiksmīgi ieviešot nodokļu reformu, praktiski ir arī apcirtusi biznesa attīstības iespējas, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Mēs samazināsim darbaspēka nodokļus, dodot ieinteresētību darbiniekiem strādāt, un strādāt ne jau uz aplokšņu algām, un uzņēmumiem pamazām iet ārā no pelēkās zonas.
Tātad esat gatavi samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālās iemaksas?
Jā. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis netiks piemērots ienākumiem līdz 500 eiro. Fiskālā ietekme uz to nebūs tik milzīga, jo rēķinām, ka ienākumiem virs 1000 eiro netiks piemērota šī atlaide. Šeit būs diferencēts – zemākiem ienākumiem nodokļi būs zemāki, augstākiem un pavisam augstiem ienākumiem nodokļi saglabāsies tādi, kādi tie ir.
Tad, nonākot pie varas, piedāvājat jaunu nodokļu reformu?
Piedāvājam saglabāt zināmus atvieglojumus mazajiem uzņēmumiem un darba ņēmējiem ar zemākiem ienākumiem. Šis prasīs ne tik daudz nodokļu reformu, cik atvieglot administratīvo darbu mazajiem uzņēmumiem, tāpat palielinot arī minimālo algu. Pretī uzņēmumiem dosim to, ka viņiem būs jātērē mazāk stundu, taisot atskaites, piemēram, Valsts ieņēmumu dienestam. Ir aprēķināts, ka uzņēmumam virs 160 stundām mēnesī jātērē, lai iesniegtu visas atskaites, veiktu administratīvo darbu. Gan Lietuvā, gan Igaunijā tas ir uz pusi mazāks.
Daudzas lietas veicot, mēs iegūsim, ka uzņēmējam būs interese strādāt, turklāt Latvijā, un iedzīvotājiem būs interese palikt Latvijā.
Mēs uzsvaru liekam uz to, ka Latvijai nav jāpaliek par zemo ienākumu zemi un zemei, kas kaut ko ražo ar mazām algām. Citstarp, zinātnei paredzam 1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Mēs nevaram konkurēt ar lētumu. Mums apkārt ir valstis, kas var ražot to pašu tikpat lēti – Polija, Lietuva, Igaunija. Turklāt mēs paši to pērkam. Ekonomiski cilvēks tā uzvedas, lai arī cik patriotisks viņš būtu. Tāpēc izeja ir audzēt pievienoto vērtību ražojumiem.
To savukārt var sasniegt tikai tad, ja paņemam nevis citu zinātnieku izstrādājumus, bet realizējam savu. Mums ir šāds zinātnieku potenciāls vairākās nozarēs, piemēram, mežsaimniecībā, informācijas tehnoloģijās.
Jūs savā programmā "500" minat, ka minimālā alga būs 500 eiro mēnesī. Minējāt, ka tas varētu būt no nākamā gada. Tad, kad pēdējo reizi tika palielināta minimālā alga uz 430 eiro mēnesī, uzņēmēji bļāva, ka nevar atļauties maksāt šādas algas saviem darbiniekiem. Jūs sakāt, ka gribat attīstīt uzņēmējdarbību. Vai te nav kādas pretrunas?
Paskaidrošu iemeslu, kāpēc viņi tajā brīdī ļoti pamatoti bļāva - viņiem valdība par šo palielinājumu neko nedeva pretī. Valdība saglabāja tos pašus nodokļus, rezultātā pat palielināja. Valdība uzlika arī lielāku administratīvo slogu.
Vēl šīs neskaidrās kaujas par Valsts ieņēmuma dienesta vadību tikai palielina aizdomas, ka tur zeļ un plaukst dažādas lietas, par ko arī mēs īpaši runājam, proti, uzņēmumu izspiešana no tirgus, korupcija un neskaidra darbība. Nāk pie maziem uzņēmumiem ar teroristiskām pārbaudēm, un tai pašā laikā no lielākajām valsts kapitālsabiedrībām pazūd miljoni.
Tad, jūsuprāt, uzņēmēji atbalstīs 500 eiro [mēnesī] lielu minimālo algu?
Uzņēmēji to atbalstīs tajā gadījumā, ja izpildīsim arī otro punktu - mēs samazināsim nodokļus viņu cilvēkiem, proti, viņu darbinieki būs priecīgāki, viņu darbiniekiem atvieglos dzīvi tas, ka viņi varēs legāli saņemt ienākumus, pēc tam gūstot visus sociālos labumus no pensijām. Ja mēs realizēsim šo plānu, tas atvieglos administratīvos resursus.
Minējāt – lai realizētu programmu "500", ir nepieciešami 250 miljoni eiro. Cik papildus nepieciešams citam jūsu solījumam, proti, lai ārstu algas uz rokas būtu 1700 eiro mēnesī, bet medmāsiņas – 800 eiro? Vai to jūs arī varat garantēt jau no nākamā gada?
To ir iespējams veikt pakāpeniski, ir iespējams uzsākt gada, divu laikā. Kad prezentējām savu ekonomisko programmu, jau minējām, ka pārskatīsim budžetu un veidosim „0” budžetu. No vairākām pozīcijām ir iespējams gadā rast ietaupījumu vismaz 20 – 30 miljonus eiro, vienkārši efektīvi izmantojot valsts līdzekļus.
Tāpat, atvieglojot uzņēmējdarbības veikšanu, radīsies ekonomiskais efekts, tirgū ienāks vairāk naudas, būs vairāk uzņēmējdarbības pasākumu.
Turklāt šobrīd daļēji māsiņu algas jau ir palielinātas un medicīnā līdzekļi ir ieguldīti. Ir svarīgi, cik efektīvi tos tālāk izmanto.
Jūs savā programmā minat, ka veselības līdzekļu sadalē galvenais faktors ir pakalpojumu kvalitāte. Kā jūs to noteiksiet?
Ļoti vienkārši. Tāpat kā jebkurā nozarē ir iespējams produktu/pakalpojumu kvalitātei izsekot. Tas ir obligāti nepieciešams.
Vai noteiksiet, ka ķirurgam jābūt konkrētam skaitam veiksmīgu operāciju?
Ķirurgi ir ļoti specifiska lieta. Pacienti neiet tikai uz ķirurģiskām operācijām. Šobrīd, redzot, kā darbojas Veselības ministrija (VM) un Nacionālais Veselības dienests, esam konstatējuši, ka viņi ievieš ļoti daudz procedūras, piemēram, tiek izsniegts arī valsts finansējums privātajām klīnikām. Taču tas, cik kvalitatīvs šis pasākums, cik efektīvi tiek izmantots, vai nu vispār netiek pārbaudīts, vai arī tas tiek darīts formāli.
Sistēma mainītos, jo mēs vispirms skatītos uz pacienta interesēm. Un tikai tad, vai pakalpojuma sniedzējs ir valsts vai privātais.
Proti, ir jāievieš godīgas konkurences princips, un tad arī darbosies tas, ka pacientam tiek piedāvāts izvēlēties uz kādu medicīnas iestādi iet un saņemt pakalpojumu, un arī pašas medicīnas iestādes tiks kontrolētas un pārbaudītas.
Patlaban ir valsts iestādes, kurām tiek garantētas iespējas sniegt konkrētu pakalpojumu. No VM ir nācies dzirdēt: ja ieviesīsim brīvu konkurenci, tad kā pastāvēs valsts radītās iestādes?
Tad jūs uzskatāt, ka arī privātklīnika var pretendēt uz valsts līdzekļiem?
Jā, arī privātklīnikām jāpretendē uz valsts naudu. Nav arī tā, ka tas nav šobrīd.
Šīs iestādes lobē, lai pārdale par labu privātajam sektoram būtu lielāka.
Svarīgi ir nevis, lai būtu lielāka, bet lai būtu šis kvalitatīvais piedāvājums. Lai valsts neizvēlētos pacientus nosūtīt tikai uz tām iestādēm, kas būtu valstij izdevīgi.
Vai tas nenozīmē, ka šāda sistēma varētu veicināt pilnīgi pāreju pilnībā uz maksas medicīnu?
Nekādā gadījumā nevēlamies pilnībā pāriet uz maksas medicīnu. Tas Latvijā nav iespējams. Latvijā ir jābūt jauktai sistēmai. Taču ir ļoti daudz darba, lai piestrādātu pie pacientu interesēm, lai pastāvētu konkurence, lai nevienam netiek dotas ekskluzīvas tiesības uz ļoti ilgu laiku.
Piemēram, piešķirot kādu licenci vai tiesības apkalpot kādu noteiktu pacientu grupu, gandrīz vienmēr tas notiek ar garantiju, ka būs iespēja to visu pagarināt uz nenoteiktu laiku, un citi šajā tirgū nevar iespiesties, nav jācenšas uzlabot pakalpojuma kvalitāti vai samazināt pakalpojuma cenu.
Pie cenu samazināšanas ļoti svarīgs ir punkts – vai nu tā būtu pašvaldības, piemēram, kāda Rīgas slimnīca, vai arī tās būtu valsts slimnīcas, iepirkumos iepērkot ļoti dārgu aparatūru, kā likums, tiek pārmaksāts vairākas reizes.
Te, protams, ir jautājums par to, ka ārsti joprojām strādā gan valsts klīnikās, gan privātajās – arī šis jautājums ir risināms. Tieši tāpēc nevaram pievērt acis uz medicīnas personāla atalgojumu.
Par saprātīga lieluma mājokli nebūs jāmaksā nodoklis
Jūsu programmā arī minēts, ka par saprātīga izmēra primāru mājokli Latvijas pilsoņiem nebūs jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis. Kas ir saprātīgs izmērs?
Cilvēkiem pamatā ir skaidrs – dzīvoklis līdz par ģimenes mājiņai.
Ģimenes māja var būt arī 500 kvadrātmetri.
Jūs jau arī pati atbildējāt…
Bet, ja ir septiņi bērni?
Tieši tāpēc mēs arī nenosakām kvadrātmetrus. Pieļauju, ka ģimenei ar septiņiem bērniem varētu būt pietiekami arī ar 200–300 kvadrātmetriem. Pats esmu dzīvojis šādā mājā, kur kopā bijām desmit cilvēki. Tieši tāpēc arī nenosakām kvadrātmetrus, bet sakām – tik, cik cilvēkam ir saprātīgi nepieciešams. To var atšķirt.
Kas būs tas, kurš izvēlēsies, ka šis būs saprātīgi?
Normālas valsts amatpersonas – godīgas, saprotošas. Vispār ir tāds pamatprincips, ka likumi ir rakstīti saprātīgai piemērošanai, jo nevienu likumu nevar uzrakstīt tā, lai to burts burtā izpildītu. Ir jābūt kaut kur galā arī cilvēka saprātam.
Piemēram, var būt, ka vecākiem ir septiņi bērni, vai biežāk tomēr ir trīs vai četri, varbūt pieci, un tad bērni izaug un aiziet.
Mēs nekādā gadījumā neteiksim, ka tagad šiem diviem cilvēkiem, kas ir izaudzinājuši piecus bērnus, kuriem ir mazbērni un kuri gan jau, ka tur regulāri arī viesojas un dzīvo, ka viņiem tagad tas vairs nebūs saprātīgs [mājoklis].
Protams, viņiem tiks saglabāts šis statuss.
Augstskolās mācības varētu būt arī krievu valodā
Šobrīd Valsts prezidents ir akceptējis likumu, ka augstskolās tiek ierobežots svešvalodas lietojums. Pārsvarā tas attiecas uz krievu valodu. Kāda ir jūsu attieksme pret krievu valodas lietošana skolās? Vai būtu nepieciešams kardināli mainīt šo situāciju, piemēram, mācīt bērnus tikai latviešu valodā, vai to varbūt jādara pakāpeniski, vai arī ir jāatstāj skolas krievu valodā?
Mūsu atbilde ir viennozīmīga – skolām ir jāpāriet uz latviešu valodas mācīšanu.
Programmā minat, ka valsts un pašvaldību skolām. Kā ir ar privātajām?
Pirmkārt, privātajām skolām ir jānodrošina tā pati programma, un arī privātajās skolās mācībām ir jābūt latviešu valodā. Jautājums varētu būt par augstāko izglītību, kur saredzam, ka mūsu augstskolām jāspēj arī piesaistīt profesorus no Oksfordas un citām labākajām augstskolām.
Vai arī no Maskavas?
Viņiem tādā gadījumā jāpasniedz angļu valodā vai citās Eiropas valodās.
Tad krieviski Latvijas augstskolās nevajadzētu mācīt?
Ja augstskola akreditējas, tad tāda situācija principā var būt. Bet mēs tiešām runājam par augstskolām un neaizmirsīsim, ka tās ir augstskolas, kuras Latvija ir sertificējusi, akreditējusi un regulāri pārbauda.
Bet, runājot par Latvijas nācijas veidošanu un integrāciju, svarīga ir izglītība skolās un bērnudārzos. Pirmkārt, uzskatām, ka nekavējoši, jau šobrīd ir iespējams pāriet uz bērnudārziem, kas ir latviešu valodā. Tieši bērnudārzos to ir vispareizākais ieviest.
Ļoti slikta programma ir, ka bērnam tikai kādos gados piecos septiņos sāktu likt mācīties un runāt latviski. Patiesību sakot, tas viņam tikai apgrūtina dzīvi un ievelk visu procesu.
Mēs esam sastapuši bērnus, kas 16 gados, piemēram, atbrauc no Latgales uz Rīgas skolām profesiju apgūt, un ir sašutuši, ka viņiem prasa runāt latviski. Šādas situācijas nav pieļaujamas.
Ja pāreja uz latviešu valodu pilnībā notiktu bērnudārzos, tad arī skolās tālāk nebūs problēmu. Faktiski arī skolās šobrīd ir pilnīgi iespējams uzsākt pāreju uz mācībām latviešu valodā.
Ko jūs darītu ar augstskolām? Kad nāksiet pie varas, tad atstāsiet šo likumu, kā ir, vai tomēr mainīsiet?
Es vairāk koncentrētos uz augstskolu kvalitāti. Par valodu ir skaidrs. Šī brīža situācija tur ir normāla un apmierinoša.
Pēc tā jaunā likuma problēmas jau ir ne tikai ar krievu valodas lietošanu, tur var būt problēmas arī ar mācīšanu angļu valodā.
Es uzskatu, ka tas ir nepareizi, radīt problēmas ar starptautiskas, Eiropas Savienības (ES) valodas lietošanu. Pats svarīgākais ir celt augstskolas kvalitāti. Tāpat kā veselība, arī izglītība ir pamatu pamats, lai mēs nodrošinātu nācijas turpmāku pastāvēšanu. Mums ir jābūt labākiem nekā ierindas valstīm. Pie tā iedzīvotāju skaita, kas mums ir, un teritorijas lieluma, mums vienkārši ir jābūt ļoti kvalitatīvai izglītībai, lai mēs varētu konkurēt. Un mēs to varam! Mēs varam eksportēt zinātni un varam eksportēt arī izglītību. Tā ir viena no nozarēm, kas jau pelna.
Tomēr vēlos precizēt – mēs izglītības eksportu radām un veicinām tikai ar tām valodām, kas ir ES valodas, vai arī, piemēram, noslēdzam līgumu ar Uzbekistānu un mācām uzbekus šeit uzbeku valodā?
Es absolūti neuzskatu, ka tas ir nepieciešams. Uzbeki un arī krievi mācās ES angliski vai vāciski. Starp citu, Latvijā mācās arī ļoti daudzi studenti latviski un paliek arī šeit ar labu izglītību dzīvot un strādāt. Te ir svarīgi, lai tiktu noteiktas stingrākas prasības augstskolām kvalifikācijas ziņā, profesoriem. Lai mūsu augstskolu vadībā būtu jauni un spējīgi cilvēki, kas nebūtu saistīti ar politiku, un ieviestu visu modernāko, kas ir nepieciešams.
Pašreizējais KNAB darbs nav efektīvs
Jūs piedāvājat apvienot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), Satversmes Aizsardzības biroju (SAB) un Drošības policiju (DP). Kāpēc?
Šobrīd Latvijas valstī, kurā ir mazāk nekā divi miljoni iedzīvotāju, ir vairāk nekā desmit speciālās drošības iestādes. Piemēram, salīdzinot ar Igauniju – tur to ir trīs. Taču mēs ar lielākiem panākumiem neesam izcēlušies. Mūsu secinājums ir, ka šīs 11 iestādes izšķiež nodokļu maksātāju naudu un cīnās savā starpā par pastāvēšanu un spēju apkalpot šo naudu. Tāpēc šāds neefektīvs modelis ir jāizbeidz.
Mēs raugāmies, kas ir efektīvi, un efektīvi ir izveidot tādas iestādes, kas būtu spēcīgas un nepieciešamas.
Tātad būtu nepieciešams Valsts policijas dienests, kas tiek saglabāts, un kāds dienests, kas ir ārpus Valsts policijas, proti, ir iespējams izveidot vienu dienestu, ko var nosaukt par Nacionālās drošības biroju (NDB). Te nevis tiktu apvienoti esošie, bet tiktu izveidots pilnīgi jauns, un tas pildītu tās funkcijas, kuras šobrīd pilda DP, KNAB un SAB. Tad vēl kā atsevišķs dienests paliktu Militārās drošības dienests, kuram ir savas specifiskas funkcijas.
Tā iestāde, ko jūs no jauna izveidotu, būtu spēcīgāka par pašreizējo KNAB?
Jā. Paskaidrošu – tas ir nepieciešams, lai iestāde strādātu efektīvi un lai viņu darbs būtu caurspīdīgs un pārskatāms no valdības un Saeimas puses. Šobrīd viss ir sadrumstalots, mēs redzam, ka katrs, pat politiskie spēki, mēģina izveidot sev vairāk vai mazāk lojālu drošības dienestu vai pārņemt kādu.
Šī sadrumstalotība nedod nekādu labumu. Mums ir vajadzīgs profesionāls [dienests], un tas dotu arī iespēju atbrīvoties no daudziem neprofesionāliem darbiniekiem.
Kā jūs vērtējat KNAB darbību Straumes kunga vadībā?
Diemžēl ir izrādījies, ka tas ir neefektīvs. No pēdējiem notikumiem redzam, ka nekādas lielas, jaunas, nopietnas korupcijas lietas netiek uzsāktas.
Piemēram, Rimšēviča lieta…
Nezinu, pēc kādiem kritērijiem un pēc kādiem pasūtījumiem Straumes kungs šobrīd ir ņēmis agrāk izmeklētas lietas.
Mēs jau nezinām, pie kā viņi šobrīd strādā, varbūt pēc gada būs jaunas lietas.
Esmu pārliecināts, ka diez vai tur kaut kas jauns būs. Šobrīd viņi nodarbojas ar mazu zaglīšu ķeršanu un skaļu politisku izrāžu rādīšanu. Ja agrāk pārmeta drošības speciālistiem KNABā, ka viņi taisa politiskās izrādes, tad tās patiesībā nebija politiskas, bet gan konkrētu valsts amatpersonu kukuļošanas lietas, kur tika cilvēki aizturēti ar milzīgām summām, aizturēti par milzīgām zādzībām, piemēram, „Latvenergo” vai „Latvijas dzelzceļš” lietas. Tas, ka esošās varas elites izmeklētāji, tiesneši un prokurori nav spējuši tos notiesāt, nav operatīvo darbinieku vaina.
Taču šobrīd redzam, ka ir paņemtas lietas, kas bija izmeklētas jau agrāk. Nezinu, cik kvalitatīvi tās ir tagad izgaismotas, un jaunas lietas visdrīzāk izskatās pēc kaut kāda aizdomīga pasūtījuma.
Premjera pārziņā ir KNAB. Jūs esat premjera amata kandidāts. Ko jūs darītu – vai jūs dotu KNAB vairāk naudas, vai arī izveidotu jaunu iestādi, kur paliek labākie kadri, un tad KNAB stiprināšana būtu veikta?
Vispirms tiešām ir kadru jautājums.
Straumes kungu jūs atlaistu?
Neiesim detaļās. Es šobrīd neredzu viņa efektivitāti. Taču svarīgi, lai šie profesionāļi būtu politiski neatkarīgi un būtu profesionāli cilvēki.
No KNAB ir atbrīvoti ļoti daudz profesionāļi, bet tādi operatīvā darba vadītāji, kas paralēli piestrādā par braukšanas skolotājiem, joprojām nav atlaisti. Tas jau ir konsekvents otrās KNAB vadības darbs.
Latvijā būtu jābūt obligātam militāram dienestam
Kā jūs vērtējat ideju, ka Eiropā varētu tikt izveidota sava armija?
Kā ideju es to noteikti atbalstu. Taču man nepatīk frāžu pateikšana un - nākamā soļa nav. Neviens netiek nozīmēts par šīs idejas realizētāju, atbildīgo, tam netiek piešķirti nekādi līdzekļi no Eiropas budžeta. Ja par to tiks pieņemti ļoti nopietni lēmumi jau ar atbildīgajām personām, tad es varēšu nopietni par šo lietu spriest – atbalstāms vai neatbalstāms.
Vai jūs atbalstītu Latvijā obligātā dienesta ieviešanu?
Mēs atbalstām obligātā dienesta ieviešanu Latvijā. Es domāju, ka par to alkst arī jaunie puiši – Latvijas skolnieki, studenti. Tādā veidā, kādā tas darbojas Igaunijā, tas patiešām ir nāciju saliedējošs. Neredzu nevienu iemeslu, kāpēc nē.
Tas būtu tikai puišiem, meitenēm - nē?
Domāju, ka tā ir puišu lieta. Meitenes to varētu darīt brīvprātīgi. Zinu, ka ir ļoti daudz brašu meiteņu Latvijā, kas iet armijā. Pazīstu tādas un ļoti augstu vērtēju.
ASV prezidents Trampa kungs jūlijā Briseles samitā izteicās, ka valstīm vajadzētu palielināt naudas iemaksas NATO līdz pat 4% no IKP. Pie varas esošie politiķi min dažādus skaitļus – 2,5%, 3% no IKP, ko Latvija varētu atvēlēt, pat negaidot lēmuma pieņemšanu. Kā vērtējat – vai mums vajadzētu palielināt aizsardzības budžetu?
Komunicējot ar ASV Republikāņu partijas cilvēkiem, esmu sapratis, ka Trampa kungs bieži vien izsaka kaut kādu viedokli, diemžēl neiedziļinoties jautājumā, bieži vien sarunās izmetot ļoti spēcīgu argumentu vai vēlmi, pasakot spēcīgu frāzi, un tad mēģinot atkāpties un paziņojot, ka viņš ir sasniedzis kaut kādu rezultātu.
Tā ir viena no vienkāršākajām sarunu taktikām un ne vienmēr tā sekmīgākā. Pieļauju, ka šajā gadījumā viņš tā ir gribējis norādīt, ka ASV iegulda, bet Eiropa - nē.
Bet ko tad mūsējie skrien pakaļ?
Godīgi sakot, tas mani izbrīna. Lai viņi komentē, kāpēc viņi skrien pakaļ.
Jūs paliktu pie 2% no IKP, vai tomēr būtu jāiegulda vairāk?
Aizsardzībai ir jāvelta pietiekoši līdzekļi un vairāk nekā šobrīd. Bet, manuprāt, šobrīd vēl varam daudz efektīvāk izmantot to, ko jau ieguldām. Ja skatāmies, kādi iepirkumi veikti, kā apmācām, kā strādājam ar visiem aizsardzības jautājumiem. Lai cik mēs liktu papildu līdzekļus, mēs, manuprāt, nesasniegsim tādu apmēru, ka varēsim nopirkt tik daudz tankus, cik šobrīd ir NATO mums palīdzējis.
Mums ir jāturpina būt ļoti spēcīgiem NATO partneriem. Pirmkārt, ASV partneriem. Kamēr tāda Eiropas armija ir tikai frāžainu ideju un runu līmenī, ir jāpilda savas saistības, kādas mums ir.
Un jādomā, kā mēs varam stiprināt sevi. Piemēram, es tagad braucu gar austrumu robežu un bieži tiekos ar cilvēkiem. Cilvēki uz vietas ir gatavi darīt maksimāli Latvijas aizsardzībai, un viņi saka – kāpēc mēs šeit uz vietas to nejūtam. Pēdējā laikā sākam gan to just. NATO klātbūtnes dēļ šie speciālisti ir sākuši pievērst tam uzmanību. Bet, piemēram, mums nav kiberdrošība nodrošināta, nav nodrošināta informatīvā drošība.
Cik var runāt, 30 gadus es jau to dzirdu, ka Viļakā, Audriņos un vēl kādās tuvākās vietās vajadzētu nodrošināt iespēju klausīties Latvijas Radio. Tur cilvēki runā latviski un labprāt arī klausītos radio. Diemžēl viņiem nav ko klausīties.
Pārmaiņas pensionāriem – minimālās pensijas pacelšana
Minējāt, ka jums ir plāns palielināt pensiju līdz 500 eiro mēnesī. Jūsu partijas programmā gan es atradu, ka no nākamā gada minimālā pensija varētu būt tikai 200 eiro mēnesī. Tad 500 vai 200 eiro?
Es iepriekš neprecīzi izteicos - pensijām līdz 500 eiro netiek piemērots nodoklis. 200 eiro būs minimālā pensija, ko jau iespējams ieviest 2019.gadā.
Kā jūs kopumā vērtējat mūsu pensiju sistēmu – vai tā ir pietiekami laba, vai tā būtu jāmaina?
Mēs paredzam, ka šobrīd ir iespējams darboties ar tādām metodēm, kādas piedāvājam. Straujas sistēmas maiņas ir jādara minimāli.
Tātad paliek trīs līmeņu sistēma arī turpmāk?
Jā. Bet ir iespējams no valsts līdzekļiem veidot citus pensiju apmērus, un nevis tikai, brutāli sakot: „Jūs neesat nopelnījuši. Tas nekas, ka esat 40 gadus nostrādājuši un uzbūvējuši hidroelektrostacijas Latvijā, ceļus un visu infrastruktūru, no kuras citi kļūst par miljardieriem.”
Kādai būtu jābūt minimālai pensijai pēc pieciem gadiem, arī – 200?
Tā, protams, mainīsies. Mēs runājam par šī brīža situāciju, šodienas cipariem un ienākumiem.
Mēs arī analizējām ciparus, un sanāk, ka mums ir ļoti liels skaits cilvēku, kas šobrīd saņem ļoti nelielus ienākumus, piemēram, mikrouzņēmumos strādājošie, pašnodarbinātie un mazo algu saņēmēji, kuri oficiāli ir samaksājuši ļoti mazu sociālo nodokli, un viņi nākotnē, kļūstot par pensionāriem, būs nabagi. Šādu cilvēku skaits nav nemaz tik mazs, tie noteikti ir vairāk nekā 100 tūkstoši. Kā jūs tiksiet ar viņiem galā?
Ar viņiem nav jātiek galā sliktā nozīmē…
Nē, nē, protams. Jautājums ir - kā jūs viņiem palīdzēsiet dzīvot normāli?
Viņiem ir jādod iespēja nopelnīt šobrīd un attīstīt savu darbību. Ja runājam par pašnodarbinātajiem, mazajiem vai ģimenes uzņēmumiem, arī lauksaimniecību, kas ir atsevišķs stāsts, tad, pirmkārt, viņi dara ļoti svarīgu funkciju – viņi nodrošina savu un savas ģimenes labu dzīvi Latvijā.
Šobrīd – jā. Bet ko darīt tad, kad šie cilvēki paliks veci, un varbūt tad viņi saņems tikai minimālo pensiju?
Mēs aicinām visus godprātīgi maksāt nodokļus un rūpēties par sevi un veikt iemaksas.
Visiem visu laiku ir jāmaksā nodokļi un jārūpējas par sevi. Bet tā reālā situācija ir tāda, kāda ir.
Jautājums ir, ka viņiem bieži vien netika dota iespēja. Šobrīd, ja netiek atbalstīta mazā uzņēmējdarbība, bet lielākā daļa cilvēku grib nodarboties, grib būt pastāvīgi, grib individuāli atbildēt par sevi, tad viņiem vajag maksimāli dot šo iespēju un ļaut vairāk nopelnīt, un nevis aplikt viņus ar milzīgiem ienākuma nodokļiem.
Mēs regulāri strādāsim pie tā, lai samazinātu ienākuma nodokļus šiem mazajiem uzņēmējiem. Jau esam pirmo soli spēruši – mazo ienākumu saņēmējiem maksimālus atvieglojumus. Viņiem ir svarīgi ļaut iesākt uzņēmējdarbību, un tad daudzi no viņiem kļūs veiksmīgi un nopelnīs naudu, un vai nu veiks dzīvības apdrošināšanu, vai veiks ieguldījumus nekustamajos īpašumos, kurus pēc tam pārdos.
Ja ļaujat ekonomiskajai darbībai valstī notikt, tad cilvēki jūt, ka viņi labāk nevis naudu atdos valstij, bet paturēs sev. Mēs to veicināsim – lai cilvēki naudu patur sev legāli.
Vai tādā gadījumā pensiju budžets nepaliks ļoti plāns?
Nekādā gadījumā. Tiem cilvēkiem, kas ieguldīs pensijās, būs pensiju uzkrājums. Tiem cilvēkiem, kas ieguldīs citā veidā un veidos savus vecumdienas uzkrājumus, viņiem arī tas būs. Viens otram neatņems.
Bet tiem, kas objektīvu iemeslu dēļ nav nodrošinājuši savas vecumdienas, viņiem tiks noteikts tas minimums, ko valsts noteikti var izdarīt. Un mūsu valsts kļūs bagātāka un bagātāka – es par nešaubos, ja mēs veiksim šo attīstības programmu un neturpināsim stagnēt tā, kā tas ir šobrīd.
Tas, ko es redzu šī brīža varas partijām – viņām nav ambīciju pat Igauniju sasniegt. Tas, par ko mēs runājam, Igaunijā jau notiek. Mums ir ambīcija to panākt. Pie valsts lielākiem ienākumiem mēs spēsim nodrošināt arī arvien lielāku šo minimālo pensiju.
Kā jūs vērtējat priekšlikumu, ka pie pensijas nāktu klāt daļa no bērnu nodokļiem? Jūs atbalstāt šo ideju?
Šī nav mūsu izvirzīta ideja. Mēs piedāvājam savu programmu, un mūsu programmā viss ir izbalansēts. Domāju, kad notiks sarunas par to, kāds ir labāks risinājums, var apspriest arī šo.
Protams, tā solidaritāte no tiem, kam ir bērni, savā ziņā ir pareizi, bet droši vien ir jāsamēro – vai nu tu maksā vienā brīdi, vai …nu nevar būt tā, ka tu maksā visu mūžu.
Ir jārūpējas, lai bērni varētu paši palīdzēt saviem vecākiem. Konservatīvā nostāja ir tāda, ka cilvēkiem jāspēj pašiem atbildēt par sevi, pēc iespējas mazāka valdība un pēc iespējas mazāki nodokļi.
Varētu atgriezties desmitiem tūkstoši aizbraucēju
Radio programmās būvnieki teica, ka viņiem trūkst darbaroku. Jūs minējāt, ka svarīgi attīstīt zinātni, attīstīt augstu pievienoto vērtību, tātad ir arī nepieciešami cilvēki, kas visu to spēj saražot. Diemžēl Latvijas demogrāfiskā situācija ir tāda, kāda ir. Kur ņemt darbaspēku?
Darbaspēks mums ir pašiem, un darbaspēku ir iespējams piesaistīt arī no tiem cilvēkiem, kas ir izbraukuši.
Celtniekus no Ukrainas un Baltkrievijas mums nevajag.
Es ļoti labi zinu situāciju, ka šobrīd viņi ir ļoti priecīgi strādāt par tām algām, ko maksā Latvijā. Viņi labprāt šeit brauktu, strādātu un dzīvotu, bet ilgtermiņā Latvijai tas neko neatrisina. Mēs nespiedīsim uz uzņēmēju patriotismu un nevajāsim viņus administratīvām metodēm, lai nepieņem darbā ukraiņus, bet mēs atcerēsimies to, ka ir milzīgs skaits cilvēku – viena piektā daļa – Latvijas pilsoņu un iedzīvotāju, kas atrodas un strādā ārzemēs, un viņi visi nebūt nestrādā vieglākos biroja darbus.
Tieši tas sasaucas ar mūsu plānu – nevis veidot Latviju par zemo ienākumu zemi, bet par augsto ienākumu zemi. Tādējādi pakāpeniski, tieši tā, kā tas Igaunijā notiek, celt iespējas nopelnīt normālas algas. Mums būs jāizlīdzina algas ar to, kādas tās ir Eiropā, un pakāpeniski tas arī notiek.
Vai esat rēķinājuši – cik daudz gada laikā vajadzētu cilvēkus dabūt atpakaļ?
Mēs neesam pateikuši, cik gada laikā. Ir jārada apstākļi. Ir cilvēki, un šobrīd diezgan daudzi, kas meklē iespējas. Mums partijā ir cilvēki, kas profesionāli veicina cilvēku atgriešanos, atrodot viņiem darbus. Cik daudz iespējams kaut kādā termiņā no šīs vienas piektās daļas atgriezt…
Nebūšu sapņotājs vai pareģonis, taču domāju, ka tie ir desmiti tūkstoši, ko var tuvākajā laikā dabūt atpakaļ. Es nesaukšu – simti tūkstoši, bet vairāki desmiti tūkstoši cilvēku ar bērniem. Viņi pastāvīgi skatās – kāda Latvijā ir tiesiskuma situācija, cik viņi jūtas komfortabli. Mums nav jāapvainojas uz cilvēkiem, ja viņi saka: „Mēs brauksim atpakaļ tad, kad mums būs ērti.” Tas ir fakts. Mums vienkārši ir jārada labi apstākļi.
Ko mēs te gribam, ja, piemēram, Kauņa ir spējusi piesaistīt teju miljardu ārvalstu investīcijās, un pie viņiem tagad brauc desmitiem vācu ģimenes ar bērniem, tieši tāpēc ka viņi var nodrošināt skolas, ir sadarbība ar augstskolām. Mums visa Rīga un visa valsts to nespēj nodrošināt.
Dati par 2017.gadu parādīja, ka Latvijā ēnu ekonomika atkal pieaugusi. Kā to apkarot?
Ieviešot plānu „500” un stiprinot to ar administratīvā sloga samazināšanu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Pats galvenais šobrīd – nodrošināt valstī tiesiskumu. Lai ko neteiktu par uzņēmējiem, ka viņiem esot vienalga – ir vai nav korupcija, kā tiesās lietas izskata, beigu beigās nonāk pie tā, ka valsts nepilda funkciju, nerada drošību.
Veidojot normālu ekonomisko situāciju, dodot uzņēmējiem nevis ierobežojumus, bet atvieglojumus, mainot izglītības sistēmu, visu šo komplekso darbu paveicot, ēnu ekonomikai vienkārši būs jāpazūd. Šāda situācija pie labas ekonomikas ir jau bijusi.
Tas bija tā saucamajos treknajos gados, un tas bija uz tās bāzes, ka netika veikti nekādi uzkrājumi valsts budžetā krīzes gadījumam. Cilvēki tolaik labprāt maksāja nodokļus, bet netika restrukturēts valsts aparāts, tas netika padarīts efektīvs, bet gan tika izveidoti uzņēmumi, kas ir piesūkušies pie valsts kases, un visa šī koruptīvā sistēma. Tāpēc mēs atkal esam bedrē šobrīd.
Labi, ticēsim cilvēku godaprātam, ka viņi sāks pelnīt vairāk un maksās arī vairāk nodokļus.
Te nav runa tikai par ticību. Cilvēki nedarīs to, ja viņiem neradīs apstākļus, ja viņi neredzēs, ka valsts dod pretī. Tas ir vajadzīgs, lai mēs šeit visi dzīvotu labklājībā.
Vai jūs uzskatāt, ka Latvijā būtu nepieciešama jauna reģionālā reforma?
Man, tāpat kā daudziem, nepatīk vārds reforma. Es zinu, kā ir iespējams esošo situāciju uzlabot, cilvēkiem radīt labu sistēmu.
Tad, jūsuprāt, Latvijā pašvaldību šobrīd nav par daudz?
Latvijā ir neefektīva līdzekļu izmantošana gan valstī, gan pašvaldībās. Pašvaldības var būt gan mazākas, gan lielākas. Neesmu pret, ka pastāv kāda mazāka pašvaldība. Svarīgi ir, ka tur tiktu efektīvi izmantoti līdzekļi. Lai šī pašvaldība nepastāvētu tikai tāpēc, lai uzturētu kaut kādas ģimenes, kas šajā pašvaldībā nosaka toni.
Sāksim ar to, ka Latvijas Satversmē ir noteikts, ka Latvija sastāv no – Kurzemes, Vidzemes, Zemgales un Latgales. Administratīvi nekur likumos tas neparādās.
Ir plānošanas reģioni.
Jā, tagad izveidoti plānošanas reģioni. Viens solis ir tāds, ka mums vajadzētu vismaz tās valsts un pašvaldības institūcijas, kas ir reģionālas, arī izvietot reģiona centros. Šobrīd – tiesām ir viena teritorija, policijai – cita. Nerunāsim nemaz par to, ka arī ar citām valsts iestādēm ir līdzīga situācija. Cilvēks var prātā sajukt - uz kurieni, kad viņam braukt.
Cilvēkiem dzīve mazā novadā sakārtotos, ja zinātu, ka ar visiem jautājumiem, piemēram, var braukt uz Valmieru, jo tā ir Vidzemē un tur ir centralizēta jautājuma izskatīšana valsts un pašvaldību līmenī.
Un tikai tās funkcijas, kas nepieciešamas uz vietas, lai sniegtu cilvēkam pakalpojumu, risina mazā pašvaldība.
Politiķiem ļoti patīk visu laiku stāstīt, ka vajag attīstīt reģionus, lai cilvēki tur paliek. Bet, no otras puses, mums ļoti svarīgi arī attīstīt Rīgu, kas spētu konkurēt daudz plašākā reģionā, piemēram, ar Polijas pilsētām, Sanktpēterburgu, Tallinu un citām. Jūs naudu liktu iekšā arī Rīgā?
Jūs ļoti labi noformulējāt to nepareizo situāciju, kāda šobrīd pastāv. Tā šobrīd domā Vides un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), kura, pateicoties Ventspils grupējumam, ir tāda izveidota. Ministrija tagad nolemj – ka tagad dosim Rīgai, vai dosim laukiem. Vēl jautājums, ko sauc par laukiem. Ļoti bieži tās ir spēcīgas, labas pilsētas reģionos – Kuldīga, Rēzekne, Talsi, Cēsis...
Novadi un pašvaldības, pirmkārt, ir tiesīgi paši izlemt, kā lietot savus līdzekļus. Nākošais – mēs runājam par ES struktūrfondiem. Šie līdzekļi ir domāti tieši tam, lai attīstītu novadus un izlīdzinātu dzīves līmeni visā valsts teritorijā. Un, pateicoties šādai izpratnei, dzīvo Francija, Polija, Dānija.
Tad līdzšinējā politika ir pareiza – mēs grūžam naudu uz reģioniem…
Līdzšinējā politika ir nepareiza, jo šeit netiek grūsta nauda uz reģioniem. Šeit nopelna dažas pašvaldības, galvenokārt Ventspils. Tas ir ļoti netaisnīgi. Piemēram, kāpēc Rīga un vēl citas pilsētas saņem līdzekļus no ES? Tāpēc, ka pastāv nabadzīgie reģioni. Latvija ir noteikta kā viens reģions, kas ir ļoti nepareizi.
Piemēram, nabadzīga ir Latgale un Kurzeme, bet naudu saņem visa valsts, un ministrijā izlemj - kam mēs dosim. Primāri ES naudu dod tur, kur ir nabadzība, ir jādod iespēja dzīvot tur cilvēkiem. Ja mēs to darītu, tad Latvija nebūtu monocentriska valsts. Tā būtu policentriska, un cilvēki dzīvotu tur, kur viņi grib.
Kas attiecas uz Rīgu. Nav tāda fakta, ka ES finansētu Londonu, Berlīni vai Parīzi. Domāju, ka neviens nevar neko tādu iedomāties. Priekš Francijas Parīze ir tas pats, kas priekš Latvijas - Rīga.
Rīgai ir milzīgas iespējas veidot savu investīciju klimatu, veidot investīciju vidi, piesaistīt uzņēmējus.
Tādas pašas iespējas ir arī Ventspilij. Taču šī milzīgā pilsēta, kas ir ideālā vietā Baltijā, tā nevis pati attīstīsies, bet paņems līdzekļus, jo Latgale ir nabadzīga.
Viena no lietām, kas no reģioniem izspiež cilvēkus, ir lielās zemnieku saimniecības. Šajās saimniecībās strādā arvien mazāk cilvēku, un daudzi ir spiesti braukt un meklēt darbu citur. Jūsu programmā ir minēts, ka svarīgi palīdzēt attīstīties tām saimniecībām, kuras nepārsniedz 300 hektārus. Vai tādējādi nezaudēsim vienu ļoti nopietnu biznesa nozari – lauksaimniecību, tai skaitā graudkopību, kas spēj saražot un tirgot graudus pasaules biržās?
Tas ir līdzīgs temats tam, kā mēs runājām par Rīgu un laukiem. Tāpat lielie lauksaimnieki un mazie zemnieki.
Tā ir izšķiršanās – kur virzīt naudu.
Parasti atbalsta to, kas ir efektīvs. Liels vai mazs – tas ir jautājums. Un, iespējams, vēl arī trūcīgākos.
Ģimenēm ir jāspēj dzīvot pārtikušām arī no vidēji lielām zemnieku saimniecībām. Tā ir mūsu vērtība. Valstij tas ir jāveicina.
Pa šiem 30 gadiem ļoti daudz labumi ir doti lielajiem saimniekiem, tāpēc arī ir tādas lielsaimniecības, tāpēc viņi arī ir daudzus cilvēkus izspieduši uz Īriju, jo viņiem vajag graudus apsēt un biržā pārdot.
Valstij nāk nauda.
Mēs rūpēsimies par cilvēku un nevis par to, ka valstij nāk nauda. Ir jābūt bagātiem cilvēkiem, pilsoņiem un nevis valstij.
Taču nevienam nekas nost netiks ņemts. Nekādas nacionalizācijas un terors pret bagātiem cilvēkiem nebūs. Mēs neslimojam ar sociālismu. Bet 30 gadus ir bijis atbalsts Rīgai un lielajiem zemniekiem.
Tas ir pateicoties Zaļo un Zemnieku savienības un “Saskaņas” politikai. Jo viņi vienkārši atbalsta lielos saimniekus un oligarhus. Valstij vajag daudz naudas, jo no turienes var daudz paņemt. Mēs naudu atstāsim cilvēkiem.
Mēs teiksim – jūs, lielās saimniecības, varat šobrīd darboties un izdzīvot, jūs esat tirgū konkurētspējīgas. Lielie spēs nodrošināt savu konkurētspēju. Viņiem tas ir jādara. Šobrīd, lai neturpinātu šo līkni – ka mazās saimniecības izput, mēs sistemātiski atbalstīsim augļkopību, dārzeņkopību, dārzkopību, biosaimniecības, jaunos lauksaimniekus. Dosim priekšrocību zemes iegādei, veicināsim to, lai ģimenes varētu dzīvot.
Bet no kurienes viņi to zemi ņems. Tā zeme jau nav vairākos stāvos.
Varbūt viņi iemācīsies pat apsaimniekot vairākos stāvos, tā, kā tas notiek Holandē. Mums šī situācija ir līdzīga kā bagātajās Eiropas valstīs – trūkst zemes. Kaut gan – mums vēl diezgan daudz tās zemes ir, tā nebūt nav, ka tās pavisam nebūtu, bet to vienkārši ir neizdevīgi apsaimniekot.
Sniedzot likumīgi iespējamo palīdzību, arī no Eiropas, tām saimniecībām, kuras veido spēcīgas ģimenes, mēs izveidosim vidējo slāni. Mūsu ideoloģija ir – rūpēties par vidusslāni.
Mēs savā programmā runājam par pilnīgi parastām lietām, ko jau dara bagātās Eiropas valstis, un tieši tāpēc tām ir rezultāti. Es jau minēju, Holande, Dānija, Polija to dara, un mums ir ambīcija panākt šīs valstis. Ar mūsu ekonomistiem tas pilnībā izdosies.
