Bērnudārza audzinātāja Inta Svilāne rītos ceļas piecos trīsdesmit, lai no savas Imantas izbrauktu cauri visai Rīgai. Dārziņā Purvciemā viņa nostrādājusi 37 gadus. Par darbu, ko bezgala mīl, 400 eiro uz rokas mēnesī nesanāk. Tas sāp tikpat ļoti kā zemais profesijas novērtējums. “Viena meitenīte teica – es labprāt gribētu būt skolotāja. Bet viņas mamma saka – nē, tev jādomā par profesiju; skolotājs saņem ļoti mazu algu, par tādu nevar izdzīvot. Nu, tad lai tādas atbildes nebūtu jāsaka, es uzskatu, ka mums šodien visiem ir jāapvienojas,” saka audzinātāja.
Rīgas 233. dārziņā piektdien vienoti streiko visi pedagogi un visi vecāki. Solidarizējoties nav atvests neviens bērns. “Mēs strādājam, aizraujamies, lidojam, rāpojam kopā, bet, kad man nopīkst īsziņa mobilajā, ka ieskaitīta alga, tad paliek skumīgi, ka mēs neesam novērtēti,” stāsta bērnudārza audzinātāja Marika Zeiza.
Rīgā pirmsskolas pedagogu vidējā algas likme ir 490 eiro mēnesī uz papīra. To veido zemākās algas likme pēc darba stāža no 405 līdz 420 eiro un pašvaldības piemaksa – 78 eiro. Auklītei alga ar Rīgas domes 30 eiro piemaksu uz papīra ir 390 eiro mēnesī.
Nereti izdzīvot var, tikai liekot šo summu kopā ar vīra algu. Lai izdzīvotu, daudzi pedagogi, līdzīgi kā mediķi, strādā divas slodzes vai pusotru. Un iet uz darbu vairākos dārziņos. “Ar 300, 400 nevar iztikt. Es domāju, ka varētu pacelt vismaz uz pieciem, sešiem [simtiem] - mēs noliektu galvu zemu un teiktu – paldies. Tad mēs justos godāti,” saka bērnudārza vadītāja Ruta Garoza.
Piektdien pedagogi strādā pat vairāk nekā parastā dienā. Kamēr auklīte maina gultasveļu, audzinātājas gatavojas svētkiem, un pirmdien dārziņu nevarēs ne pazīt. Direktore novērojusi, ka tieši kopīgu svētku svinēšana un draudzīgs kolektīvs ir galvenais iemesls, kāpēc viņas audzinātājas paliek dārziņā un profesijā.
