Paveikts apjomīgs darbs, kuru laikā tapuši vides objekti no akmens un koka, kuri atklāj senču mantojumu, rakstu zīmes, stāstus par Dienvidkurzemi un Nīcu. Kopumā uz takām izvietots 151 objekts. Katra no septiņām izziņas takām ir veltīta savai latviešu mitoloģijas dievībai.
Kopā ar Bernātu dabas parka projekta vadītāju no Nīcas Ievu Taurinskaiti Latvijas Radio devās pastaigā pa piesnigušajām un paugurainajām priežu meža takām. Piejūras kāpu mežs ir īpašs ar savu reljefu un ir viena no Nīcas novada lielākajām vērtībām, populāra vieta atpūtniekiem, īpaši liepājniekiem un visiem no Lietuvas, tagad to papildina arī izzinošas takas.
"Kopā ir septiņas takas, katra no tām ir veltīta latviešu mitoloģijas dievībai – ir Saules, Laimas, Dieva, Pērkona, Jumīša, Māras, un Mēness taka. Katra taka sākas un beidzas ar savu simbolu, ieejot un izejot tad zini, ka taku esi nogājis," stāsta Taurinskaite.
Paveikts iespaidīgs darbs, kuru īstenojoši tēvs ar dēlu: Ģirts Burvis un Gaits Burvis. Tēlnieki radījuši 151 vides objektu – pat atkritumu urna nav parasta. Katrs objekts, vai tā būtu akmens skulptūra vai koka soliņš, ar laivas formu un Laimas slotiņām, veidots ar stāstu un pievienoto vērtību, rakstu zīmēm un tēliem, atklāj tēlnieks Ģirts Burvis.
Pirmkārt māksliniekus iedvesmojusi pati daba.
"Daba tur ir visskaistākā un vienreizēja, to mēs arī centāmies izcelt. No mazotnes es to baudījis, īpaši ziemas laikā, kad bija kārtīgas ziemas, mēs braucām uz Bernātiem slēpot, braucām pat uz sacensībām. Man Bernāti ir labi pazīstama vieta. Centos iesēdināt savas skulptūras šajā vidē tā, it kā viņas tur būtu bijušas un laika veidotas," norāda Burvis.
Kā simbolisks un centrālais tēls tapis īpašs skatu tornis laivas formā, kas uzstādīts kāpas virsotnē. Torņa smailē virs priežu galotnēm vējrādis ar Bernātu uzrakstu ik palaikam maina savu virzienu. ''Viņš turpina manu ciklu par laivu cilvēkiem, cilvēkiem ar mērķi un misiju. Tāds ir katrs cilvēks, ja viņš apzinās, no kurienes viņš nāk, ko viņš ir mantojis.''
Dabas takas un radītās skulptūras jau raisa interesi jaunlaulāto vidū, akmens skulptūras izceļas ar savām rakstu zīmēm un tēliem dažādos gadalaikos un saplūst ar meža ainavu, par akmeņiem stāsta tēlnieks.
"Akmeņi kā daba uztver cilvēku savā klēpī, vari iesēsties un sajust materiāla un dabas pieskārienu, gan arī aizdomāties par tradīciju un cilvēku ritu nozīmību, jo Nīcas tradīcijas kāzu rīkošanā ir plašas, senas un ar savu nozīmi. Tie ir lielie derību akmeņi. Ir arī mazie akmeņi, kas stāsta par seniem notikumiem Bernātu kāpās, gan no zviedru un vikingu laikiem, par aizsargājamiem augiem un kukaiņiem, kuri tur mīt un ar kuriem jāsadzīvo; šie stāsti ielikti akmens skulptūrās," pauž Burvis.
Mākslinieciski veidotajās un labiekārtotajās takās Bernātu dabas parkā tagad apmeklētāju netrūkst, īpaši brīvdienās to ir ļoti daudz, brīžiem varbūt par daudz. Interesi izraisa gan piesnigušās kāpas, kur bieži vien pilsētnieki brauc atpūsties, tagad arī uzstādītie vides objekti. Būs jautājumi, kas jārisina. Filmējot stāstus par takām, projektu vadītāja novērojusi cilvēku plūsmu ikdienā.
No rīta nāk nūjotāji, tad mostas ģimenes, desmitos sāk parādīties ģimenes ar suņiem, bet vēlāk jau pēcpusdienā viss galvenais ceļš ir pilns ar mašīnām. Tā jau ir otra problēma, blakus efekts, kas būs jārisina, arī kovida laiks ietekmē. Viss stāvlaukums pie Bernātu ''Dzintariņa'' un ceļmalas ir pilnas.”
Darbdienas pusdienlaikā cilvēku nav daudz, vien daži apmeklētāji, – kāds ar ragaviņām velk kāpā mazuli, kāds nūjo vai vingro priežu mežā. Bernātu dabas takas tapušas ar ERAF līdzfinansējumu vairāku pašvaldību kopīgā projektā „Dienvidkurzemes piekrastes mantojums cauri gadsimtiem.” Kopējās projekta izmaksas pārsniedz 270 300 EUR. Takās ļauj orientēties mūsdienu tehnoloģijas un informatīvajās planšetēs iestrādātie QR kodi.
Septiņas jaunās izziņas takas Bernātu dabas parkā tapušas projekta ietvaros, kura ieviešanas ceļš bijis ilgs, bet nu tas ir galā, un ir sācies projekta nākamais dzīves cikls – dzīvošana jeb apmeklētāju uzņemšana. Cītīgākie Bernātu dabas parka apmeklētāji teiks, ka tas nav nekas jauns un ar dažādiem objektiem aprīkotās takas jau ir pieejamas sen, un te būs jāpiekrīt. Kopumā projekta ietvaros uz takām izvietots 151 vides objekts, sākot no 2019. gada vasaras, kas nozīmē, ka takas tapušas pakāpeniski un daļa objektu apmeklētājiem tiešām jau bija pieejami un apskatāmi ilgāku laiku. 2020. gads ir bijis noslēdzošais Bernātu dabas parka taku labiekārtojuma izveides gads, kā rezultātā objekts ekspluatācijā nodots šī gada 16. novembrī.
Nīcas novada projekta ieviešana noslēgusies ar 151 vides objekta izvietošanu Bernātu dabas parkā, izveidojot septiņas izziņas takas, kas katra veltīta savai latviešu mitoloģijas dievībai.
Starp uzstādītajiem vides objektiem ietilpst 35 norādes taku marķējumi, trīs infostendi pie trīs galvenajām ieejām, 10 tematisksie stendi, trīs šūpoles, četras tīklu šūpoles, trīs metāla ainavu rāmji, trīs ainavu rāmji, kuros var iesēsties un pagriezties jebkurā virzienā, 18 taku vārti, kuri norāda uz takas sākumu un beigām, 31 sols, 30 gružu urnas, sešas granīta akmens skulptūras, trīs lapenes, viens gājēju tilts un viens skatu tornis, kā arī vēl papildu laipas, kāpnes un zaru pinumi antropogēnās slodzes mazināšanai. Visus vides objektus veidojuši divi tēlnieki, tēvs ar dēlu: Ģirts Burvis un Gaits Burvis. Būvdarbus veica SIA “Normand Enterprises”.
