Panorāma

Valdība stiprinās bērnu aizsardzību

Panorāma

Kvotu žņaugi ģimenes ārstiem

Koalīcija kārtējo reizi nespēj vienoties bēgļu jautājumā

Bēgļu pabalsts Latvijā būs 139 eiro

Bēgļu pabalsts Latvijā būs 139 eiro, kas ir ievērojami mazāk kā iepriekš minētie 256 eiro, pirmdien vienojās koalīciju veidojošās partijas.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma („Vienotība”) paskaidroja, ka bēgļu pabalsts tiek pielīdzināts iztikas minimumam. Savukārt izmaksas, kas radīsies pašvaldībām, ja bēglis kļūs par trūcīgo personu, kompensēs valsts.

„Bēgļu pabalsts ir pielīdzināms minimālajam iztikas minimumam – tādam, kāds tas ir mūsu valstī,” teica Straujuma.

Straujuma piebilda, ka galvenais ieguvums no pabalstu samazināšanas būšot „vienlīdzības parādīšana mūsu cilvēkiem”. Tāpat premjere uzsvēra, ka svarīgi būtu, lai bēglis būtu gatavs strādāt pirmajā dienā pēc Muceniekos pavadītajiem trim mēnešiem - tad runas par pabalstiem izpaliktu.

Par katru otro vai trešo ģimenes locekli bēgļi varēs saņemt vēl 70% no šīs summas, jeb 97 eiro. Ar šādiem ienākumiem  bēgļi varēs vērsties pašvaldībās pēc trūcīgajām personām domātajiem pabalstiem. Par to, cik lielā mērā pašvaldībām nāksies kompensēt palīdzīgas sniegšanu bēgļiem, valdība ar Latvijas pašvaldību savienību spriedīs nākamtrešdien. Tomēr daļu no kopējā plāna valdība iecerējusi apstiprināt jau ātrāk.

"Koalīcija bija vienota, ka nākošanā otrdienā, jāpieņem tā plāna sadaļa, kas saistās ar viņu izvēli, transportēšanu un iekšlietām. Arī par infrastruktūras sakārtošanu Muceniekos. Tas attiecas uz 500 bēgļiem, kas ir ieplānoti no Itālijas un Grieķijas. Bet vēl ir bēgļi, kas ienāk [no citām valstīm "pa taisno" Latvijā]. Līdz ar to ir tā, ka Muceniekos nav iespējas uzņemt visus cilvēkus," teica Straujuma.

Plānots, ka jau tuvāko divu gadu laikā bēgļu uzņemšanai Latvijā nepieciešami 15,4 miljoni eiro. 6,5 miljonus no šīs naudas kompensēs ES.

Par visu pārējo, kas saistīts ar bēgļu uzņemšanu, koalīcijā vienprātības vēl nav. Gan Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), gan Nacionālā apvienība (NA) lūgušas bēgļu uzņemšanas plāna skatīšanu atlikt kārtējo reizi. „Nedēļas laikā vismaz par pirmajām divām sadaļām, kas saistās ar Iekšlietu ministriju, politiķi un ministrija iziet cauri šim plānam politiski (..) 4.novembrī būs Latvijas Pašvaldību savienības domes sēde, kurā plāno piedalīties iekšlietu un citi ministri, jo pašreiz ir aktuāli, kā bēgļi dzīvos pašvaldībās, kad viņi būs aklimatizējušies trīs mēnešos „Muceniekos”,” teica Straujuma.

Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis skaidroja, ka vēlme uzklausīt pašvaldības ir galvenais iemels, kāpēc viņi prasīja ar plānu nesteigties. „Katrā gadījumā mums bija ārkārtīgi svarīgi, lai sarunas būtu ar pašām pašvaldībām (..) Mūsuprāt, ir svarīgi paskaidrot [bēgļiem], ka te nav tāda laimes zeme kā Vācija un Zviedrija. Te ir pavisam cita situācija – cita pabalstu situācija, netiks viss pasniegts uz paplātes un būs viens konkrēts cipars. Ir jāsniedz informācija par mūsu valstī un par to, kā dzīvo mūsu cilvēki,” norādīja Brigmanis.

"(..) Nebūtu korekti šo jautājumu valdības sēdē risināt, pirms nav notikusi saruna ar pašvaldību pārstāvjiem. Tas būtu pēc principa – "tie bēgļi te ir, un jums par viņiem jārūpējas". Mēs neesam ar mieru par šādu situācijas uzturēšanu," sacīja ZZS līderis.

Savukārt Nacionālās apvienības iebildumi pret Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres vadītās darba grupas izstrādāto plānu ir plašāki, atzīst apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars (NA). „Mums ir priekšlikumi, kā papildināt šo rīcības plānu. Ir arī punkti, kas mums nav pieņemami. Piemēram, par to, ka ir izskatāmi valodas normu atvieglojumi darba prasībās. Tas ir kategoriski nepieņemams piedāvājums,” uzsvēra Dzintars.

Premjere Straujuma piedāvā nākamā gada līdzekļos neparedzētiem gadījumiem iezīmēt atsevišķu pozīciju bēgļu jautājumam – līdz ar to daļa no plānā paredzētajiem pasākumiem ministrijām tiktu kompensēta tikai pēc izdevumu fakta.

Lai bēgļu uzņemšanas plāna apstiprināšana neievilktos bezgalīgi, koalīcija nolēma par diskutablajiem jautājumiem lems otrdien pēc valdības sēdes.

Latvija paudusi gatavību brīvprātīgi uzņemt kopumā 531 personu no 120 000 bēgļu, kas atrodas Grieķijā un Itālijā. Plānots, ka pirmie bēgļi Latvijā varētu nonākt ziemas beigās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti