Aktuāli

LR korespondente Baiba Kušķe par Krusta ceļu Aglonā

Aktuāli

LAKRS valdes priekšsēdētājs Juris Kalniņš par gaidāmo piketu

Bažījas par HES nodarīto postu upēm, uzraugi problēmu neredz

Bažas par mazo HES nodarīto postu upēm; uzraugi problēmu neredz

Pa Amatu līdz Gaujai varot aiziet kājām, novērojis portāla Upes.lv veidotājs Aigars Liepiņš. Viņš zvana trauksmes zvanus, sakot – šovasar strauji izžūst upes. Pēc novērotāja domām, pie tā ir vainojams ne tikai karstais un sausais laiks, bet arī hidroelektrostacijas (HES), kuras daudzviet atrodas uz mazajām upītēm. Valsts vides dienestā (VVD) saka, hidroelektrostacijas noteikumus ievēro un postu dabai nerada.

Jaunmārupē čalo tikai pie pašvaldības uzstādītā strūklaka. Aigars Liepiņš, portāla Upes.lv veidotājs, stāsta, ūdens līmenis šovasar visur ir rekordzems: ''Gaujas pieteka Vizla ir sarāvusies līdz sprīža platumam. Neticams izskats, ka upe savā pusceļā, desmitajā kilometrā pirms Gaujas, upe, pa kuru ir braukts pavasarī ar laivām, šobrīd ir sarāvusies līdz tādam izmēram.''

Liepiņš apbraukājis Latvijas upes. Novērojumi viņu satrauc. Speciālists min vēl vienu piemēru: ''Varētu pa Amatu šobrīd mierīgi iet līdz Gaujai. Visu to [ceļu], kur mēs pavasarī braucam ar laiviņām, būtu vienkārši brīnišķīgs pārgājiens.''

Pēdējo reizi tikai šā gada janvārī ūdens upēs esot bijis virs normas. Upju pazinējs atsaucas uz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mērījumiem:

''Daugavā ir 45% ūdens, Ventā ir 39%, Gaujā 65%. Un tā tas ir mēnesi no mēneša.''

Rīgai tuvajā Jaunmārupē Liepiņš rāda mazo upīti Neriņu. Tajā ūdens ir tik maz, ka knapi pēdas var pamērcēt. Vietējais iedzīvotājs Gunārs, kurš izvedis pastaigā suni, saka, ar ūdeni tik trūcīga upīte nekad nav bijusi. Gunārs rāda uz krastiem. Uz noteku bluķiem redzams, cik augsts ūdens te bijis kādreiz. Tik sausu Neriņu vīrietis, kurš Janmārupē dzīvo 20 gadus, nav redzējis: ''Ļoti zems, ļoti zems sakarā ar to ļoti silto laiku.''

Taču Liepiņš uzskata, ka daba šajā situācijā nav vienīgā aizdomās turamā. Viņš domā, ka ūdeni upēm atņem hidroelektrostacijas. Apbraukājis vairākas, kuras atrodas uz mazajām upēm. Viņš stāsta - HES dīķos ūdens daudzums esot nemainīgs, tik augsts kā lietainā laikā. Tikmēr upe aiz tā teju sausa.

''Privātīpašnieks pietur ūdeni un nelaiž caur slūžām, nelaiž tālāk upē, lai arī likumā tas ir noteikts. Vides dienests vai Ekonomikas ministrija, kas pārrauga mazos HES, nekontrolē pienācīgi ūdens caurplūdi caur slūžām. Līdz ar to hidroelektrostacijai ūdens ir, lai maltu naudu, bet dzīvniekiem, augiem ūdens nav,'' stāsta Liepiņš.

Liepiņš norāda uz kādu dāņu zinātnieku pētījumu. Tajā teikts, ka uz mazajām upītēm, uz kurām ir HES, vasarā, mazūdens periodā, straumes aizkavēšanos vispār nevar pieļaut.

Liepiņa novērojumiem piekrīt Valsts Vides dienestā par ūdens resursu uzraudzību atbildīgais Jānis Lūkins:

''Šajā dotajā situācijā, kad ūdens ir tik ļoti maz, tad HES ir jāpārtrauc darbība un viss ūdens, kas plūst pa upi, ir jāpārlaiž pāri. Tas nemaz savādāk nedrīkst būt.''

Dienests jau vasaras sākumā sācis pastiprinātas pārbaudes hidroelektrostacijās. Par ikgadējām pārbaudēm HES īpašniekus informē, bet uz šīm dienesta kontrolieri ierodas bez brīdinājuma un līdz šim pārkāpumi neesot atklāti. Pretējā gadījumā būtu bargi sodi.

Lūkins stāsta, viņa lauku saimniecībā dīķis arī ir pilnīgi sauss. Akā ūdens maz, jo gruntsūdeņi arī ir zemi. Taču pie ūdens zuduma ir vainojama daba – sausā un karstā vasara, saka Vides dienesta speciālists.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra hidroloģe Ilze Rudlapa piekrīt, tik zems ūdens līmenis kā šovasar sen nav pieredzēts: ''Šogad tiešām ir izteikts mazūdens periods. Principā pēc pavasara paliem tas ūdens līmenis ir visu laiku pazeminājies.''

Nav līdzējušas arī jūlija lietavas. Augsne ir ļoti sausa, tāpēc lietus, kas ik pa brīdim ir uzlijis, ūdens līmeni nav pacēlis. Taču Rudlapa dabas draugus mierina, situācija nav tik slikta, lai celtu trauksmi. Rudens lietus visu atgriezīs savās vietās.

Tikmēr biologs, dabas pētnieks Māris Olte vērtē, ka saulainā un sausā pavasarī augi stipri izlaiduši saknes un paši izsūc ūdeni. Tāpat bebru dambji izsmeļ ūdens resursus upītē.

Vienlaikus viņš norāda uz nepietiekamu kontroli no Valsts vides dienesta puses. Piemēram, mazo HES īpašnieki izmanto kādu speciālu lietotni par ūdens līmeņa izmaiņām, bet VVD to nelieto. “Tā ir aritmētika – viņš ļoti labi zina, cik un kurā brīdī izstrādā, cik daudz var piekrāt,” atklāj Olte.

Tāpat viņš uzsver, ka no valsts ir pieļauta kļūda, nelimitējot svārstības upītēs.

“Līdz ar to HES strādā likuma ietvaros, bet (..) vajadzētu būt katram pašam sirdsapziņai. Mēs to upi tiešām varam sagandēt ar vienu neprātīgu nakts ūdens pieturēšanu.”

Tāpēc, viņaprāt, mazo HES īpašniekiem vajadzētu vienoties par darbības moratoriju mazūdens periodā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti