Ārvalstniekiem par Latviju joprojām ir ļoti dažādas versijas; vienota tēla nav

Ārvalstniekiem ir ļoti dažādas versijas par to, kas ir Latvija, jo kopīga vienota tēla joprojām nav. To gan neesot tik vienkārši izveidot, jo par to atbildīgas vairākas institūcijas. Ārzemnieki visbiežāk Latvijas tēlu sasaista ar savām interesēm. Piemēram, sporta entuziasti zina, ka pie mums ir labi basketbolisti kā Kristaps Porziņģis. Latvijas Institūtā uzskata, ka nav vajadzības visām cilvēku grupām uzspiest savu vienotu tēlu.

ĪSUMĀ:

  • Ārvalstnieki Latviju redz ļoti dažādi, saista ar savām interesēm.
  • Vienota Latvijas tēla šobrīd nav.
  • Latvijas Institūta vadītāja: Latvijas tēls nav vienots, bet ir izveidots pietiekami labs.
  • Laba iespēja tēla veidošanai - izmantot eksportējošos uzņēmumus.
  • Tikmēr pašvaldības savos informatīvajos materiālos nerunā par Latviju kopumā.
  • Latvijas Institūta vadītāja: Tēla veidošanai ir svarīgi saprast auditoriju.
  • Izveidot vienotu tēlu traucē arī finansējuma trūkums.
  • Latvijas ekonomiskais tēls – LIAA uzdevums, bet institūts palīdz to sasaistīt ar kultūru, vēsturi.
  • Reklāmas speciālists: Jādomā par atbildīgo institūciju darbu, piemēram, ietverot visas funkcijas vienā.
  • LIAA divu dienu laikā neatrada laiku komentāriem.

“Mēs esam normāla valsts. Jā, mēs esam, no vienas puses, blakus Krievijai, no otras puses, citi saka – jūs esat tās trīs Baltijas valstis, kur ir Baltijas ceļš, jūs esat vienotas. Citi saka, jūs esat Austrumeiropa, bijušais padomju bloks. Tie, kam patīk sports, tie zina caur Porziņģi, tie, kam patīk klasiskā mūzika, tie zina caur mūsu operas māksliniekiem Metropoles operā,” stāstīja Latvijas institūta vadītāja Vita Timermane-Moora.

Par Latvijas tēlu diskutēts jau vairākkārt. Netrūkst cilvēku, kuri domā, ka šāda tēla īsti nav. Tiesa - vienota tēla Latvijai šobrīd nav.

Ārvalstniekiem par Latviju joprojām ir ļoti dažādas versijas; vienota tēla navPaula Dēvica

    Par tā veidošanu atbild Latvijas Institūts un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, kā arī politikas veidotāji un sabiedrība.

    Latvijas Institūta direktore uzskata, ka Latvijas tēls ir izveidots pietiekami labs. Tomēr arī viņa atzīst, ka tas nav vienots.

    “Tas, ko Latvijas Institūts var darīt, mēs varam dot šo vienoto informāciju jeb saskaņot to informāciju, ko mēs lietojam. Kā tas var notikt? Man ir liels pārsteigums un - no otras puses - liels prieks par mūsu eksportējošiem uzņēmumiem, kas ir gan eksportēt spējīgi, gan inovatīvi, gan attapīgi visādos veidos. Un tā ir milzīga iespēja šajos uzņēmuma reklāmas mārketinga materiālos mazliet runāt arī par Latviju. Jo ne visi šie uzņēmumi sevi pozicionē kā Latvijas pakalpojumu vai Latvijas produktu,” stāstīja Latvijas Institūta direktore.

    Vēl viens klupšanas akmens tēla veidošanā esot tas, ka pašvaldības izdod materiālus par sevi kādā svešvalodā un neievieto informāciju par Latviju.

    Piemēram, Jūrmalas bukletos neesot norādīts, ka pilsēta atrodas Latvijā.

    Runājot par mērķauditoriju, Vita Timermane-Moora stāstīja, ka nav svarīgi visiem patikt un lai visi par Latviju domātu kaut ko labu. Šobrīd institūts komunicē ar auditoriju caur dažādiem kanāliem. Piemēram, jauniešiem ir pieejams konts vietnē “Instagram”. Tajā publicētas fotokarikatūras jeb mīmi. Kontam gan pagaidām ir tikai 360 sekotāji.

    “Šeit es būšu mazliet skarba, bet ir jāsaprot, kāpēc mums vajag, lai viņi uz mums skatās. Vienkārši tā, lai cilvēki par mums labi domā – nu tā, man liekas, vienkārši ir divkosība. Nav īsti svarīgi. Es nezinu, man vismaz nevajag, lai visi nenormāli labi par mani domā. Man ir svarīgi, lai mani īstie cilvēki, kuri man ir svarīgi, lai viņiem ir labi ar mani. Tas nozīmē, ja mums ir partneri, ja mums vajag pārdot savus produktus, ja mums vajag, lai cilvēki brauc uz Latviju, tad ir jāsaprot, kuri tieši ir tie cilvēki un kāpēc mums vajag, lai viņi brauc uz Latviju,” skaidroja institūta vadītāja.

    Direktore stāstīja, ka mērķauditorija ir izglītoti cilvēki. Un viņi esot labi informēti, kas ir Latvija.

    Tomēr dažādām cilvēku grupām izpratne esot atšķirīga. Izveidot vienotu tēlu traucē arī finansējuma trūkums.

    Institūta pamatbudžets ir 93 000 eiro gadā, bet pamatvajadzībām kopā esot nepieciešami 145 000 eiro. Vajadzīgā nauda šobrīd tiekot piesaistīta no Eiropas fondiem.

    Latvijas ekonomiskā tēla veidošana ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) uzdevums, tomēr Latvijas Institūtā palīdzot ekonomisko tēlu sasaistīt ar kultūru, vēsturi un citām vērtībām.

    Galvenais tēla nesējs esot kultūra.

    Tam, ka Latvijas tēlā trūkst vienotas idejas, piekrīt arī reklāmas aģentūras DDB pārstāvis Andris Rubīns. Viņš uzskata, ka jādomā par atbildīgo institūciju darbību, piemēram, ietverot visas funkcijas vienā.

    “Šobrīd Latvijas Institūtam ir iedots mandāts, savukārt lielākie resursi iedoti LIAA. Skaidrs, ka tur bija mazliet šizofrēnija tādā ziņā, ka nebija viena visu Latvijas mārketingu pārstāvoša organizācija, kurai gan ir mandāts, gan ir resursi pieejami. Iespējams, ka tā ir jauna organizācija vai esoša, kurai ir abu šo lietu kombinācija. Un viņai tiešām ir Ministru kabineta līmenī mandāts, nevis atsevišķas ministrijas līmenī,” sprieda Rubīns.

    Par Latvijas Institūta nākotni diskutēts daudz. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”) 23. oktobra Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sēdē teica, ka, nododot Latvijas Institūta funkcijas aģentūrai, tiktu strādāts tikai pie ekonomiskā tēla. Svarīgi esot Latvijas Institūtu saglabāt, jo tas strādā pie kopējā tēla. Nākamgad institūts saņemšot lielāku finansējumu, lai nosegtu pamatizdevumu deficītu.

    Latvijas Radio vēlējās iegūt arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras viedokli, tomēr viņi divu dienu laikā neatrada laiku komentāram.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Saistītie raksti
    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti