Arodbiedrība atbalsta skolotāju algu reformu; pietrūkst 9,3 miljoni eiro

LIZDA vadītāja Inga Vanaga pēc tikšanās teica, ka premjera klātbūtnē saruna bijusi daudz konstruktīvāka un ir izdevies panākt kompromisus vairākos jautājumos. Piemēram, pēc gada nolemts pārskatīt skolēnu un  skolotāju attiecību koeficientus. Tāpat šī gada oktobrī, kad būs saņemta pirmā alga pēc jauniem aprēķiniem, atgriezīsies pie diskusijas par detaļām, kas modelī ir uzlabojamas. 

Kompromiss panākts arī par precīza grafika izveidi algu pakāpeniskajai palielināšanai. Šo grafiku izstrādās speciāla darba grupa, kurā būs arī skolotāju pārstāvji.

Būtisks kompromiss, ka no šī gada 1.septembra valsts vēl neaptur maksājumus par internātskolu uzturēšanas izmaksas. Pašvaldības šo funkciju vēl nepārņem, jo tās apgalvo, ka vēl nav spējīgas uz noreaģēt uz jauno situāciju. Tāpēc šim punktam nolikts gada pārejas periods. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) norādīja – ja pašvaldības nespēj reaģēt, šajā situācijā nedrīkst ciest bērni.

Taču līdz ar šo kompromisu pietrūkst 4,8 miljoni eiro modeļa ieviešanai.

Zināms, ka nauda būs jāatrod Izglītības ministrijas pašas budžetā, jo Finanšu ministrija papildu naudu nepiešķirs. Šadurskis konkrēti gan nenosauca iespējamo finansējuma avotu, taču domā, kad vienam modelī paredzētajam punktam varētu noteikt garāku pārejas periodu.

“Ir idejas, teiksim precīzi, ir viena ideja. Citas neredzu, bet negribu to teikt publiski, pirms nav apspriests,” sacīja Šadurskis.

Kopā ar jau iepriekš neatrastajiem līdzekļiem jaunā algu modeļa ieviešanai pašlaik pietrūkst 9,3 miljoni eiro.

To portālam Lsm.lv apstiprināja ministra preses sekretārs Mārtiņš Langrāts, uzsverot - iesaistītās puses ir apņēmības pilnas atrast trūkstošos līdzekļus un apstiprināt reformu.

Līdz ar to tuvākajās dienās valdībai jāatrod modeļa ieviešanai trūkstošie līdzekļi. Ja to nepagūst izdarīt līdz nākamās nedēļas valdības sēdei, tad lēmuma pieņemšanai varētu tikt pārlikta par nedēļu.

Iesaistītās puses atzina – ja tuvāko divu nedēļu laikā valdība neapstiprinās jauno atalgojuma modeli, to vairs nevarēs pagūt ieviest, sākot ar jauno mācību gadu. Ilgāk par 12.jūliju gaidīt nevarot arī tāpēc, ka, pretējā gadījumā, varot zaudēt šim gadam atvēlēto naudu. 

“Mēs tiešām atzinīgi novērtējam to, ka par virkni lietām, ko mēs norādījām, mēs strādāsim kopā izveidotajā darba grupā par pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika izstrādi. Ir ņemts vērā tas, ka būs šie slodžu veidošanās principi iekļauti Ministru kabineta noteikumu pielikumā. Un arī, jā, ir šie dalījumi, kāda ir šī izglītojamo skaita proporcija pret pedagogu, arī šeit mēs runājām par problēmām, kas ir lielajās pilsētās, īpaši Rīgā vai Pierīgā. Pēc gada par to runāsim, kādi vēl pilnveidojumi ir vajadzīgi,” atzina Vanaga. 

Skolēnu – skolotāja proporcija bijis viens no būtiskākajiem skolotāju iebildumiem, jo esošo proporciju, kādu patlaban noteikumi ministriju, izpildīt ir grūti un citviet pat neiespējami. Premjerministrs Māris Kučinskis atkārtoti apliecināja, ka ir gatavs pēc gada valdībā virzītos noteikumus pārskatīt.

“Mainās arī mūsu demogrāfiskā situācija, cilvēku pieplūdums tāpat Rīgā ir lielāks un citur ir tukšošanās. Tāpēc pēc gada mēs varēsim rezumēt, cik pareizi šobrīd ir ministrija trāpījusi ar savām grupām un, iespējams, vajadzēs izdarīt kādas korekcijas,” atzina premjers.

“Šobrīd vienalga kāds jebkurā gadījumā būs neapmierināts, jo, ja pieliks Rīgai, tad zaudēs citi. Ja pieliks citiem, tad zaudēs atkal, tā kā tā ir tā lieta, kur, protams, visi nebūs laimīgi uzreiz,” prognozēja Kučinskis. 

Jau vēstīts, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) aprīlī prezentēja jaunu pedagogu atalgojuma modeli, informējot, ka skolotājiem  par pilno darba slodzi ļaušot saņemt par 62% jeb 200 – 300 eiro vairāk. Pašlaik skolotāju minimālā likme par slodzi ir 420 eiro.  Latvijas izglītības darbinieku arodbiedrība gan šos aprēķinus apšauba, norādot, ka 62% algu kāpums nebūs nevienam skolotājam.