ĪSUMĀ:
- Kučinskis atzīst: vēlēšanu zīmi sabojājis tīši; uzskatīja Levtiu par spēcīgāku kandidātu.
- Vēlēšanu zīmi sabojāja arī Anda Čakša.
- Koalīcijas partijas meklēja savu kandidātu, taču neatrada spēcīgāku figūru.
- Iespēju virzīt savu kandidātu apsprieda arī “KPV LV”, taču pirms vienošanās Kaimiņš jau pauda atbalstu Levitam.
Sarunā ar “De facto” Kučunskis skaidroja, ka Levitu uzskata par spēcīgāku kandidātu.
“Tas bija iekšējais jautājums starp frakcijas disciplīnu un savām sajūtām. Es domāju, ka mēs esam ieguvuši labu prezidentu,” intervijā pauda Kučinskis.
Uz LTV jautājumu, kāpēc viņš nemēģināja pārliecināt frakciju atbalstīt, piemēram, Levita kandidatūru Valsts prezidenta amatam, Kučinskis atbildēja: “Ir jau taktikas apsvērumi. Es domāju, ka katrai frakcijas bija nepieciešams arī uzklausīt citus kandidātus, ir pareizi, ka te nesēdēja viens Levita kungs, kurš jau divus mēnešus tika saukts un dažādi stimulēts.”
Līdzīgi rīkojās arī bijusī veselības ministre Anda Čakša. Viņa ievilka atzīmi par Levitu, bet pārējos laukumus neaizpildīja, un vēlēšanu zīme skaitījās nederīga.
“De facto” vēstīja, ka vairākas koalīcijas partijas meklēja savu kandidātu, taču nepaspēja to izdarīt, piemēram, “Attīstībai/Par!”. Tā “savu” prezidenta kandidātu tiešām meklējusi, esot pat apspriesti konkrēti uzvārdi. Taču līdz konkrētai rīcībai netika. Neoficiāli izskan – politiskā apvienība šim jautājumam pieķērās tad, kad Levita neoficiālā kampaņa jau bija sākusies.
Izvirzīt kādu, kurš pārspēs Levitu, būtu grūti, turklāt tuvojās arī Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Nostāties pret populāru kandidātu bija neizdevīgi.
Nebija arī pārliecības, ka savam kandidātam sanāktu piesaistīt citu koalīcijas partiju atbalstu. Tad nāktos meklēt ZZS vai “Saskaņas” balsis.
“Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts intervijā LTV skaidroja: “Bija skaidrs, ka konservatīvie spēki jau bija sabloķējušās par labu Levita kungam, mums būtu bijis jāmobilizē citas balsis, kas nelikās vēlami.”
Iespēju izvirzīt savu kandidātu apsprieda arī “KPV LV”, taču var noprast – vēl pirms sašķeltā frakcija paspēja vienoties šajā jautājumā, partijas dibinātājs Artuss Kaimiņš pauda savu atbalstu Levitam.
Raidījums norādīja - daudz no tā, kas risinājās gan pirms prezidenta ievēlēšanas, gan balsojuma dienā, nenotiktu, ja Latvijas prezidenta vēlēšanas būtu aizklātas. Partijām nācās rēķināties ar sabiedrības uzmanību un vēlētāju interesēm.
KONTEKSTS:
Par nākamo Latvijas Valsts prezidentu kļūs Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits, kuru šim amatam virzīja valdošā koalīcija un par kura ievēlēšanu trešdien, 29. maijā, pirmajā balsošanas kārtā nobalsoja 61 Saeimas deputāts. Pēc ievēlēšanas Levits sniedza pirmo preses konferenci ievēlētā prezidenta statusā.
Saeimas debates ilga nedaudz mazāk par divām stundām, debatēs koalīcijas deputāti slavēja Levitu kā vislabāko kandidātu. Savukārt opozīcijas pārstāvji aicināja domāt, vai vajadzīgs tautas, vai koalīcijas prezidents, kas tiek iecelts amatā bez diskusijas.
