Ar Rīgas iedzīvotājiem diskutēs par «Rail Baltica» risinājumiem Pārdaugavā

Pirmdien, 15. jūnijā, ar Rīgas iedzīvotājiem diskutēs par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas risinājumiem Daugavas kreisajā krastā no Jelgavas ielas līdz Liepājas ielai, informēja projekta pārstāvji.

Diskusijā ar nevalstiskajām organizācijām piedalīsies satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija), Rīgas pilsētas pašvaldības pagaidu administrācijas vadītāja vietnieks Artis Lapiņš, "Rail Baltica" projekta pārstāvji no AS "RB Rail" un posma projektētāju apvienības "Idom-ineco", kā arī Rīgas pašvaldības departamentu un lokālplānojuma izstrādātāja SIA “Grupa 93” pārstāvji. Diskusijai būs iespēja sekot līdzi arī tiešsaistē plkst.10-12.30 un rakstiski uzdot jautājumus "Rail Baltica" mājaslapā.

Ņemot vērā pulcēšanās ierobežojumus, publiskajā diskusijā klātienē aicinātas piedalīties tikai tās Rīgas apkaimju biedrības un nevalstiskās organizācijas, kas parakstījušas "Rail Baltica" un nevalstisko organizāciju sadarbības memorandus.

Galvenā diskusijas tēma būs inženierizpētes rezultāti Daugavas kreisā krasta posmā Jelgavas iela–Liepājas iela.

Projektētāji izklāstīs inženierizpētes secinājumus par trases novietojuma risinājumu šajā posmā, īpašu uzmanību veltot dzelzceļa tuneļa risinājumiem un ar to saistītajiem pilsētas šķērsojumiem. Iepriekš Pārdaugavas aktīvisti cēla trauksmi par neskaidrībām "Rail Baltica" plānošanā.

Īsā tuneļa risinājums

Viens no būtiskākajiem objektiem Jelgavas un Liepājas ielu posmā ir "Rail Baltica" dzelzceļa tunelis. Sākotnējās izpētes rezultātā 2016. gadā šajā posmā tika rosināts būvēt gandrīz 2,5 kilometru (km) garu dzelzceļa tuneli, kā arī pārbūvēt trīs dzelzceļa šķērsojumus – Friča Brīvzemnieka ielas, Torņakalna ielas un Altonavas ielas pārvadus.

Inženiertehniskās izpētes gaitā projektētāji no apvienības "Idom-ineco" padziļinātā teritorijas ģeotehniskajā izpētē secinājuši, ka garā tuneļa izbūve šajā posmā saistās ar vairākiem būtiskiem riskiem. Galvenokārt tā ir ietekmi uz vidi un apkārtējo teritoriju, kā arī dzelzceļa tuneļa applūšana, ko ir iespējams novērst, pārskatot sākotnējo risinājumu.

Tādēļ projektētāji ir sagatavojuši īsāka tuneļa (1,4 km) risinājumu, kas neskar Mārupītes upi. Diskusijas laikā sola skaidrot tā galvenos ieguvumus, uz kuriem projekta pārstāvji norādījuši arī paziņojumā medijiem:

  1. Minimāla ietekme uz vidi un nodrošināta bioloģiskās daudzveidības saglabāšana (garā tuneļa risinājums paredzēja Mārupīti ievadīt zem jaunā ''Rail Baltica'' tuneļa, to ievietojot sifonā).
  2. Samazināta ietekme uz tuvumā esošajām ēkām, īpaši Indriķa ielā.
  3. Novērsti tuneļa applūšanas riski un neproporcionāli lielas uzturēšanas izmaksas.
  4. Samazināts dzelzceļa tuneļa izbūvei nepieciešamais laiks (30 mēneši, salīdzinot ar garo tuneli, kas aizņemtu 48 mēnešus).
  5. Īsā tuneļa risinājums ļauj samazināt dzelzceļa radīto trokšņu apjomu, paredzot trokšņu barjeras ārpus tuneļa zonas, kas ietver abu sliežu platuma dzelzceļu infrastruktūru.
  6. Ērtāka un drošāka pārvietošanās gājējiem, riteņbraucējiem un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, pārbūvējot skartos dzelzceļa šķērsojumus atbilstoši pilsētnieku vajadzībām, t.sk. paredzot divlīmeņa šķērsojumu izbūvi pašreizējo vienlīmeņa šķērsojumu vietā Ojāra Vācieša ielā un Liepājas ielā.
  7. Radīta iespēja Mārupītes zaļā veloceļa attīstībai, pārbūves rezultātā uzlabojot esošo velotransporta šķērsojumu zem dzelzceļa infrastruktūras.

Īsā tuneļa novietojums

"Rail Baltica" dzelzceļa tuneļa piedāvājums Rīgā, Daugavas kreisajā krastā.

Uzlaboti Friča Brīvzemnieka ielas, Torņakalna ielas un Altonavas ielas tilti

Minēto trīs pārvadu pārbūvi paredzēja jau 2016. gadā apstiprinātais trases novietojuma un tehnisko risinājumu plāns. Jaunākā inženiertehniskā izpēte apstiprina, ka šo pārvadu saglabāšana nav iespējama un šos pārvadus būs nepieciešams pārbūvēt. Pārbūve savukārt ļaušot būtiski uzlabot dzelzceļa šķērsošanu visiem satiksmes dalībniekiem – gājējiem, riteņbraucējiem, autotransportam un sabiedriskajam transportam. Vienlaikus projektētāji cieši sadarbosies ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi par vēsturisko tiltu pārbūves lēmuma pieņemšanu un pārbūves principiem.

"Rail Baltica"

"Rail Baltica" ir dzelzceļa transporta projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā, un tas šobrīd aptver četras Eiropas Savienības valstis – Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, vairāk nekā 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā. 

Projektā tika plānots līdz 2019. gadam pabeigt gatavošanos darbus, lai varētu sākt priekšdarbus dzelzceļa līnijas būvprojektēšani un zemju atsavināšanai, 2020. gadā – būvniecības procesu, bet 2026. gadā jau atklāt savienojumu Tallina-Rīga-Kauņa, bet 2030. gadā – savienojumu ar Varšavu.

"Rail Baltica" dzelzceļa līnijas apstiprinātā trase šķērsos Latvijas teritoriju 263 kilometru garumā un stiepsies cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Olaines, Mārupes, Bauskas novadu un Rīgas pilsētas pašvaldības teritoriju.

Drošs Ojāra Vācieša ielas šķērsojums

Tāpat tiek plānots pārbūvēt šķērsojumu Ojāra Vācieša ielā, kur šobrīd gājēji un velobraucēji šķērso dzelzceļu ielas līmenī, vietā ar ierobežotu pārredzamību. Tā vietā projektētāji kopā ar Rīgas pašvaldības pārstāvjiem strādā pie labākā risinājuma dzelzceļa šķērsojumam ar pārvadu, kas būtiski uzlabos gājēju drošību un būs piemērots arī personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

Liepājas ielā divlīmeņu šķērsojums piekļuvei Stradiņa slimnīcai

Saīsinātā tuneļa variants dod iespēju pārbūvēt Liepājas ielas šķērsojumu, kas šobrīd ir vienā līmenī ar dzelzceļu un apgrūtina operatīvā transporta piekļuvi Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcai. Projektētāji strādā pie risinājumiem, kas paredz dzelzceļa šķērsojumu tunelī, nodrošinot nepārtrauktu piekļuvi slimnīcai un apkārtējiem īpašumiem, paredzot vietu arī sabiedriskajam transportam, kā arī velosipēdistiem. 

Nākamie soļi

Pašlaik izstrādāti konceptuālie risinājumi, kuru pilnveidošana un turpmāka detalizācija plānota nākamajos projektēšanas posmos, kas noslēgsies 2021. gadā. Paralēli projektēšanas darbiem norisinās arī “Rail Baltica” lokālplānojuma izstrāde Rīgas teritorijā.

Līdz šim notikušas divas publiskas diskusijas par trases risinājumiem. 2019. gada decembrī Rīgas pašvaldība pauda savu redzējumu par projekta īstenošanu galvaspilsētas teritorijā un ar to saistītajām pilsētas attīstības iespējām, savukārt šogad janvāra diskusijas tēma bija gājēju un velo infrastruktūras savienojumi un publiskas ārtelpas organizācija ap Rīgas Centrālo dzelzceļa staciju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti