Panorāma

Pēteris Stradiņš: Demokrātiskas vēlēšanas ir laime!

Panorāma

LTV Bahmutā: spoku pilsēta Krievijas apšaudēs

Vēlēšanas 2022: vides jautājumi pabērna lomā

Aptauja uzrāda satraukumu par mežu ciršanu; pirms Saeimas vēlēšanām izmaiņas sola tikai retā partija

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanas, LTV ielūkojās politiķu piedāvātajos risinājumos attiecībā uz vidi un ekoloģiju. Vien retā partija pauž apņēmību labot šovasar valdības atbalstītos pielaidīgākos noteikumus mežu ciršanai. Tieši šis ir jautājums, uz ko aptaujā iedzīvotāji norāda kā primāri risināmu problēmu vides nozarē.

Nu jau ne "otra zaļākā valsts"

Latvija – otra zaļākā valsts pasaulē. Šāds sauklis joprojām ir dzīvs, kaut gan kopš pētījuma, kurā mūsu valsts saņēma šo augsto vietu, pagājuši jau desmit gadi. Un aizvadītajā desmitgadē Latvija šo rezultātu vairs nav spējusi atkārtot. Pat ne tuvu.

Kopš vēsturiskā 2012. gada panākuma Latvija "Enviromental performance index" (EPI) zaļāko valstu sarakstos mētājusies pa vietām trešajā, ceturtajā desmitniekā:

  • 2014. gadā bijām 40. vietā,
  • 2016. gadā – 22. vietā,
  • 2018. gadā – 37. vietā,
  • 2020. gadā – 36. vietā,
  • 2022. gadā – 15. vietā 180 valstu konkurencē.

Vides organizāciju ieskatā labā pozīcija 2012. gadā politiķiem radījusi vēlmi gulēt uz lauriem.

"Mūsu gadījumā tas visdrīzāk ir bijis lāča pakalpojums, jo lielākoties politiķi izmantoja šo pētījumu, lai neko nedarītu. Proti, "mēs jau tā esam zaļi un kāpēc mums vēl kaut ko darīt, ja esam jau teju zaļākie pasaulē"," vērtēja Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētājs Andrejs Briedis.

Piemēram, pirms pāris gadiem Latvija pat saņēma Eiropas Komisijas brīdinājumu par nepilnībām dabas aizsardzības teritoriju "Natura2000" noteikšanā.

Aptauja uzrāda satraukumu par mežiem

Taču galvenais vides jautājums, kas šovasar raisīja plašas diskusijas gan politiķu aprindās, gan sabiedrībā, bija meža politika.

To uzrāda arī pēc LTV īpaša pasūtījuma veiktajā SKDS aptauja, kurā iedzīvotājiem vaicāts, kas viņu ieskatā šobrīd ir lielākās problēmas vides nozarē. Ar pārliecinošu atrāvienu priekšā ir viena atbilde – mežu izciršana, kas uztrauc vairāk nekā 60% aptaujāto. Par to šovasar bija īpaši asas debates gan politiķu lokā, gan plašākā sabiedrībā.

Iedzīvotāju vērtējums par vides problēmām, kas jārisina vispirms:

  • Mežu izciršana – 60,8%
  • Atkritumu šķirošana/pārstrāde – 42,8%
  • Ūdens piesārņojums – 36%
  • Klimata izmaiņas – 28,8%
  • Gaisa kvalitātes pasliktināšanās – 25,1%

Neskatoties uz vides organizāciju un iedzīvotāju iebildumiem, valdība vasarā pieņēma lēmumu, kas ļauj cirst jaunākus un tievākus kokus.

Nepieciešamību atvieglot meža ciršanu valdība jeb konkrēti zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) toreiz pamatoja ar  Krievijas uzsāktā kara Ukrainā izraisīto energokrīzi. Proti, esot jāpārorientējas no gāzes uz šķeldu un jāpalielina vietējās šķeldas ieguve. "Ar šādu lēmumu tomēr tiek nodrošināta zināma stabilitāte tirgū," toreiz pamatoja ministrs.

Ko plāno kandidāti uz 14. Saeimu?

Ne karam, ne energocenu krīzei beigas joprojām nemana, tādēļ rodas nākamais jautājums politiķiem. Vai nākamajā Saeimas sasaukumā ciršana tiks vēl vairāk veicināta?

Vairums partiju uz šo jautājumu atbildēja izvairīgi: meklēsim kompromisus starp vides saglabāšanas un mežsaimnieku interesēm. Kopējā tendence – saglabāt pašreizējo regulējumu, nenosakot mežu izciršanai ne jaunus atvieglojumus, ne ierobežojumus.

Vienīgā partija, kas sola atcelt valdības šovasar pieņemto lēmumu, ir "Progresīvie":

"Šobrīd skaidri redzams, ka lēmums nav pazeminājis koksnes kurināmā cenas. Latvija var bez problēmām nodrošināt enerģētiskās koksnes apjomus bez vēl plašākas mežu izciršanas, jo ļoti lielu daļu no šiem koksnes resursiem eksportējam."

Savukārt "Jaunā Vienotība", "Konservatīvie" un "Saskaņa" spriež – to varētu atcelt pēc dažiem gadiem, kad energokrīze būs beigusies.

"Jaunā Vienotība":

"Meža biomasa kā kurināmais nav ilgtspējīgs risinājums. Meža biomasai ir potenciāli daudz augstāka pievienotā vērtība. Meži ir jāapsaimnieko ilgtspējīgi, tiecoties uz tādu saimniekošanas pieeju kā nepārtraukta klājuma mežsaimniecība."

Latvijas Zaļā partija, kas šajās vēlēšanās startē "Apvienotā saraksta" rindās, ir pielaidīgāka:

"Energokrīze ir īstais laiks neproduktīvas audzes, piemēram, pāraugušās baltalkšņu audzes nomainīt ar jaunu mežu. Biomasa enerģētikai mežā pietiek, un šodienas cenas arī motivē īpašniekus to vākt ārā no meža, jo tam ir ekonomisks pamatojums. Taču tam nav nepieciešami kādi īpaši, jauni atvieglojumi."

Mežsaimnieki un Zemkopības ministrija mēdz atsaukties uz datiem, ka kopējā mežu platība Latvijā ir vairāk nekā 3 miljoni hektāru, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no valsts teritorijas. Turklāt gan mežu platībai, gan koksnes daudzumam mežos ar katru gadu esot tendence pieaugt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti