Zemnieku organizāciju veiktā aptauja liecina, ka 69% saimniecību ikdienā šķiro lauksaimniecībā izmantoto iepakojumu. Savukārt lielākā daļa no tiem 30%, kas nešķiro, atzinuši, ka pagaidām iepakojumu izmet sadzīves atkritumos vai utilizē citos veidos – sadedzina vai aprok.
Tukuma novada lauksaimnieks Linards Selivanovičs stāstīja, ka piena lopu un graudu saimniecībā uzkrājas skābbarības plastmasas plēves, tīkli, dažādas plastmasas kannas un liela izmēra maisi. Viņaprāt, šķirošana un šo atkritumu nodošana problēmas šobrīd nerada.
"Ir atsevišķa vieta saimniecībā, kur tas viss tiek uzglabāts un reizi vai divas nedēļā atbrauc pakaļ firma, kas savāc, un mums tas nemaksā neko. Manuprāt, neērti tas varētu būt cilvēkiem, kas ir jau pieraduši turpat aiz šķūnīša nokurināt, bet tas ir pat sarežģītāk nekā viens zvans – un tev atbrauc un savāc to iepakojumu," skaidroja Selivanovičs.
Savukārt Limbažu novada zemniece Ieva Alpa-Eizenberga atzina, ka iepakojumu vienmēr saimniecībā šķirojusi un uzkrāto arī gribētu nodot biežāk nekā patlaban.
"Tas vienmēr ir bijis bezmaksas pakalpojums, tikai pēdējos gados ir neliela samaksa par transportu, bet tā nav biedējoša.
Tad, kad mums ir kāds apjoms sakrājies, tad mēs sūtām "Whatsapp" bildi "ZAAO", un viņi kaut kad atbrauc. Protams, mūs neapmierina tas laika posms, jo brīžiem tas ievelkas līdz diviem mēnešiem. Acīmredzot viņiem nerodas iespēja īsākā laikā savākt pilnu mašīnu šajā maršrutā, bet man liekas, ka tas jārisina pašai apsaimniekošanas kompānijai," vērtēja Alpa-Eizenberga.
Graudu saimniecības "Pīlādži" īpašnieks, Dienvidkurzemes novada deputāts Edgars Putra (Zaļo un zemnieku savienība) secināja, ka ir pārstrādājamā iepakojuma uzpircēji, kas paši saimniecībā interesējas par savākšanu bieži, bet vietējais atkritumu operators uz saimniecību atbrauc reizi sezonā.
"Mūsu pusē ir "Eco Baltia", es viņiem uzkrāju noteiktu daudzumu ar šo iepakojumu un tad zvanu. 2019. un 2020. gadā ar lūgšanos un lielu zvanīšanos viņi brauca pakaļ, bet pērn atbrauca pakaļ no Dobeles puses, man šķiet uzņēmums "Ragn Sells", kas paši pieteicās," teica Putra.
SIA "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts atzina, ka
lauksaimniecības iepakojuma savākšanas sistēma nav pietiekami sakārtota, jo netiek slēgti ilgtermiņa līgumi par šo materiālu bezmaksas izvešanu.
"Vēl pāris gadus atpakaļ bija ļoti daudz puslegālu atkritumu apsaimniekotāju, kas bija gatavi šo materiālu no zemniekiem paņemt, un zemnieki bija pieradināti pie sistēmas, ka gan jau kāds atbrauks un savāks. Taču tad šo atkritumu apsaimniekošanas kontrole pieauga un cena kritās, un šie uzņēmumi pazuda. Un lielie operatori Latvijā ar šo materiālu nenodarbojās, jo neieguldīja speciālā transportā un konteineros, jo nevarēja konkurēt ar tiem, kas ikdienā braukāja apkārt pa saimniecībām pat no Lietuvas. Tāpēc šobrīd mēs nonācām pie tā, ka zemniekiem jāpiedāvā ilgtermiņa līgumi, kas viņiem būs drošība, ka regulāri iepakojumu savāks, un operatoriem jebkurā novadā tas būs kā garants, ka var iegādāt tehniku šo materiālu apsaimniekošanai, jo varēs to izmantot ilgtermiņā," teica Aizbalts.
Biedrības "Zemnieku saeima" un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes veiktajā aptauja liecina, ka 61% no tiem, kas ikdienā šķiro lauksaimniecībā izlietoto iepakojumu, izvēlas to nodot atkritumu apsaimniekotājam, kamēr 35% jebkuram, kurš tos gatavs pieņem.
Aptaujā piedalījās kopumā 356 lauksaimnieki no dažādiem Latvijas reģioniem.
