Nedzirdīgajiem

Dienas ziņas

Nedzirdīgajiem

Dienas ziņas

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Centrāltirgus cigarešu mafija»

«Aizliegtais paņēmiens» iefiltrējas cigarešu «biznesā» Centrāltirgū: kā «točkā» pelna 12 000 eiro mēnesī

Pašā Rīgas centrā, Centrāltirgū, gluži kā deviņdesmitajos aizvien darbojas liela un strukturēta cigarešu mafija, kuru nevienam neizdodas uzveikt. Frāze “sigareti, sigareti” nepārtraukti skan, ienākot tirgū no stacijas puses. LTV raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” komanda iefiltrējās šajā biznesā, noskaidrojot, kā tas darbojas un kā budžetam garām iet miljoni eiro, bet viena “točkas” saimnieka ienākumi mēnesī sasniedz 12 000 eiro.

 ĪSUMĀ:

  • “Aizliegtā paņēmiena” komanda kļūst par drēbju tirgotājiem Centrāltirgū.
  • Drīz vien iepazīst arī kaimiņus – un tieši blakus nelegāli tirgo cigaretes.
  • Cigarešu “točku” ir ap 10, katrai savs priekšnieks.
  • Regulārie policijas reidi situāciju neglābj – noteiktos sodus neviens nemaksā.
  • Tirgus vadība neko nevarot padarīt – teritorija, kur tas notiek, iznomāta privātfirmai.
  • “Aizliegtā paņēmiena” cilvēku uzaicina piestrādāt pie “točkas” priekšnieka.
  • Raidījums atklāj nelegālā biznesa “shēmu”.
  • “Aizliegtā paņēmiena” aplēses: Peļņa 600%, “točkas” priekšnieka ienākumi mēnesī – 12 000 eiro.
  • Valsts budžetam garām iet miljoni eiro.

Centrāltirgus teritorijā starp tuneli uz staciju un gaļas paviljonu tirgo dažādas drēbes, zeķes, krūšturus un visam pa vidu arī cigaretes. Šo tirgus daļu Centrāltirgus vadība jau ilgstoši ir izīrējusi uzņēmumam “Tirdzniecības nams Latgales priekšpilsēta”, to vada Vilnis Visors, kuram pieder arī vairāki ēdināšanas uzņēmumi tirgus teritorijā. Savukārt īpašnieki – Viktors Baklagins, Zane Vilcāne, bet puse pieder kādai 29 gadus vecajai Radmilai Orlovai.

Lai iekļūtu šajā teritorijā, raidījuma komanda radīja leģendu - māte uzņēmēja, kura vedīs drēbes no Polijas, viņai palīdzēs pieaudzis dēls un algota pārdevēja. Uzņēmumā “Tirdzniecības nams Latgales priekšpilsēta” vietu “sadali” organizēja kāda Irina, būdiņa maksā 360 eiro mēnesī plus elektrība, savukārt vietiņa zem jumta - viens metrs maksā 5 eiro dienā, ja divi metri - tad 10 eiro. Tur ir jānomā uz laiku - mēnesi, divām nedēļām, jāmaksā katru dienu.

Tā “māte uzņēmēja” ar palīgiem tika pie vietas, kur tirgot jakas un legingus. Tam nepieciešama firma vai pašnodarbināta persona, bet Irinai tas nav ļoti būtiski, galvenais, lai maksā nomas maksu, ko iekasē ap pulksten 11 – 12, ja tirgotāju nav uz vietas, nākamajā dienā jāsamaksā arī par iepriekšējo. 

Tā, iekārtojot vietu ar dažādām drēbēm, drīz vien izdevās iepazīt kaimiņus - pašā priekšā, degungalā izrādījās nelegāls cigarešu tirdzniecības punkts.

Haizivs Tigrans

Pamazām iepazīti arī šie nelegālie tirgotāji. Artūrs tirgo cigaretes blokos, kurus slēpj netālu kādas būdas žalūzijās. Svētdienās viņu darbā aizstāj mamma Inesa.

Andrejs tirgo cigarešu paciņas un strādā tandēmā ar Artūru. Ja klientam vajag paciņas, tad Artūrs viņu sūta pie Andreja, ja vajag blokus, tad Andrejs klientu sūta pie Artūra.

Arī Andreja mamma Ludmila ir iesaistīta tirgus biznesā, tepat netālu it kā pārdod drēbes, bet paralēli uzmana žalūzijas, kur ir bloku slēptuve.

Un vēl ir Tigrans, kurš neko netirgo, pie viņa arī faktiski nekad nav cigarešu, bet viņš ir šīs “točkas” saimnieks un uzmana gan Artūru, gan arī Andreju.

Tigrans ir šī biznesa haizivs, tirgū strādā jau kopš 1993. gada. Kādreiz viņa “točkā” esot pārdots arī spirts, bet tagad vairs ne, jo tā ir kriminālatbildība, savukārt par cigaretēm – ja gluži tās nav kalniem, draud tikai administratīvie sodi. 

Kopumā tādu “točku” kā Tigranam šajā teritorijā ir aptuveni desmit. Katrai ir savs saimnieks, un noprotams, ka ir arī vēl kāds lielāks boss par Tigranu.  

Latviski Tigrans ne runā, ne saprot, taču kā darba devējs tiek raksturots pozitīvi - piemēram, ja uzkuļas policija un atņem preci, tad viņš savējiem tirgotājiem naudu par to neatprasa  atšķirībā no citām “točkām”. Tiesa, operācijas laikā fiksēta arī reize, kad Tigrans kopā ar Artūru visai skarbi audzināja Andreju, jo viņš cigaretes pārdevis, bet ietirgoto naudu kaut kur iztērējis.

Sodi lieli, bet tos tāpat neviens nemaksā

Andrejs ne reizi vien kļuva par peramo zēnu, bet viņš centās, jo darbu negrib zaudēt.  Viņš gan atzinās, ka strādāt ir grūti, “sakarā ar policiju un apsargiem”.

“Ļoti lieli sodi. Apsargi arī dažādi. Ir tie, kas ņem naudu, un ir tie, kas atņem cigaretes,” stāstīja Andrejs.

“Reids ir katru darbadienu. Mēs jau zinām - no tāluma skatāmies, kāds iet. Tigrans arī palīdz. Visi sazinās, visi zina, viņi ir tur vai citur. Kamēr es nezināju policistus sejās, es iekritu kādas piecas reizes trīs mēnešu laikā. Rakstīja protokolus. Protokols 700 eiro,” darba “nianses” atklāja Andrejs, kurš jau nostrādājis piecus mēnešus.

Viņš arī atklāja, ka “točku” saimnieki pārsvarā visur ir armēņi.

Centrāltirgu regulāri apmeklē dažādas policijas nodaļas, lai tirgotāji ar policistiem nevarētu izveidot regulāras attiecības. Taču vienalga, tirgotāji policistus saož pa gabalu un cenšas, lai viņus nepieķertu. Un ne jau sodu dēļ, bet tāpēc, ka policisti var atņemt preci. Tas nozīmē zaudēt reālu naudu, un vēl viņi ar saviem protokoliem kavē tirgotāju laiku, un arī tā ir zaudēta nauda.

Sodi te gandrīz visiem tirgotājiem ir salikti jau daudzu tūkstošu eiro apjomā, taču ne viņi taisās tos maksāt, ne kāds tos no viņiem var piedzīt - no algas gluži arī atvilkt nevar.  

Sods par pirmo reizi minimālais - 70 eiro, par atkārtotu – maksimālais 700 eiro, bet viņi jau netaisās strādāt legālu darbu. Un savā ziņā viņi arī nevar no šīs cilpas izkļūt.

Lai mazinātu riskus un nezaudētu preci, ja atnāk policija, tirgotāji radījuši veselas shēmas, lai vienā vietā nekrātos liels cigarešu apjoms. 

Piemēram, atved uz tirgu 20 blokus ar cigaretēm, kurus noglabā kādā moduļu mājā, kas aizslēgta ar atslēgu. Tad citā moduļu mājā aiz žalūzijām regulāri glabājas tikai pieci cigarešu bloki, tur atslēgas nav, un tad vēl ir renstele, kur glabājas cigaretes pa paciņām - šādā ķēdē bloki un paciņas arī cirkulē. Kad lielajā slēptuvē bloki ir beigušies, tad atved vēl, ne vairāk kā 20. Vienā dienā kopumā viena “točka” iztirgo no 70 līdz pat 120 blokiem.

Tirgus vadība neko nevarot darīt

Tirgus apsardze, kas sēž pie videonovērošanas kameru monitoriem, atzīst, ka “izkontrolē tik, cik var”, “tur vairāk policijai būtu jāiesaistās, policijai lielāka vara nekā mums”, jo apsargi nevar ne aizturēt tirgotājus, ne konfiscēt preci.

Par teritoriju atbildot privātais apsaimniekotājs, nevis tirgus administrācija, un apsargi, lai arī visu tirdzniecību redz, īsti neko darīt nevarot. Ja tirgotāji būtu viņu pusē, tad gan tiktu galā viens.

Un patiešām pārējās teritorijās, ko apsaimnieko pats Centrāltirgus, neviens cigaretes īsti netirgo, vismaz ne tādos apjomos un ne tādā masveidā.

Savukārt nomniekam uzņēmumam “Tirdzniecības nams Latgales priekšpilsēta” pašiem savas algotas apsardzes nav.

Lai noskaidrotu vadības attieksmi pret notiekošo, raidījuma iesūtītais “aktīvais pilsonis” devās pie tirgus administrācijas, un uz brīdi sarunai pieslēdzās arī pats Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks. Arī viņš stāstīja, ka cigarešu tirgotāju teritorija nav tirgus daļa.

“Problēma tāda, ka mums normatīvie akti ir tādi, ka viņiem sastāda aktu, izraksta sodu, tur pat dažiem labiem ir 15 - 20 tūkstoši parāds sodu. Viņam ienākumu nav - nav no viņa, ko paņemt,” klāstīja Druvinieks.

Viņš stāstīja, ka arī tirgus administrācijai situācija ļoti nepatīk, tirgus reputācijai tas ir briesmīgi, neviens ar to netiek galā, bet situācija esot jārisina valstiskā līmenī.

Taču tieši administrācija atbild par to, kam iznomāt teritoriju, un jebkurš līgums ar jebkuru nomnieku ir laužams.

Līgums ar firmu “Tirdzniecības nams Latgales priekšpilsētā” ir noslēgts 1998. gadā un neskaitāmas reizes ir pagarināts.

Kā “Aizliegtā paņēmiena” dalībnieks iefiltrējas nelegālo cigarešu biznesā

Vienu dienu raidījuma “bodītes” tirgotāju, it kā saimnieces dēlu uzrunāja Artūra mamma, apjautājoties, vai viņš negrib piepelnīties pie Tigrana, un iedeva saimniekam tirgotāja telefona numuru. Jau drīz viņš Pļavniekos tikās ar Tigranu - saruna gan nebija gara, vajagot vēl vienu cilvēku.

“Man vajag normālu džeku, uzticamu, kam varu uzticēties. Sākumā es negribu, lai esi tirgū. Man vajag, lai esi uz ielas, mašīnā. [..] Es tev, piemēram, pasūtu preci, tu sēdies transportā, tālu liec mašīnu no tirgus. Nu, kā es daru - transportā iesēdies, somu atnesi, nometi un aizgāji prom,” skaidroja Tigrans.

Tas ir darbs, ar ko nodarbojās pats Tigrans, bet pats vairs īsti to darīt negribot, vajag jaunākas kājas. Tā arī raidījuma komandas dalībnieks kļuva par sagādnieku Tigrana biznesam.

Katru rītu Tigrans no kādas lielākas noliktavas uz Rīgas centru atved mašīnu ar vismaz 70 blokiem cigarešu. Mašīna tiek novietota Centrāltirgus apkārtnē, un, ja rodas nepieciešamība, pa partijām – aptuveni 20 blokiem – cigaretes jānogādā uz tirgu.

Galvenais – jāgaida Tigrana zvans. Saziņa ar Tigranu notikšot ziņapmaiņas vietnē “Telegram”, kas tiek uzskatīta par drošāku, salīdzinot, piemēram, ar “Whatsapp” vai “Facebook”.  Ja ar Tigrana atvesto dienas normu nepietiek, viņam palīdz sieva, kas pieved cigaretes vēl.

Tigrana solītā alga par šo darbu – 30 eiro dienā jeb aptuveni 900 eiro mēnesī uz rokas, jo brīvdienu nav, bet darba laiks gan kā ierēdņiem - no deviņiem līdz sešiem. 

Tigrans solīja, ka ar laiku varēs strādāt arī pašā tirgū, taču pirms tam vēl jāiemācās “saost mentus” un biežākos viesus atpazīt sejā, bet jārēķinās ar administratīviem sodiem – būs parādi, un tad oficiāla darba iespējas būs ierobežotas. Darbu dabūt jau varēs, bet no oficiālās algas sodus novilks tiesu izpildītāji un oficiāli strādāt nebūs izdevīgi.

Jaunajam darbiniekam Tigrans no dienas uz dienu uzticējās arvien vairāk un dažbrīd arī padalījās savas komandas varoņstāstos – “Artūram ir 35 000 eiro soda nauda, tam čigānam - 100 000 eiro sods, Svetai 90 000, p****, liekam mīksto”.

Pāris reižu  Tigrans darbiniekam deva izmēģināt arī tirgū patirgot cigaretes, un  divas reizes paņēma līdzi uz lielāku cigarešu iekraušanas punktu.  Viens punkts, izrādās, ir Deglava biznesa centrs, kas atrodas Deglava ielā. Otrs – turpat pretim, armēņu virtuves restorāns “Erebuni”.

Vai, kam un cik lieli kukuļi kādam tirgū ir jāmaksā? “Aizliegtais paņēmiens” noskaidroja, ka atsevišķi Centrāltirgus apsardzes darbinieki katru dienu no katras “točkas” iekasē pa pieciem eiro, tātad aptuveni 50 eiro dienā, plus mēnesī viņiem ir jāpiegādā 40 cigarešu bloki.

600% peļņa

Raidījuma operācijas laikā pārsvarā visas tirgotās cigaretes ir nākušas no Baltkrievijas, tām pat ir Baltkrievijas akcīzes marka,  bet vienalga tās tur ir ļoti lētas.

Piemēram, cigaretes NZ, parastās - oficiālā vairumtirdzniecības cena par vienu paciņu tur ir 50 centi. Latvijā konkrēto marku oficiālā veikalā nenopirkt, bet kaut kas līdzīgs Latvijā maksā ap 3,5 eiro. Šādas 600% peļņas iespējas nav pat visrentablākajos oficiālajos biznesos.

Protams, šī peļņa tiek sadalīta daudzos posmos - kāds šīs cigaretes nelegāli ieved Latvijā, tās tiek glabātās kādās lielās noliktavās un tad pa mazākām straumēm tās nonāk līdz pircējiem.

Mazumtirdzniecībā caurmēra cigarešu cenas atšķirība, ko uztur nelegālie tirgotāji, salīdzinot tirgu ar veikalu, ir viens eiro. 

Pēc “Aizliegtā paņēmiena” rīcībā esošās informācijas, Tigrans vienu cigarešu bloku, kurā ir desmit paciņas, iepērk par aptuveni 14 eiro. Artūrs to pārdod par aptuveni 21 eiro, un par katru bloku no Tigrana saņem 1,2 eiro. Piegādātājam maksā 30 eiro dienā – par bloku pienešanu no auto. Andrejam Tigrans nemaksā neko, jo viņš savu peļņu veido no paciņām, ko pārdod virs bloka cenas, piemēram, par 2,5 eiro. Tirdzniecība notiek katru dienu, un vidēji vienā dienā tiek pārdoti 75 bloki.  

  • Līdz ar to mēneša ienākumi bloku pārdevējam Artūram – 2700 eiro mēnesī.
  • Paciņu tirgotājs Andrejs vienā dienā ietirgo apmēram 40 eiro, mēnesī tātad ap 1200 eiro.
  • Mēneša ienākumi sagādniekam – apmēram 900 eiro mēnesī.
  • Savukārt bosa Tigrana mēneša ienākumi, norēķinot nost darba samaksu cilvēkiem, ir aptuveni 12 000 eiro.

Protams, Tigranam vēl ir izdevumi par degvielu, vēl šis tas jāsamaksā par cigarešu slēptuvēm, un vēl šis tas.

Iztrūkums valsts budžetam

Mēnesī viens Centrāltirgus cigarešu punkts pārdod aptuveni 2250 blokus - vienā blokā desmit paciņas. Bet visas aptuveni 10 “točkas” kopumā pārdod aptuveni 22 500 blokus.

Ja bloku tirgo par 21 eiro, ienākumi mēnesi ir aptuveni 470 000 eiro. Savukārt gadā - apmēram 5,6 miljoni eiro.

Neviens ne akcīzes nodokli, ne pievienotās vērtības nodokli, ne arī kādus citus nodokļus nemaksā.

Patlaban noteiktais akcīzes nodoklis par 1000 cigaretēm ir 114 eiro. Pārrēķinot kopējo pārdoto bloku daudzumu cigaretēs, sanāk, ka nesamaksātais akcīzes nodoklis gadā ir apmēram pusmiljons eiro, nesamaksātais pievienotās vērtības nodoklis veido apmēram 1,7 miljonu - kopumā 2,2 miljoni eiro.

Ja pierēķina nesamaksāto iedzīvotāju nodokli par šo personu ienākumiem, ko citi Latvijas iedzīvotāji maksā,

tad kopā nenomaksāto nodokļu apmērs tuvojas 4 miljoniem eiro, un tas ir tikai no desmit cigarešu tirdzniecības vietām.

Pēc raidījuma noskaidrotā ar īpašu specoperāciju iesaistījās arī Valsts policija, aizturēto vidū arī Centrāltirgus apsardze.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti