Līdz pirmdienas, 8. augusta, rītam no 22 pašvaldībām, kurās nojaucami padomju un nacistisko režīmu slavinoši pieminekļi, tikai 13 vietvaras konkrētus plānus šo objektu demontāžai iesūtījušas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM). Plānus līdz šim nav iesniegusi Ogres, Saldus, Talsu, Valmieras, Kuldīgas, Krāslavas, Jelgavas novada, Daugavpils un Balvu pašvaldība.
Latvijā kopumā identificēti 69 pieminekļi, kuri jālikvidē likumā noteiktajā termiņā – līdz 15. novembrim.
"Ja pašvaldības atsakās pildīt likumu, tad, visticamāk, mēs prasīsim paskaidrojumus priekšsēdētājiem par to, vai jautājums ir bijis vispār skatīts. Un tad, ja tas ir skatīts un deputāti lēmuši, ka likumu nepildīs, tad paskaidrojums domei kopumā. Un jālemj, ko tālāk darīt ar šī likuma nepildīšanas izvērtējumu, cik tas ir būtiski, skatoties kopumā uz pašvaldības darbu un kā tas ietekmē drošības situāciju valstī," pastāstīja VARAM valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša.
Pašvaldībām minēto pieminekļu nojaukšanas plāni un grafiki bija jāiesniedz ministrijā līdz 5. augustam.
Kuldīgas novada domes priekšsēdētājas vietnieks Artis Roberts ("Kuldīgas novadam") norādīja, ka novadā ir četri nojaucami pieminekļi, bet precīzas izmaksas vēl nav lēstas. Tāpat pašvaldības komisija vēl vērtēs arī citu objektu likvidēšanu.
"Aizķeršanās tīri tehniski… Neesam nosūtījuši, bet domāju – šodien nosūtīsim," sacīja Roberts.
Savukārt Rēzeknes pašvaldība iepriekš lūgusi ministrijai, vai kādu pieminekli nojaukšanas vietā var pārvietot uz citu vietu. Pašvaldība situāciju komentēt Latvijas Radio šorīt atteica.
Ilze Oša norādīja, ka par sarakstā iekļautajiem objektiem pašvaldībām vairs nebūtu jādiskutē: "Likums paredz obligātu demontāžu. Tas nozīmē, ka objekts tiek likvidēts.
Pārvietošana nav atļauta, jo sarakstā iekļautais objekts, pēc likuma, ir jādemontē un jāiznīcina, izņemot vērtīgās daļas, kuras var nodot muzejiem.
Un tā arī likums ir jāpiemēro. Tāpat likums nosaka, ka redzamā daļa ir jādemontē, pārējam ir pārejas periods. Tātad pazemes demontāža un teritorijas labiekārtošana var tikt īstenota līdz nākamā gada jūnijam, kā tas ir Rīgas gadījumā."
Rīgas domes Finanšu komiteja aizvadītajā nedēļā lēma Uzvaras pieminekļa kompleksa nojaukšanai novirzīt kopumā 2,1 miljonu eiro. Nojaukšanu sāks augustā un pieminekļa redzamo daļu paredzēts nojaukt līdz 15. novembrim.
Savukārt Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš ("Saskaņa") iesniedzis pieteikumu Satversmes tiesā, apstrīdot likumu, kas liedz eksponēt padomju un nacistisko režīmu slavinošus objektus. Vienlaikus pašvaldība arī lēsusi, ka divu pieminekļu demontāžai Daugavpilī varētu tērēt 300 000 eiro.
KONTEKSTS:
Jautājums par pieminekļu nojaukšanu īpaši aktualizējās pēc Krievijas sāktā kara pret Ukrainu.
Saeima 16. jūnijā pieņēma likumu, saskaņā ar kuru totalitāros režīmus slavinoši objekti jādemontē līdz 15. novembrim. Demontējamo objektu sarakstu vasaras laikā ir jānosaka valdībai, balstoties uz ekspertu rekomendācijām.
Līdz šim valdība atbalstīja ekspertu piedāvāto sarakstu ar 69 demontējamiem objektiem. No šiem objektiem 21 gadījumā būs jāsaglabā to fragmenti kā laika un mākslas liecības, pavēstīja Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Rīgā jau ir pieņemts lēmums par padomju armijas karavīru pieminekļa demontāžu Rīgā, Pārdaugavā.
