"Ja mēs pareizi šķirojam, tad nekas tur nepaliek tai atkritumu grozā," saka pilotprojekta vadītāja Ilze Kļava, rādot, ka, pareizi darot, nešķirojamo atkritumu paliek maz.
Lai arī, piemēram, stiklu un plastmasu, iespējams likt atsevišķi ir jau sen, statistika Dienvidkurzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionā, kurā ietilpst Liepāja, Dienvidkurzemes, Saldus novads un daļa Kuldīgas novada, liecina, ka poligonā no šīm vietām nonāk aptuveni 70% nešķirotu sadzīves atkritumu.
Tā kā bioloģiski noārdāmo pārpalikumu likšana atsevišķi ir jauna iespēja, obligāta no nākamā gada, kustība "Bio cikls" uzsākusi pilotprojektu, tajā izglītojot un iepazīstinot iedzīvotājus, kā tos pareizi šķirot.
"Nu tā jau ir milzīga skāde, jo tā statistika rāda, ka 40% no vispārējiem atkritumiem ir bioloģiskie. Un tagad to visu ved uz lielo poligonu un aprok. Tas jau ir absurds, tas ir ārprāts," norādīja Ilze Kļava.
Pilotprojektā iesaistīti ap 5000 iedzīvotāju no Liepājas, Grobiņas, Saldus, Cēsu un Ropažu novada.
Viņi saņems ventilējamus groziņus un kompostējamus bio maisiņus, kuros ievietoti, šādi atkritumi izžūst, mazinās smakas un mušiņas, tāpēc arī, nonākot kopīgajā brūnajā konteinerā, saturs nesmakos.
Projekts ilgs līdz nākamā gada janvāra beigām.
"Mēs, pirmkārt, monitorēsim apjomu, cik kura pašvaldība sašķiro, to varēs noteikt pēc atkritumu svara un pēc konteineru piepildītības. Otrkārt, divas reizes projekta gaitā mēs veiksim morfoloģiskās analīzes, kur mēs vērtēsim, kāda ir iedzīvotāju šķirošanas kultūra, vai tā mainās un vai tā uzlabojas tad, ja mēs viņam iedodam ērtu un saprotamu instrumentu," skaidroja pilotprojekta "Bio cikls" autore Zanda Briķe.
No Saldus šai projektā piedalās piecu daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji.
"Tas taču pats par sevi saprotams, man liekas, ka jebkurš normāls cilvēks saprot, ka tā jādara. Nav jau tā, ka mēs lejam tur pusgrāpi zupas ārā un puskukuli maizes metam projām, cenšamies to, kas ēdams, apēst," sacīja saldenieks Arnis Dūriņš.
"Jāsāk, sen jau vajadzēja visu šķirot, būs viss tīrāks vismaz," pārliecību pauda saldenieks Pēteris Bakevics.
Kā ar bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošanu veiksies pilotprojektā iesaistītajiem, vēl pāragri spriest.
"Man jau ir uztraukums vienkārši par to, ka viņš stāv tur tā vaļā, ka tur var katrs iemest, ko grib. Man par to ir uztraukums, vai tas tā būs, vai tur būs normāli, vai kāds garāmgājējs neiemetīs kaut ko, bet principā es domāju, ka mājas cilvēki visi ir tādi, kas šķiros," atzina SIA "AL Nami" pārstāve Aina Lūsēna.
SIA "Liepājas RAS" (Reģiona atkritumu saimniecība) valdes loceklis Normunds Niedols savukārt norādīja, ka pilotprojekta mērķis ir, "lai saprastu atrast labākos paņēmienus; ja iedzīvotājiem būs vēlme, gribēšana, tad operatoriem būs pienākums nodrošināt šīs iespējas. Ja iedzīvotāji tiešām labi, tīri šķiros, tad operatori savāks, protams, par lētāku maksu. Likums nosaka, ka ar nākamo gadu šī cenu starpība ir 40%".
Eiropas Komisija ir izvirzījusi mērķi, ka dalībvalstīs no 2035. gada poligonos varēs apglabāt ne vairāk kā 10% no sadzīves atkritumiem.
