Šogad dzēsti 75 meža ugunsgrēki un izdegusi platība 33 hektāru apmērā, informēja Valsts meža dienestā (VMD).
"Pagājušajā gadā uz šo brīdi mums bija nepilni 200 ugunsgrēki. Kopā pērn bija 653," pastāstīja VMD vecākais eksperts meža ugunsapsardzības jautājumos Zigmunds Jaunķiķis.
Lai gan augstāka temperatūra nozīmē lielāku sausumu, meža ugunsgrēku tieši tad ir mazāk, norādīja VMD Babītes meža ugunsdzēsēju stacijas vadītājs Aivars Kovals. Tas esot skaidrojams ar to, ka cilvēki vairāk laika pavadot pie jūras un ezeriem, mazāk staigājot pa mežiem.
"Šogad karstums iestājās daudz agrāk un līdz ar to ugunsgrēku skaits ir stipri mazāks," pauda Kovals.
Speciālisti uzsvēra cilvēka lomu ugunsnelaimju izraisīšanā. Sausā laikā katra mazākā dzirkstele var izsaukt degšanu. Visbiežāk to rada neapdomīgi atstāti ugunskuri, no grila izbērtas ogles, izmesti izsmēķi, kā arī mehanizētie transportlīdzekļi.
Pasaules Dabas fonda direktors Latvijā Jānis Rozītis salīdzināja – ja pasaulē vidēji ir ap 75% cilvēka radītu ugunsgrēku, tad Latvijā var teikt, ka to ir 99%. Klimata pārmaiņu ietekmē meža ugunsgrēku izplatība turpinās palielināties, uzsvēra Rozītis:
"Zibens un negaisa ietekmes pieaugums aizvien palielināsies gan globāli, gan arī mēs Latvijā to piedzīvosim. Būs aizvien garāks sausuma periods."
Aizvadītajā sestdienā Teiču dabas rezervātā izcēlās ugunsgrēks, kuru izraisīja zibens spēriens, informēja VMD. Tikmēr Rozītis norādīja, ka pēdējās 4–5 desmitgadēs par piektdaļu pieaugusi ugunsbīstamības sezona. Lai gan dažādi vērtējama uguns ietekme uz dabu, mežsaimniekiem tā rada tikai zaudējumus.
"Latvijas Valsts mežu" Meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks apstiprināja, ka vidēji uzņēmumam gada laikā meža ugunsgrēki nodara aptuveni 300 000 līdz 500 000 eiro zaudējumus. Lielākos zaudējumus nes nodegušas jaunaudzes, bet Latvijā lielākoties deg vidēja vecuma un veci meži.
