«Re:Check» pārbauda: Vai tiešām Eiropas Komisija plāno liegt apkurē izmantot malku?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 3 mēnešiem.

Janvāra vidū Latvijas Meža īpašnieku biedrība izplatīja paziņojumu, kura virsrakstā aicina no Eiropas Savienības (ES) direktīvas svītrot "aizliegumu izmantot malku un šķeldu siltumapgādē". Asociācijas aicinājumu pārpublicēja daži ziņu portāli, un runas par "malkas aizliegšanu" sāka izplatīties arī sociālajos medijos. "Re:Check" secināja, ka biedrības paustais ir pārspīlēts un maldinošs. Viens no direktīvas priekšlikumiem paredz nākotnē vairs ar dažādiem atbalsta mehānismiem neveicināt meža biomasas jeb koksnes kurināmā izmantošanu katlumājās, taču netiek plānots to aizliegt. Piedāvātie ierobežojumi attiecas uz centralizētās siltumapgādes katlumājām, kurās pamatā izmanto šķeldu. Tie neskar malkas vai cita koksnes kurināmā izmantošanu individuālajās krāsnīs.

Vai EK plāno liegt apkurē izmantot malku; kā ar elektrovelosipēdu loteriju mēģina izkrāpt personas datus?
00:00 / 10:26
Lejuplādēt

Eiropas Komisija (EK) 2021. gadā sagatavoja priekšlikumus Atjaunojamās enerģijas direktīvas jaunajai versijai. Tās mērķis ir ieviest mehānismus, kas ļautu samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, tostarp panākot lielāku atjaunojamo energoresursu īpatsvaru un stiprinot biodaudzveidības aizsardzību. 

Ko paredz direktīvai iesniegtie priekšlikumi?

Viens no galvenajiem strīdus āboliem ir koksnes jeb meža biomasas izmantošana enerģijas ražošanā. EK savā direktīvas piedāvājumā aicināja noteikt, ka koksnes biomasa būtu jāizmanto atbilstoši tās "augstākajai ekonomiskajai un vidiskajai pievienotajai vērtībai", tāpēc dalībvalstīm "nebūtu jāpiešķir nekāds atbalsts enerģijas ražošanai no zāģbaļķiem, finierklučiem, celmiem un saknēm un jāvairās veicināt kvalitatīvu apaļkoku izmantošanu enerģētiskām vajadzībām". 

Pērn septembrī Eiropas Parlaments (EP) atbalstīja savu priekšlikumu direktīvas tekstam, kurā faktiski piedāvāja augstvērtīgās koksnes uzskaitījumu paplašināt, ieviešot jēdzienu "primārā koksnes biomasa". EP tajā piedāvājusi iekļaut visu "no mežiem izņemto koksni, tostarp dabiskas mirstības un mežistrādes rezultātā iegūto". Tātad par tādu uzskatītu ne vien zāģbaļķus, bet arī zarus, celmus, saknes un kritalas. Primārajā koksnes biomasā netiktu iekļauti un līdz ar to ierobežojumiem nebūtu pakļauti ražošanas rezultātā iegūtie koksnes blakusprodukti, kā arī koksne, kas iegūta, uzlabojot satiksmes drošību, novēršot savvaļas mežu ugunsgrēkus vai kaitēkļu un slimību izplatību. 

Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dagnis Dubrovskis "Re:Check" skaidro, ka šādā variantā viss kurināmais no uzreiz mežā iegūtās biomasas vairs nevarētu saņemt kompensācijas, nodokļu atlaides vai cita veida atbalstu. Nevarētu, piemēram, piešķirt atbalstu lielo šķeldas katlumāju modernizēšanai un/vai pārejai uz šādas biomasas dedzināšanu. Dažāda veida atbalstu vairs nevarētu piešķirt ar 2030. gadu. EP priekšlikums nozīmējot, ka šī primārās koksnes biomasa vairs netiktu uzskatīta par atjaunojamo energoresursu un faktiski tiktu pielīdzināta fosilajam kurināmajam. 

Piedāvā ierobežot, nevis aizliegt

Tātad ne EK, ne EP piedāvājums neparedz aizliegt koksnes kurināmā izmantošanu siltumapgādē, kā maldinoši teikts Meža īpašnieku biedrības paziņojumā. Tāpat no biedrības paziņojuma var noprast, ka "aizliegums" attiektos pat uz malkas kurināšanu individuālu mājokļu krāsnīs, taču tā nav – direktīvas piedāvājumā ir runa par noteiktas jaudas centralizēto siltumapgādi jeb pašvaldību katlu mājām, kurās pamatā kā kurināmo izmanto šķeldu. Pašlaik tiek diskutēts, ka atbalstu nevarētu saņemt sadedzināšanas iekārtas, kuru jauda pārsniedz 7,5 vai 5 MW. Kā "Re:Check" skaidroja Latvijas siltumapgādes uzņēmumu asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš, tas atbilst katlumājām, kādas ir, piemēram, Brocēnu izmēra Latvijas mazpilsētās.

To, ka direktīvas priekšlikumi paredz ierobežošanu, nevis aizliegšanu, un runa nav par malku jeb individuālās apkures krāsnīm, "Re:Check" atzina arī biedrības izpilddirektore Sigita Alksne. Neprecīzā informācija esot radusies "ātrā raksta tulkojumā" un cilvēkiem, kas interesējoties, biedrība jau esot sniegusi korektāku informāciju. Alksne sacīja, ka tikšot labots arī biedrības interneta lapā publicētais paziņojums, taču četras dienas vēlāk tas vēl nebija izdarīts.

Ko EP piedāvājums nozīmētu Latvijai?

Par direktīvas gala variantu tuvākajā laikā jāvienojas tā sauktajam ES trialogam – Eiropas Komisijai, Eiropas Parlamentam un Eiropas Padomei.

Latvija ir viena no valstīm, kas iebilst pret EP piedāvāto versiju. Kā skaidro Dubrovskis, saprotama un atbalstāma ir direktīvas iecere stimulēt augstvērtīgas koksnes izmantošanu citos veidos, enerģijas ieguvi atstājot kā pēdējo. Taču EP priekšlikums par primāro koksnes biomasu neesot pieņemams, jo "pārāk daudz kas tajā ir uzskaitīts".

"Pēc būtības EP piedāvājumā noteikts, ka enerģiju no primārās koksnes biomasas, kas ir saražota sadedzināšanas iekārtās ar jaudu virs 7,5 MW, varēs ieskaitīt valsts atjaunojamās enerģijas īpatsvarā tikai pēc 2017.–2020.gadā patērētā vidējā apjomā, pat ja primārās koksnes biomasas izmantošanas apjomi palielinātos," skaidro ministrijas pārstāvis. Šādai enerģijai nevarēs sniegt nekādu valsts atbalstu. Pēc Dubrovska teiktā, šādu biomasu nevarēs arī deklarēt kā atjaunojamo energoresursu un par šāda kurināmā izmantošanu būs jānodod emisijas kvotas, kas būtiski sadārdzinātu šīs apkures izmaksas. 

Pēc Dubrovska teiktā, ja EP priekšlikums gūtu uzvaru, ievērojami samazinātos Latvijas atjaunojamās enerģijas īpatsvars. Klimata un enerģētikas ministrija aprēķinājusi, ka kritums būtu par 20–25 procentpunktiem no pašreizējiem 42%. Tas nozīmētu, ka būtu jāpāriet uz cita veida atjaunojamajiem energoresursiem, lai sasniegtu Latvijas noteiktos klimata mērķus. Jāpiebilst, ka Latvija ir viena no ES līderēm koksnes izmantošanā enerģijas ieguvē un mums koksne veido ievērojamu atjaunojamo energoresursu daļu. ES kopumā biomasa veido gandrīz 60% no atjaunojamās enerģijas. 

Meža īpašnieku, enerģētiķu un vides aizstāvju viedokļi atšķiras

Par to, kādai vajadzētu būt jaunajai Atjaunojamās enerģijas direktīvai, dažādu pušu viedokļi būtiski atšķiras. Visu pušu lobiju intereses vairākos rakstos atspoguļojis, piemēram, portāls "Euractiv". Aktīvi ir gan mežu īpašnieki un enerģijas ražotāji, kas uzsver nozares pienesumu ekonomikai un valstu enerģētiskajai drošībai, gan vides aizstāvji. Viņu arguments: arī koksnes dedzināšana rada CO2 izmešus, taču pašlaik, lai sasniegtu atjaunojamās enerģijas mērķus, dalībvalstis palielina mežizstrādi un mazina to bioloģisko daudzveidību. Uz to "Re:Check" norāda arī Viesturs Ķerus, kura vadītā Latvijas Ornitoloģijas biedrība kopā ar citām Eiropas vides organizācijām atbalstījusi attieksmes maiņu pret koksnes izmantošanu enerģijas ieguvē. Tāpat viņš atgādina par koksnes kurināmā eksportu, proti, Latvija ar savu mežu ciršanu atbalsta ne tikai pašas, bet arī citu valstu energoapgādi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti