Ja ir žogs, rēķinās ar zemu risku
Vairāki iedzīvotāji Latvijas Televīzijai ziņoja, ka uz Ķekavas apvedceļa notriektas stirnas, kuras nonākušas iesprostojumā starp šoseju un žogu. Par asiņainajām sadursmēm uz ātrgaitas šosejas sabiedrību centusies informēt arī dzīvnieku patversme "Ulubele".
"Tas īsti normāli, mūsuprāt, nav," norādīja patversmes vadītāja Ilze Džonsone. "Ja ir žogs, tad jebkurš autobraucējs daudz vairāk paļaujas, ka braukšana ir droša, ka neviens nevar izskriet priekšā. Te ir divi faktori – cieš dzīvnieki un, protams, tas ir dzīvībai bīstami arī cilvēkiem."
Valsts meža dienesta (VMD) Medību daļas vadītājs Valters Lūsis norādīja, ka jebkura jauna būve rada izaicinājumu dzīvniekiem, kuri apdzīvo šo vidi:
"Iepriekš šāda šķēršļa nebija, dzīvnieki brīvi pārvietojās. Te ir jautājums, kāpēc tie nokļūst uz šīs braucamās daļas, jo saprotu, ka tomēr projektējot minimizē risku, ka dzīvnieki var izkļūt uz braucamās daļas un apdraudēt auto braucējus."
Projektējot nebija informācijas par būtiskiem meža zvēru migrācijas ceļiem
Ķekavas apvedceļš būvēts, īstenojot publiskās un privātās partnerības projektu. Ceļa uzturēšanu veic pats būvnieks – akciju sabiedrība "Kekava ABT". Tās vadītājs AS "Kekava ABT" ģenerāldirektors Juris Frīdmanis atzina, ka problēma ar meža zvēru nokļūšanu uz ātrgaitas šosejas patlaban ir uzņēmuma aktualitāte. Jau pēc pirmā gadījuma, kad videokamerā ieraudzīts stirnu mazulis, kurš nonācis starp žogu un brauktuvi, pastiprināti pievērsta uzmanība šai situācijai.
"Problēmas ir divās vietās. Tas ir Bauskas gals, kur šis apvedceļš sākas, tātad "Virši" un otra puse. Ja tur pabrauc garām, tad var redzēt, ka dzīvnieks teorētiski caur grāvi var paiet žogam garām un tikt uz brauktuves," atklāja Frīdmanis. "Un otra potenciālā vieta, kur gan mēs videonovērošanas kamerās neesam dzīvnieku kustību novērojuši, ir A5, tas ir Rīgas apvedceļš."
Uzņēmuma vadītājs skaidroja, ka, sākot izstrādāt būvprojektu no 2019. līdz 2021. gadam,
ietekmes uz vidi novērtējumā nav bijuši norādīti būtiski meža zvēru migrācijas ceļi šajā reģionā, tāpēc neesot meklēti sarežģītāki risinājumi, kā atturēt dzīvniekus no nokļūšanas uz ātrgaitas šosejas.
Izvēlēts ir žogs un speciāli vārti ik pēc puskilometra, kas garantētu dzīvnieku nonākšanu atpakaļ ierastajā vidē, ja tie iemaldītos apvedceļa nožogojuma iekšpusē. Taču izrādījies, ka stirnu populācija šajā apkaimē esot būtiski pieaugusi.
Lūsis uzsvēra, ka pārnadži – stirnas, staltbrieži, aļņi, mežacūkas – uzvedas citādi nekā plēsēji, kuri "ies gar sētu un atradīs izejas".
Situāciju sola atrisināt vēl šogad
"Ķekava ABT" ģenerāldirektors solīja, ka jau līdz šī gada beigām atbilstoši likumdošanai tiks aizvērtas visas atvērtās žoga konstrukcijas, caur kurām meža dzīvniekiem bijusi iespēja nonākt slazdā. Savukārt žogu galos plānots novietot pīkstuļus, kas ik pēc piecām minūtēm izdala dzīvniekiem nepatīkamas skaņas.
"Otra ideja, kas tagad ir aktuāla Igaunijā, – tur viņi tagad testē tādu speciālu atstarotāju izvietošanu dzīvnieku žogiem, kas arī kaut kādā veidā tos dzīvniekus atbaida," atklāja Frīdmanis. "Jo galvenais moments ir šī dzīvnieka nenonākšana uz ceļa. Vienalga, vai tas ir savvaļas dzīvnieks vai mājdzīvnieks, jo diemžēl viens sunītis ir nobraukts šajā laika posmā."
Tāpat ir plānots uzrunāt medniekus, lai dzinējmedību laikā zvērus dzītu tālāk no ceļa, nevis tā virzienā.
Melnā statistika: notriektas piecas stirnas, divas lapsas, viens suns
Nepilna pusotra mēneša laikā uz Ķekavas apvedceļa ir notriektas piecas stirnas, divas lapsas, viens suns un viens nenosakāmas izcelsmes dzīvnieks, no kura palikusi tikai neliela daļa kažoka.
Šie negadījumi satiksmi nav apstādinājuši, un tos, visticamāk, notriekuši kravas auto, kas pēc sadursmes turpinājuši ceļu.
Šādos gadījumos gan būtu jāinformā Valsts policija (VP). Uz šosejas, kur atļautais braukšanas ātrums ir 120 kilometri stundā, pašam dzīvnieka līķi nav vēlams novākt.
"Ir iespējas paziņot vai nu lietotnē "Mednis", vai paziņojot Valsts meža dienestam," norādīja Lūsis. "Tad attiecīgi mēs noorganizēsim šī dzīvnieka novākšanu no ceļa vai to "Latvijas Valsts ceļi" izdarīs, vai pašvaldību piesaistīsim, bet pašam varbūt vispirms jāizvērtē sava drošība šajā situācijā, nevis dzīvnieka pārvietošanu no ceļa braucamās daļas."
Ik gadu Latvijā sadursmē ar auto iet bojā vismaz 2000 meža dzīvnieku. Absolūtās līderes šajā bēdīgajā statistikā ir tieši stirnas, un jaunās ātrgaitas šosejas izbūve pārnadžu mirstību tikai palielina. Tiek gaidīts operatīvs risinājums situācijas uzlabošanā, jo jebkura sadursme ar meža dzīvnieku ir ne tikai zaudējums Latvijas videi, bet arī ārkārtīgi bīstama cilvēkiem.
