Panorāma

Francijā arodbiedrības apņēmīgas turpināt demonstrācijas

Panorāma

Eksperti: Krievijai jāsamaksā par karu Ukrainā

Aptur sabiedrisko mediju apvienošanas steidzamību

Saeima piebremzē sabiedrisko mediju apvienošanu; pie ieceres varētu atgriezties jūnijā

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti vienojās, ka atbilstoši koalīcijas partiju lemtajam šonedēļ vēl nebalsos par sabiedrisko mediju apvienošanu, ko bija paredzēt skatīt galīgajā lasījumā paātrinātā kārtībā. Saeimā ieceri par sabiedrisko mediju apvienošanu varētu turpināt skatīt jūnijā. Līdz ar to arī pašu apvienošanu pārcels no nākamā gada janvāra vismaz uz aprīli.

ĪSUMĀ:

  • SEPLP piedāvāja no 2024.gada janvāra apvienot Latvijas Radio un LTV. Un Saeimā to skatīja kā steidzamu ieceri.
  • Tomēr Latvijas Radio darbinieki iebilda pret steidzamību.
  • Atteikties no steidzamības piekrita koalīcija un tagad arī Saeimas komisija.
  • Pie ieceres deputāti atgriezīsies jūnijā, bet mediju apvienošana plānota nākamgad aprīlī.
  • Pirms lēmuma par apvienošanu vēlas sagaidīt redzējumu par turpmāko finansēšanu.
  • NA politiķis noraida pārmetumus par priekšlikumiem, kas nav saistīti ar apvienošanu.

Saeimas komisija piebremzē sabiedrisko mediju apvienošanu pirms skaidrības par finansējumu
00:00 / 03:19
Lejuplādēt

Atsakās no steidzamības

Neizpratne par sabiedrisko mediju apvienošanas virzību steidzamības kārtībā atspoguļojās vairāk nekā 200 Latvijas Radio darbinieku parakstītajā publiskajā vēstulē, kam arī šajā komisijas sēdē bija veltīta liela uzmanība. Diskusijās komisijas sēdē vairākkārt izskanēja, ka darbiniekiem ieguvumi no sabiedrisko mediju apvienošanas līdz galam nav izprotami, tātad vēl skaidrojami.

"Uzsveru: mēs neatsakāmies no pārmaiņām. Laikmets mainās, mediju patēriņa paradumi arī mainās. Bet ir būtiski ievērot atklātību, skaidrību visā šajā procesā," sacīja Latvijas Radio darbinieku pārstāve, producente Evija Unāma.

"Latvijas Radio darbinieki piekrituši šim procesam, ja vienlaikus tiek virzītas gan apvienošanas koncepcija, gan finansēšanas modelis. Kad tās tiek viena no otras atrautas, sākotnēji virzot apvienošanu un tad vēl turpinot domāt finansēšanas modeli, kam rezultāts nav prognozējams, tajā brīdī šī struktūra izjūk," sacīja Latvijas Radio darbinieku pārstāve, producente Evija Unāma.

Tikmēr Latvijas Televīzija uzstāj, ka apvienošana ir nozīmīga, tajā skaitā, lai kliedētu neskaidrību par nozīmīgiem nākotnes attīstības projektiem. Neziņa neļauj attīstīties, bet kopīga abu mediju attīstība iespējama tikai tad ja ir kopīga valde. "Es nojaušu, ka ne tikai Latvijas Televīzija, bet Latvijas Radio vadība arī daudzus lēmumus atliek tāpēc, ka nav skaidrība, kas notiks nākotnē," sacīja LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Priede.

Saglabājas nepieciešamība sabiedrisko mediju apvienošanu turpināt skaidrot tajos strādājošajiem. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) vadītājs Jānis Siksnis apņēmās turpināt skaidrojumus, vienlaikus uzsvēra, ka pirms gada tapušajā koncepcijā ieguvumi ir izskaidroti.

"Tieši digitālā satura attīstība šādā struktūrā nevar notikt. Ir kopīgs interneta portāls, kas juridiski ir šķirts. Jebkura atšķirība rada lielas problēmas, savstarpējo vienošanos slēgšanu. Tā ir fundamentāla problēma. Ieguvums darbiniekiem – nokļūstot lielā uzņēmumā ir iespēja pretendēt uz lielāku atalgojumu, labāku nodrošinājumu," sacīja Siksnis.

Sēdes noslēgumā komisija vienojās atcelt steidzamību likumprojekta skatīšanai, tādējādi to vērtēs arī trešajā lasījumā. Atbilstoši Saeimas Juridiskā biroja rosinājumam likumprojektu par sabiedrisko mediju apvienošanu Saeima varētu turpināt skatīt jūnijā – pēc tam, kad būs izvērtēts apvienotā sabiedriskā medija finanšu modelis.

Līdz ar to Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu pārcels no 2024.gada janvāra vismaz uz aprīli.

Sabiedrisko mediju uzraugs norāda – visticamāk, jūnijā izšķirsies vai šī Saeimas sasaukuma laikā varēs tikt izveidots vienots sabiedriskais medijs.

"Nav pašmērķis nonākt pie tā, ka mums ir necaurskatāms nesaprotams process, kas rada bažas. Un tam ir milzīga nozīme, tostarp arī valsts drošībai," pauda Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ieva Brante ("Apvienotais saraksts").

Vēlas skaidrību par finansēšanas modeli

Deputāti piekrita Saeimas Juridiskā biroja paustajam, ka likumprojekts otrajā lasījumā jānopauzē līdz brīdim, kad būs izstrādāts un skatāms apvienotā medija finansējuma modelis. Jāpiebilst, ka darba grupai par apvienotā sabiedriskā medija finansēšanas modeli ir dots laiks līdz maija beigām.

To, ka vispirms jābūt skaidrībai ar apvienota sabiedriskā medija finansēšanu, uzsvēra Latvijas Radio valdes loceklis Ģirts Helmanis: "Protams, ir riska faktors, kad, ja kaut kādu iemeslu dēļ netiek panākts risinājums par jauno finansēšanas modeli, bet notiek pati apvienošanās bez sasaistes ar finansējumu, tad tas ir visnotaļ liels risks pašai organizācijai, darbiniekiem par to, kā tas dzīvē izskatīsies."

Ģirts Helmanis un Jānis Siksnis
00:00 / 00:41
Lejuplādēt

Šādai lēmumu kārtībai piekrīt arī Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītājs Jānis Siksnis: "Valstij ir labāk ieguldīt vienā sistēmā koncentrētāk nekā divās atsevišķās, jo īpaši, ja tās veic līdzīgas funkcijas. Kā solīts, līdz maija beigām nākam ar finansēšanas darba grupas rezultātu un tad mēs lemjam, vai tas ir pietiekami, lai ietu uz priekšu ar apvienošanu."

Tāpat trešdien premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") LTV raidījumā "Rīta panorāma" atkārtoti uzsvēra, ka būtu nepieciešams iespējami drīzāk tikt skaidrībā ar jautājumu, cik izmaksātu sabiedrisko mediju iespējamā apvienošana. "Mums ir ļoti daudz iestāžu, vajadzību valstī, naudas nav tik daudz, cik tā pieprasīta. Un tas ir jāieplāno. Šobrīd tāda finansējuma nav [apvienotajam sabiedriskajam medijam ilgtermiņa budžetā], jo neviens nav varējis pateikt, kādam tam finansējumam jābūt," sacīja Kariņš.

Premjers uzskata, ka pareizāk vispirms būtu noskaidrot nepieciešamo: "Grūtība ir, ka SEPLP [Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome] ir iecerējusi, ka to [nepieciešamo finansējumu] noskaidros pēc tam, kad reforma jau būs procesā. Man liekas, pareizāk būtu to no paša sākuma noteikt, bet tas tādā veidā nav izdarīts."

Krievu valodas satura ierobežošanu pagaidām neskatīs

Tāpat Saeimas komisijā arī

vienojās pašlaik neskatīt vairākus priekšlikumus, kas bija iesniegti šajā likumprojektā.

Deputāti no "Jaunās Vienotības" frakcijas atgādināja, ka steidzamība bija plānota tikai sabiedrisko mediju apvienošanas procesa sākšanai. Taču tad Kultūras ministrija paredzot sabiedriskajos medijos pēc dažiem gadiem atteikties no satura krievu valodā, vēl papildu ierobežojumus rosināja arī vairāki Nacionālās apvienības deputāti.

Pēc deputāta Gata Liepiņa ("Jaunā Vienotība") teiktā, tas bijis mēģinājums sabotēt likumprojektu: "Iepriekš jūs laikus nevarējāt iesniegt tehniskos grozījumus. Tos saņēmām pēdējā brīdī. Kultūras ministrijas rīcību vērtēju kā necieņu pret koalīcijas partneriem, pret komisiju un pret savu pārraugāmo nozari."

Pret šo vērtējumu iebilda Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons (Nacionālā apvienība): "Kultūras ministrija bija gatava atsaukt savu priekšlikumu, lai tehniskais process ritētu uz priekšu. Tāpēc lūdzu nevainot Kultūras ministriju, ka mēs kaut ko taisāmies sabotēt."

Latvijas Radio raidījuma "Krustpunktā" diskusijā par krievu valodas lietošanu plašsaziņas līdzekļos Latvijas Raidorganizācijas asociācijas izpilddirektors Ingemārs Vekteris pauda viedokli, ka krievvalodīgo auditorija ir jāsaglabā Latvijai.

Raidorganizācijas asociācijas izpilddirektora ieskatā krievvalodīgo auditoriju būtu "viegli atdot, bet atgūt to būs ļoti grūti". Tieši šobrīd esot brīdis, kad krievvalodīgā auditorija zūd, izvēloties informāciju krievu valodā no informatīvās telpas, kas nav paredzēta Baltijas reģionam.

Savukārt Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta direktors Rihards Bambals atzīmēja: "Mēs, protams, gribētu, lai cilvēki Latvijā patērētu saturu un saņemtu informāciju latviešu valodā, tomēr ir jāsaprot, kā to labāk panākt."

KONTEKSTS:

Saeima ir tikusi līdz konceptuālam atbalstam sabiedrisko mediju apvienošanai. Paredzēts, ka 2024. gada 1. janvārī darbu sāks apvienota juridiskā vienība – Latvijas Sabiedriskais medijs, kurā Latvijas Radio, Latvijas Televīzija un portāls LSM.LV saglabājas kā atsevišķas vienības, tajā skaitā atsevišķi ziņu dienesti. Taču plānota Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas atbalsta struktūru saplūšana.

Tāpat līdz 2025. gadam jāsagatavo apvienota vidējā termiņa stratēģija. Ar to saistīta arī finansējuma modeļa maiņa. Tam īpaši veidotā darba grupa vienojās par aprēķinu precizēšanu nolūkā piecu gadu laikā sasniegt Eiropas Savienības valstu vidējo finansējuma līmeni, kas ir 0,16% no iekšzemes kopprodukta. Saskaņā ar Eiropas raidorganizāciju apvienības datiem Latvijas sabiedrisko mediju finansējums 2020. gadā bija trešais zemākais Eiropas Savienībā, sasniedzot 0,1% no IKP.

Finansējuma modeļa maiņas likuma grozījumus bija iecerēts sagatavot šopavasar, lai Saeima tos pagūtu pieņemt līdz Jāņiem. Tomēr marta izskaņā koalīcija vienojās nesteigties ar sabiedrisko mediju apvienošanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti