Uz Ārstu biedrības vadītāja amatu pretendē Ilze Aizsilniece un Pēteris Apinis

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Otrdien plkst 15 uz pilnsapulci sanāks Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) biedri, lai vēlētu jauno biedrības vadītāju, valdes locekļus un citas vadošas amatpersonas. 

Uz biedrības vadītāja amatu šoreiz pretendē šī brīža vadītāja Ilze Aizsilniece un agrākais biedrības vadītājs pirms Aizsilnieces – Pēteris Apinis. Apinis gan biedrībā strādā arī šobrīd. Ir valdē, arī žurnāla "Latvijas Ārsts" galvenais redaktors un biedrības Ētikas komisijas vadītājs. Jāsaprot, ka šīs ir nozīmīgas vēlēšanas, jo Ārstu biedrība ir patiesi liela un ietekmīga organizācija. Tai ir daudz biedru. Tai ir deleģētas mediķu sertificēšanas tiesības. Tāpat Ētikas komisija, arodtiesa.

Uz Ārstu biedrības vadītāja amatu pretendē Ilze Aizsilniece un Pēteris Apinis
00:00 / 03:15
Lejuplādēt

Piemēram, uz šodien gaidāmo pilnsapulci aicināti visi 40 juridiskie un 3290 individuālie biedri. 

Par kandidātiem runājot, Aizsilniece ir vērtēta pretrunīgi. Viņai arī ir pārmesti dažādi, mediķiem neraksturīgi uzskati. Atsevišķi kolēģi arī pārmeta, ka Aizsilnieces vadībā organizācija nav pietiekami izmantojusi savu ietekmi, lai mudinātu cilvēkus vakcinēties Covid-19 pandēmijas laikā.

Sarunā ar Latvijas Radio viņa uzsvēra, ka aizvadītajos četros gados, kas ir arī valdes pilnvaru termiņš, ir paveikts daudz, īpaši jau finansējuma piesaistē nozarei. Viņa akcentēja arī iesākto darbu turpināšanu; arī jauno mediķu piesaistīšana, organizācija un noturēšana Latvijā ir motivācija, kāpēc Aizsilniece amatam kandidē atkārtoti. 

Ilze Aizsilniece par vēlēšanām
00:00 / 00:41
Lejuplādēt

Aizsilniece sacīja: "Pa šiem četriem gadiem ir izdevies palielināt veselības aprūpes budžetu, strādājot, protams, kopā ar visām citām kolēģu organizācijām. 2018. gadā tie bija nepilni 800 eiro uz iedzīvotāju gadā un šogad tie bija 1369 eiro uz iedzīvotāju, kas nozīmē, ka mēs vienam pacientam varam palīdzēt vairāk. Un, protams, ir arī labāks atalgojums kolēģiem. 2018. gada vasarā jaunajam ārstam rezidenta alga bija 450 eiro, bet tagad tā ir pāri 1000. Mana galvenā motivācija, nākot strādāt uz LĀB un arī turpinot tajā strādāt, ir, lai mūsu Ārstu biedrībā ir vairāk jaunu kolēģu un lai jaunie ārsti paliek Latvijā."

Savukārt otrs kandidāts - Pēteris Apinis - ir zināms ar savu brīžiem asāku mēli. Daudz komentējis valdības darbu kovida krīzē. Arī viņa virzienā ir raidīti dažādi pārmetumi par viedokļiem. Piemēram, kovida laikā Ārstu biedrība tieši Apiņa vadītajā Ētikas komisijā nesteidzās izskatīt dažādu mediķu izplatītus melus par šo saslimšanu.

Pats Apinis gan Latvijas Radio skaidroja – viņš izlēmis kandidēt uz biedrības vadītāja amatu, jo izjutis lielu ārstu sabiedrības atbalstu. Un viņš biedrībā vēlas pulcēt jaunos ārstus un ap sevi veidot spēcīgu komandu.

Pēteris Apinis par vēlēšanām
00:00 / 00:34
Lejuplādēt

Apinis atzīmēja: "Mans pirmais moto ir paplašināt to loku, kur ārstu vidū runā par dažādām lietām, un es esmu tikai tas, kas viņiem precīzi uzdod jautājumu vai parāda, kādā veidā šo lietu stāstīt. Otra lieta ir, ka mani mazliet satrauc Ārstu biedrības ietekmes zudums. Tas nozīmē – pēdējos četros gados Latvijas Ārstu biedrības neviena likuma iniciatīva, neviena Ministru kabineta iniciatīva nav sasniegusi rezultējošu lielumu. Jebkurā gadījumā esmu gatavs strādāt pilnu darba slodzi."

Jebkurā gadījumā biedrības vadītāja amatu kandidātu loks neliek cerēt uz lielām pārmaiņām, uzskata Latvijas Jauno ārstu asociācijas vadītājs Artūrs Šilovs. Tieši ārstu biedrības un jauno ārstu asociācijas „rīvēšanās” bijusi visvairāk pamanāma. Šilovs cer uz labāku sadarbību nākotnē, taču uzsvēra – tas iespējams, ja ārstu biedrība ievēros jauno ārstu asociācijas „sarkanās līnijas”.

Lūkojoties nākotnē, par iespējamu sadarbību – Šilovs šādu iespēju neizslēdza, bet uzsvēra, ka ir dažādi principi, kurus asociācija nav gatava pārkāpt. 

Artūrs Šilovs par vēlēšanām
00:00 / 00:37
Lejuplādēt

Šilovs sacīja: "Gaidām un skatīsimies, kādi būs vēlēšanu rezultāti, bet, ņemot vērā, ka tās personālijas nemainās un tas nozīmē, ka arī patiesībā pati ārstu sabiedrība ir ne visai naska uz tām pārmaiņām un, iespējams, viņus apmierina tas "status quo", kas ir bijis visus šos pēdējos gadus. Es teiktu – nav savākusies kritiskā masa. Protams, mēs izskatīsim visas iespējas, bet kaut kādas sarkanās līnijas mums ir. Tā ir pierādījumos balstīta medicīna, tā ir darbība pacientu un ārstu un medicīnas profesionāļu labā, nevis kaut kāda šaura loka interesēs vai mēģinot darboties pretvalstiski vai vienkārši destruktīvi."

Aizejošā valde, šķiet, paliks atmiņā ar skandāliem un ar negatīvām sajūtām. Covid-19 pandēmija nedaudz sašūpoja biedrību. Pandēmijas laikā daļai mediķu radās jautājumi par šī brīža biedrības vadītājas Aizilnieces atbilstību tik nozīmīgam un ietekmīgam amatam. Bija pārmetumi par nepietiekamu sabiedrības mudināšanu vakcinēties un par nepietiekamu turēšanos strikti zinātnē balstītas medicīnas uzskatos. 

Sākās skaļāki strīdi. Konkrēti pret vadītāju iebilda Jauno ārstu asociācija, no valdes aizgāja vairāki locekļi. Tad zināmu sašutumu par nepietiekamu iesaistīšanos un rīcību varēja dzirdēt arī pēc Latvijas Radio kolēģes Justīnes Savitskas atklātā par iespējamajiem pārkāpumiem imunologa Jevgēnija Ņikiforenko kabinetā. Taču, kā redzams – Aizsilniece šīs vētras ir izturējusi un tas nav traucējis viņai noturēties amatā visu pilnvaru termiņu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti