Koncepciju atbalstīja 68 Saeimas deputāti, pret bija 10, neviens balsojumā neatturējās. Pret koncepciju balsoja opozīcijā esošās partijas "Stabilitātei!" deputāti, bet opozīcijā esošās partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) deputāti par lēmumprojektu nebalsoja.
Dokumentā teikts, ka koncepcija ir uz valsts apdraudējuma analīzes pamata sagatavots dokuments, kurā noteikti valsts apdraudējuma novēršanas stratēģiskie pamatprincipi un prioritātes, kas jāņem vērā, izstrādājot jaunus politikas plānošanas dokumentus, tiesību aktus un rīcības plānus nacionālās drošības jomā.
Koncepcijā ir aplūkoti draudi, kas tieši un pastarpināti ietekmē Latvijas nacionālo drošību.
Draudi nacionālajai drošībai ir saistīti ar situācijas attīstību starptautiskajā drošības vidē, Krievijas izvērsto karu Ukrainā, hibrīdo apdraudējumu, ļaunprātīgām kiberaktivitātēm un starptautiskā terorisma tendencēm.
Lai arī objektīvu apstākļu ietekmē mazinājušies, tomēr joprojām draudus rada atsevišķu valstu ilgtermiņa centieni ar politiskiem, ekonomiskiem un informatīviem līdzekļiem ietekmēt Latvijas valsti, sabiedrību un tās vērtības, līdzšinējo uz Rietumiem orientēto valsts ārpolitisko kursu, kā arī iekšpolitisko stabilitāti, teikts dokumentā.
Koncepcijas skatīšanas laikā Saeimā plašākās debates bija par dokumentā paredzēto, ka no 2026. gada 1. janvāra sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai. Bijusī aizsardzības ministre, Saeimas deputāte Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) aicināja koncepciju atbalstīt.
"Mediji ir arī nacionālās drošības jautājums. Lielākie iebildumi ir par to, ka pāriet uz pārraidi latviešu valodā un Eiropas kultūrtelpai piederīgām valodām. Šodienas realitāte diemžēl ir tā, ka mediji latviešu un krievu valodās veido dažādas informatīvās telpas," pauda Mūrniece. "Laiks šo izbeigt, šī sadaļa ir būtiska."
Bijušais kultūras ministrs, Saeimas deputāts Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) sacīja, ka "sabiedriskais medijs krievu valodā ir nekas cits kā okupācijas sekas".
Latvija ir nospraudusi konkrētu datumu, kad, piemēram, skolās pāriet uz izglītību valsts valodā, atsakās no krievu valodas kā otrās svešvalodas.
"Ir tikai loģiski, ka nospraužam konkrētu datumu, kad sabiedriskajiem medijiem ir jāpāriet uz valsts valodu. Var diskutēt, vai tas ir no 2026. gada vai 2028. gada. Kā pierāda prakse, mēs virzāmies uz priekšu tikai tad, kad nospraužam konkrētu datumu," pauda Puntulis, norādot, ka mērķis ir sabiedrības saliedētība uz valsts valodas pamata.
Puntuļa pēcnācēja kultūras ministra amatā Agnese Logina ("Progresīvie" intervijā Latvijas Radio ieceri saistībā ar saturu krievu valodā vērtēja kritiski: "Mēs redzam, ka par šo jautājumu noteikti ir vajadzīga garāka diskusija un noteikti garāks termiņš.
Šobrīd noteiktais 2026. gads ir ārkārtīgi sasteigts un to mēs patiesībā varam uztvert kā tādu atvadu dāvanu no Nacionālās apvienības."
Valdošās koalīcijas partneri no "Jaunās Vienotības" un Zaļo un Zemnieku savienības gluži vienbalsīgi runāja, ka valsts valodas loma medijos ir jāstiprina, taču pašlaik diskusija par krievu valodas iespējamu izstumšanu no sabiedriskajiem medijiem ir sasteigta.
Savukārt opozīcijas deputāts Ainārs Šlesers (LPV) aicināja vēl nebalsot par koncepciju. Viņš norādīja, ka LPV nav iepazinusies ar šo dokumentu, jo tas virzīts steigā. "Nav ugunsgrēks, kas jānodzēš trīs stundu laikā," teica Šlesers, paužot, ka ir vienās domās ar sabiedriskajiem medijiem – vēl nepieciešams piestrādāt pie koncepcijas.
Līdzīgi arī pozīcijā esošās partijas "Progresīvie" Saeimas deputāts Atis Švinka parlamenta sēdē pauda viedokli, ka "šī ir ārkārtīgi nekvalitatīvi izstrādāta sadaļa" koncepcijā, kas pati par sevi ir ļoti nepieciešama.
"Kas notiks pēc 2026. gada 1. janvāra? Vai apzināti liekam migrēt uz propagandas kanāliem? Laikam ir tā vēlme virzīt uz to pusi," sprieda Švinka.
Arī pozīcijā esošās "Jaunās Vienotības" Saeimas deputāts Ģirts Valdis Kristovskis parlamenta sēdē pauda viedokli, ka koncepcija ir sasteigta un būtu jāuzlabo pirms tās apstiprināšanas parlamentā.
Valsts prezidenta nacionālās drošības padomnieks Aivars Puriņš Latvijas Radio intervijā norādīja, ka ceturtdien pieņemtais lēmums ir valdības un Saeimas politiskā izšķiršanās, uz kuru nu būs jāsniedzas ar konkrētiem uzdevumiem valsts drošības un mediju politikā.
KONTEKSTS:
Latvijas jaunās nacionālās drošības koncepcijas projektā norādīts, ka no 2026. gada 1. janvāra arī sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai, bet vietējais saturs krievu valodā varētu turpināt pastāvēt komercmedijos.
Pret to iebilst Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP), aicinot no koncepcijas izņemt rindkopu, ka saturs krievu valodā pieļaujams tikai komercmedijos. Pret ieceri no 2026. gada aizliegt sabiedriskajos medijos saturu krievu valodā iebilst arī sabiedriskie mediji Latvijas Radio un Latvijas Televīzija, kā arī Baltijas Mediju izcilības centrs.
Arī jaunā kultūras ministre Agnese Logina "(Progresīvie") iepriekš intervijā Latvijas Radio pauda nostāju, ka medijiem ir jāturpina radīt saturu krievu valodā.
