Dienas ziņas

Rīgas pilī pabeigta kādreizējās ēdamzāles atjaunošana

Dienas ziņas

(Zīmju valodā). Dienas ziņas

Smiltenē nodegušās mācītājmuižas liktenis neskaidrs

Nodegusī Smiltenes mācītājmuiža vēl var kļūt par aizsargājamo kultūras pieminekli

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 2 mēnešiem.

Pirms nedēļas nodegušajai Smiltenes mācītājmuižai vēl var noteikt aizsargājamā kultūras pieminekļa statusu un iespējams gūt kādu valsts vai pašvaldības atbalstu objekta sakopšanai, norādīja Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Smiltenes evaņģēliski luteriskā draudze šobrīd ir pārdomās, kā rīkoties tālāk.  

18. gadsimta vēsturiski nozīmīgās Latvijai Smiltenes mācītājmužas vietā šobrīd ir krāsmatas. 

"Tie ir materiāli zaudējumi un nelaime. Tā māja, iepazīstoties ar ugunsgrēka sekām, faktiski ir gandrīz izdegusi mūra kaste," atzina Smiltenes evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Reinis Kulbergs.

Vietējās luterāņu draudzes mācītājs pieļauj, ka ugunsnelaime izcēlusies otrajā stāvā, iespējams, kādam no draudzes locekļiem sildot malkas plīti.

Nodegusī mācītājmuiža pieder draudzei, bet nav bijusi apdrošināšana, jo tam trūka naudas. Vien pērn tā atbrīvota no īrniekiem, jo tur bija īres dzīvokļi. Draudze saviem spēkiem ēku remontējusi un uzturējusi.

"Denacionalizācijas rezultātā draudzei atdeva problemātisku īpašumu, kurā cilvēki atradās krustu šķērsu izvietoti, un telpas izmantotas, piemērojot zāli, piemēram, par virtuvi," stāstīja Reinis Kulbergs.

18. gadsimtā un arī vēlāk muižā dzīvojuši daudzi Latvijā zināmi mācītāji un cilvēki, kas padara šo ēku par vēsturiski vērtīgu.

Smiltenes novadpētniecības muzeja vadītāja Ieva Miķe norādīja, ka 19.–20.gadsimtu mija ir saistīta ar prāvesta un mācītāja Kārļa Kundziņa dzimtu. "Mācītājs Kundziņš šeit strādā un dzīvo, šeit dzimst arī viņa bērni – ievērojami arhitekti un teologi. Viens no viņa dēliem Pauls Kundziņš ir bijis Latvijas Etnogrāfiskā muzeja dibinātājs un arī šī muzeja pirmais vadītājs," stāstīja Miķe.

Vēstures būtiskākās liecības bija šīs ēkas logi, manteļskursteņi, kuru, var teikt, vairs nav. Par laimi, saglabājušās restaurētās, masīvās muižas ieejas durvis, kas bija viens no vērtīgākajiem muižas objektiem, un tagad tās eksponētas Smiltenes luterāņu baznīcā.

"Kad notika lielā ugunsnelaime, šim lēmumam izrādījies vērā ņemams pamatojums," uzsvēra Reinis Kulbergs.

Kultūras pieminekļu pārvalde, uzsverot šīs vietas vēsturisko mantojumu, vēl pirms ugunsgrēka vēlējas ēkai noteikt aizsargājamā kultūras pieminekļa statusu, taču draudze no tā atteicās.

Draudze cerēja atrast mecenātu, lai ēku atjaunotu un, iespējams, pārdotu, jo pašiem jau bija finansiāli grūti to uzturēt.

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Arhitektūras un mākslas nodaļas vadītāja Anna Ancāne savukārt norādīja, ka

"ēka joprojām atbilst pieminekļu statusam, taču ņemot vērā nodarītos postījumus, vairs ne reģiona, bet vietējas nozīmes piemineklis tas varētu būt".

Mācītājs gan necer uz būtisku valsts finansiālo atbalstu, ņemot vērā, ka daudzas baznīcas Latvijā pat nav apdrošinātas.

"Būtu ļoti noderīgi, ja būtu baznīcu tehniskās izpētes programma un apdrošināšanas programma no valsts puses, tas būtu ļoti noderīgi," uzskata Reinis Kulbergs.

Ja muižai tagad noteiktu vietējas nozīmes aizsargājamā pieminekļa statusu, ko vēl var darīt, tad varētu prasīt atbalstu pašvaldībai.

Pašvaldība notikušo nekomentē, minot, ka tas ir draudzes īpašums. Materiālo zaudējumu apmērs pagaidām vēl nav aprēķināts, un, ko iesākt ar nodegušo mācītājmuižu tālāk, tuvākajā laikā lems draudzes kopsapulcē, taču skaidrības pagaidām nav.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti