Dienas ziņas

Krievijas tanks Liepājā izraisa lielu interesi

Dienas ziņas

(Zīmju valodā). Dienas ziņas

Slimnīcu biedrība prognozē, ka rudenī medicīnas pakalpojumi reģionos būs tikai par maksu

Slimnīcu biedrība: Rudenī medicīniskie pakalpojumi varētu būt tikai par maksu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 2 mēnešiem.

Reģionālās un lokālās slimnīcas naudas trūkuma dēļ aizvien ir neziņā par savu nākotni un jau tagad lēš, ka rudenī medicīniskie pakalpojumi varētu būt tikai par maksu. Latvijas Slimnīcu biedrības kopsapulce šai reizē notika Kuldīgas slimnīcā. Izrunāti tika dažādi jautājumi, bet aktuālākais – akūtais finansējuma trūkums, kas traucē attīstīties. 

ĪSUMĀ:

  • Slimnīcas jau pērn cēla trauksmi par pieaugošajām energoresursu un ēdināšanas izmaksām.
  • Par pagājušo gadu valsts slimnīcām nav samaksājusi 88 miljonus eiro.
  • Tagadējā vienošanās ar Veselības ministriju paredz, ka slimnīcām pietiks naudas līdz rudenim.
  • Slimnīcu biedrības vadītājs pieļauj, ka pēc tam pakalpojumi varētu būt tikai par maksu. 

Latvijas Slimnīcu biedrības kopsapulcē bija daudz izrunājamu jautājumu – gan par pērn padarīto, gan šā brīža aktualitātēm. Pagājušajā gadā trauksme celta par pieaugošajām energoresursu un ēdināšanas izmaksām, tāpat par dažādiem kritērijiem, piemēram, radioloģijā. Visa pamatā ir akūts naudas trūkums, tāpēc biedrība liek cerības uz jauno veselības ministri Līgu Meņģelsoni (deleģēta no "Apvienotā saraksta"), ka būs vairāk sadzirdēti.  

Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs norādīja: "Mēs sarēķinājām par pagājušo gadu sniegtajiem pakalpojumiem, neatbilstība, ko valsts nav samaksājusi par mūsu ārstētajiem pacientiem, ir 88 miljoni. Ja mēs skatāmies uz šo gadu, tad no aprīļa, ko mēs esam vienojušies ar ministriju, kura piekrīt tam visam, ka nepietiekamība līdz gada beigām ir 78 miljoni, tas nozīmē – kaut kad septembris, varbūt augusts ir laiks, kad beigsies tas finansējums, slimnīcām būs jādomā, kā sniegt pakalpojumus."

Kalējs piebilda, ka, visticamāk, tad pakalpojumi būs pieejami tikai par maksu.

Ne viens vien slimnīcas vadītājs atzina, – lai slimnīcas varētu pastāvēt, tās tiek dotētas no ieņēmumiem par maksas pakalpojumiem.   

Jūrmalas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Liepiņš sacīja: "Mēs katru mēnesi tērējam aptuveni 5% no iekrājumiem, lai varētu nosegt tās vajadzības, kas ik mēnesi mums nepieciešamas darbības nodrošināšanai. Mēs zaudējam uz nākotni."

Savukārt Kuldīgas slimnīcas galvenais ārsts Edgars Siliņš pauda: "Viens ir tas, ka netika pieņemts budžets. Mums bija ārkārtīgi lielas neskaidrības vispār, kā plānot šo gadu. Ir pieaugušas minimālās algas, kas slimnīcām nav kompensētas. Ir pieaugušas arī minimālās mēnešalgas, kas jāmaksā, arī ārstniecības personām stāsies spēkā no 1. aprīļa, un joprojām arī šobrīd vēl nav skaidrības par finansējumu, kā mums būs, kā tiks pārrēķināti tarifi, līdz ar to ir ļoti grūti plānot nākotni šobrīd."

Jāteic, ka ne viens vien no pērn risināmajiem jautājumiem ir aktuāls arī šogad. 

Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs norādīja: "Vēl viens tāds Damokla zobens – tas bija par pacientu tiesībām, kur ministrija vēlas, lai katrā slimnīcā būtu pacientu tiesību aizstāvji. Nu līdz šim problēma nav atrisināta, jo nav tādu speciālistu, kas orientējas pacientu tiesībās un kaut cik medicīnā, plus nav galīgi skaidrs, kas viņu apmaksās."

Šobrīd Veselības ministrija vērtēšanā nozares biedrībām ir noteikusi kritērijus, pēc kādiem strādāt ķirurģijā, traumatoloģijā, dzemdniecībā, ginekoloģijā un pediatrijā. Kopsapulces dalībnieki atzina, ka tos nevar izpildīt ne finansējuma, ne trūkstošā personāla dēļ, tāpēc līdz aprīļa vidum iesniegs savu redzējumu. 

Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs atzīmēja: "Šajā gadījumā ir jāsabalansē, teiksim, ar realitāti, jo mēs saprotam, ka mūsu valstī finansējums veselības aprūpei ir viens no beidzamajiem Eiropas Savienībā. Mēs nevaram uzlikt latiņu īstermiņā, ka nākamgad vai pēc diviem gadiem mēs sasniegsim Eiropas līmeni kvalitātē – uz to būtu jātiecas, bet tam vajag finansējumu."

Latvijas Slimnīcu biedrībā ir 37 biedri – slimnīcas un veselības centri no visiem Latvijas reģioniem. 

KONTEKSTS:

Veselības jomai šā gada budžetā papildus novirzīs 85,8 miljonus eiro, no kuriem vislielāko daļu paredzēts novirzīt mediķu atalgojuma celšanai un onkoloģijai, taču nozare uzskata, ka papildus tam būtu nepieciešami vēl aptuveni 220 miljoni eiro.

Slimnīcu biedrība un mediķu arodbiedrība prasīja Saeimai rast papildu naudu, brīdinot, ka augustā, septembrī var nākties slēgt plānveida pacientu pieņemšanu. 

Valdošā koalīcija solījusi piešķirt papildu naudas energoresursu cenu kompensācijām valsts un pašvaldību slimnīcām. Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") ir uzdevis visām ministrijām pārskatīt izdevumus, lai rastu nepieciešamo papildu finansējumu veselības aprūpes un izglītības nozarēm.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") atzina, ka šī gada budžetā veselības aprūpe un labklājība nav pienācīgi finansētas, ja salīdzina ar citām Eiropas valstīm. Taču līdz Saeimas Budžeta komisijas galīgajam lasījumam sagatavotajā budžeta projektā vēl papildus nauda veselības aprūpei nav paredzēta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti