ĪSUMĀ:
- Koalīcijas vienojās sākt Rēzeknes domes atlaišanu.
- Rēzeknes dome kā vienīgā pašvaldība visā Latvijā nav pieņēmusi budžetu.
- Par domes atlaišanu parlaments varētu lemt marta beigās vai aprīļa sākumā.
- Pēc atlaišanas domē iecels administratorus uz pārejas periodu.
- Iespējams, uzreiz pilsētā jaunas pašvaldību vēlēšanas netiks rīkotas.
Finanšu grūtībās nonākušajai Rēzeknei Finanšu ministrija bija noteikusi – līdz 21.februārim jāpieņem bezdeficīta budžets, lai pēc tam saņemtu aizdevumu savu parādu segšanai. Lēmumu par šādu budžetu pilsētas administrācija bija sagatavojusi, tomēr koalīcijas deputāti nolēma to neatbalstīt. Galvaspilsētā tas licis apšaubīt Rēzeknes domes rīcībspēju, tādēļ koalīcija vienojusies – dome ir jāatlaiž.
"Mēs nevaram pieļaut šādu nihilistisku attieksmi kopumā. Neskatoties uz to, kura vēlme tā šobrīd ir, tik apzināta rīcība... Un pirmkārt jau pašvaldības novešana bankrota situācijā, redzot, kāda ir situācija ar budžetu, pēc tam pilnīgi nekaunīgā veidā, zinot, ka ir iespējams saņemt aizdevumu, šo budžetu nepieņemt," medijiem sacīja Bērziņa.
Ministre jau iepriekš neizslēdza Rēzeknes domes atlaišanu, un arī tagad intervijā Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" Bērziņa pauda pārliecību, ka Rēzeknes dome būtu atbrīvojama. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka šo lēmumu būtu svarīgi pieņemt nevis emocijās, bet tiesiski un ar pamatojumu.
Ministre skaidroja, ka, Saeimā pieņemot likumprojektu par domes atlaišanu, pašvaldībā tiks iecelti trīs administratori, kas strādātu pārejas periodā. "Tiem ir jābūt cilvēkiem, kuriem ir attiecīgas kompetences. Bet mūsu ieskatā tie nedrīkstētu būt politisko partiju pārstāvji vai politiķi. Tiem tomēr ir jābūt ierēdņiem vai cilvēkiem, kas nav tieši saistīti ar politiku," sacīja Bērziņa.
Pašlaik gan tiekot diskutēts par to, vai pārejas periods būtu uz dažiem mēnešiem, attiecīgi rīkojot Rēzeknes domes ārkārtas vēlēšanas, vai arī pārejas periods būtu līdz 2025. gadā plānotajām pašvaldību vēlēšanām. Pašlaik gan likums paredz, ka pašvaldībā pagaidu administrācija nevar strādāt ilgāk par deviņiem mēnešiem.
Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Šodienas jautājums" Bērziņa pieļāva, ka varētu grozīt vēlēšanu likumu, jo 9 mēnešu termiņu pagaidu administrācijai noteica tieši Rīgas gadījumam. Taču, pēc viņas domām, likumā būtu jāparedz tāda norma, kas "strādātu nākotnē visām pašvaldībām". Bērziņa pieļāva, ka termiņu varētu arī nenoteikt vai, ja tiek iecelts administrators, tas varētu būt ilgāks. "Tā būs izšķiršanās Saeimā [kā darīt]," piebilda Bērziņa.
Politiķe arī atklāja, ka vērsusies Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu izvērtēt Rēzeknes domes deputātu bezdarbību, nepieņemot pašvaldības budžetu, zinot, ka iespējams saņemt valsts aizdevumu, ja dome pieņem bezdeficīta budžetu. Viņasprāt, jāvērtē katra deputāta, īpaši pozīcijas deputātu atbildība par zaudējumu nodarīšanu pilsētai.
Jāpiebilst, ka vēl dienas sākumā izskanēja ziņas, ka ministre aicinājusi Rēzeknes domi pieņemt pašvaldības šīgada budžetu un ziņot par to ministrijai līdz 5. martam.
Gala lēmums būs Saeimas rokās, un tas varētu būt martā vai aprīļa sākumā.
Noliedz centienus panākt domes atlaišanu
No Rēzeknes domes priekšsēdētāja atstādinātais Aleksandrs Bartašēvičs ("Kopā Latvijai") pirmdien sarunā ar žurnālistiem pārmeta ministrijām un valdībai, ka pret Rēzekni tiekot vērsta "draudu un iebiedēšanas politika", jo piecu miljonu aizdevuma saņemšanai valdība no vietvaras prasa noteiktu rīcību.
Bartašēvičs arī skaidroja, kāpēc viņa vadītā partija nav balsojusi par domes budžeta apstiprināšanu: "Tiešām budžeta variants bija piedāvāts diezgan ātros tempos deputātiem izskatīt un apstiprināt. Nebija pietiekoši laika, lai iepazītos ar dokumenta galīgo [variantu], kaut gan, protams, visi deputāti ir gan darba grupā, gan dokumenta sagatavošanā. Acīmredzami budžeta izskatīšana notiks 7.martā kārtējā domes sēdē. Mums visu laiku pārmet kaut kādu sazvērestību attiecībā uz budžetu, ka mēs mēģinām sagatavot situāciju, lai dome būtu atlaista.
Es šeit oficiāli paziņoju, ka nekad frakcijas mērķis, mans personīgs mērķis nebija domes atlaišana.
Tieši pretēji – es uzskatu, ka tikai, ja ievēlētie deputāti vadīs domi un turpinās darbu, ir iespējams sasniegt kaut kādu rezultātu."
Bartaševičs kā vienīgais pozīcijas deputāts bija pirmdien ieradies medijiem skaidrot, kāpēc pagājušonedēļ dome neskatīja budžetu. Viņaprāt, domes budžetu vēl varot pieņemt.
Komentējot koalīcijas lēmumu virzīt Rēzeknes domes atlaišanu, Bartašēvičs pauda, ka atlaišanas gadījumā ar partiju "Kopā Latvijai" gatavosies nākamajām vēlēšanām.
"Es saskatu ministres rīcībā apdraudējumu valsts drošībai. Tāpēc, ka viņi mēģina draudēt deputātiem ar kaut kādām sankcijām, kas krimināllikumā neeksistē," pauda bijušais domes vadītājs.
Koalīcijā sliecas atbalstīt domes atlaišanu
Neilgi pirms valdības koalīcijas tikšanās sākuma partijas "Progresīvie" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs atzina, ka ir ļoti nepatīkami, ka Rēzeknes dome nevarēja vai nevēlējās laikus pieņemt budžetu. "Ir skaidrs, ka šāda situācija, kas ir Rēzeknē, vairs nevar turpināties un risinājumam ir jābūt. Viena no iespējām, kas paredz to, ka tiek iecelts šāda veida administrators, kas strādā līdz vēlēšanām, tā ir vismaz jāizskata. Bet te ir ļoti svarīgi, protams, ņemt vērā gan juridiskos, gan politiskos argumentus par to, vai šajā brīdī tas vispār ir iespējams un, protams, kā tas izskatās arī faktiski no tādas skaidras demokrātiskās perspektīvas. Mums, protams, primāri interesēs ministres redzējums, bet mēs noteikti esam atvērti šādiem risinājumiem," sacīja Šuvajevs.
Arī Ekonomikas ministrs Viktors Valainis no Zaļo un Zemnieku savienības ir paudis, ka situācija nav vienkārša un lielākie cietēji šeit ir Rēzeknes iedzīvotāji. Tāpat viņam esot sajūta, ka Rēzeknes deputāti cenšoties izvairīties no atbildības. Lai gan patlaban ir pamatoti iemesli, kāpēc Rēzeknes domi atlaist, tomēr viņš uz to skatās ļoti atturēti, jo šobrīd neesot pārliecības, ka pēc atlaišanas situācija uzlabosies un iedzīvotājiem būs kādas kardinālas izmaiņas.
Arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītājs Oļegs Burovs pirms koalīcijas tikšanās sarunā ar Latvijas Radio atzina, ka ir nepieciešams aktīvi rīkoties un pieņemt lēmumus. Burovs arī norādīja, kā radušos situāciju varētu risināt: "Šeit varētu būt divi varianti. Tā ir finanšu stabilizācija, – lai nāk finanšu uzraugs, kas pārbauda visus maksājumus un paliek tikai maksājumi līdz kaut kādai minimālai, zināmai summai Rēzeknes pašvaldībai; tas ir viens variants. Otrs variants – Rēzeknes domes atlaišana. Bet bez tādas stingras uzraudzības mēs neko nedabūsim. Viņi [Rēzeknes dome] burtiski šantažē valsti ar savu rīcību, viņi prasa vēl lielāku finansējumu. Un pie tā visa mēs redzam, ka viņi visu laiku kritizē valsti, ka valsts ir vainīga. Tas nav tā. Šobrīd es vērtēju šo kā bezatbildīgu, nesaimniecisku rīcību, un man ir aizdomas, ka tā ir apzināta rīcība, kas var novest [pašvaldību] līdz bankrotam."
Komentējot Rēzeknes pilsētas domes rīcību, Ministru prezidente Evika Siliņa no "Jaunās Vienotības" ir paudusi, ka Rēzeknes pašvaldība jau zināmu laiku spēlējas ar savu iedzīvotāju dzīvēm un nepilda savu pirmo uzdevumu. Savukārt Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir sacījis – ja Rēzeknes dome nevar pieņemt lēmumu par šī gada budžetu un pasākumiem pašvaldības finanšu stabilizēšanai, tā ar likumu ir jāatlaiž.
KONTEKSTS:
Rēzekne pirms aptuveni pusgada nonāca pamatīgās finanšu grūtībās, kuru dēļ amatu zaudēja arī līdzšinējais mērs Aleksandrs Bartašēvičs ("Kopā Latvijai"). Politisko krīzi valstspilsētā vēl vairāk pastiprināja domes nespēja pieņemt 2024. gada pašvaldības budžetu. Sabalansēta budžeta pieņemšana bija viens no nosacījumiem, lai pašvaldība saņemtu valsts aizdevumu 5 miljonu eiro apmērā, taču pašvaldība pēdējā dienā budžeta jautājumu pat neiekļāva domes sēdes darba kārtībā.
