Februāra izskaņā valdošā koalīcija vienojās sākt Rēzeknes domes atlaišanu. Tas bija saistīts ar finanšu grūtībām pašvaldībā, kā arī domes ilgo nespēju pieņemt šī gada budžetu. Neilgi pēc šāda politiķu lēmuma marta sākumā Rēzeknes valstspilsētas dome tomēr budžetu pieņēma, turklāt sabalansētu. Bet bija jau par vēlu. Pagājis mēnesis, bet darbs pie Rēzeknes domes atlaišanas likumprojekta aizvien turpinās.
"Tas nozīmē, ka mēs vēlreiz pārvērtējam situāciju pēc tam, kad Rēzeknes pašvaldība pieņēmusi budžetu. Līdz ar to arī strādājam kopā ar Finanšu ministriju, lai izvērtētu, kāds ir esošais budžets, cik tas ir atbilstošs nosacījumiem. Uz to mums vēl nav atbildes," skaidroja ministre Bērziņa. "Esam vienojušies sadarbības sanāksmē, ka Rēzeknei būs trīs administratori. Divi ir atrasti, vēl meklējam trešo administratoru."
Likumprojektā jābūt minētiem administratoru vārdiem un uzvārdiem, kas strādātu pārejas periodā, un trešā administratora meklēšana vēl nedaudz aizkavē procesa straujāku virzību.
Tāpat uzsākto procesu ietekmējis arī tas, ka dome novēloti, bet tomēr pieņēma pilsētas budžetu. Svarīgi izvairīties no iespējamas tiesvedības Satversmes tiesā.
Lēmumam jābūt pamatotam
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs norādīja, ka atlaišanai ir jābūt pamatotai: "Likumā nevar būt ierakstīts – mums nepatīk. Likumā vajadzētu būt konkrētiem juridiskiem pamatojumiem. Šobrīd ar to nodarbojas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) juristi. Pašlaik nav runas par to, ka [varētu] neatlaist domi. Tādas domas nav. Bet vēlreiz – mēs gaidām [ziņas] no valdības."
Tikmēr Bērziņa norādīja, ka likumprojekts jau esot sagatavots: "Mums principā likumprojekts ir sagatavots. Bet mēs gribam, lai tas būtu arī pamatots un lai to vērtētu atbilstoši arī Satversmes tiesa. Tāpēc mēs vēl gribam argumentus pavērtēt papildus.
Likumprojekts ir sagatavots, un tas ir viens no dienaskārtības jautājumiem. Man tagad ir grūti nosaukt termiņu. Es domāju, ka valdībā tas varētu būt aprīlī."
Kā iespējami argumenti varētu kalpot arī speciālistu secinājumi pēc pieņemtā budžeta izvērtēšanas.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka Rēzeknes domes izstrādātais budžets ir saņemts, bet Finanšu ministrijai radušies vairāki jautājumi: "Ir saņemts jaunais budžets, un Stabilizācijas padome ir iesniegusi diezgan garu sarakstu ar jautājumiem Rēzeknes domei, kādēļ budžets sastādīts šādi vai citādi. Mums vajag kādas divas nedēļas, lai izvērtētu visus skaitļus, lai būtu arī atbildes uz visiem jautājumiem un tā tālāk."
Paredzēts, ka valdībā lēmums par Rēzeknes domes atlaišanu varētu tikt pieņemts jau šomēnes. Pēc tam tas nonāks Saeimā.
KONTEKSTS:
Rēzekne pirms aptuveni pusgada nonāca pamatīgās finanšu grūtībās, kuru dēļ amatu zaudēja arī līdzšinējais mērs Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai"). Politisko krīzi valstspilsētā vēl vairāk pastiprināja domes nespēja pieņemt 2024. gada pašvaldības budžetu.
Sabalansēta budžeta pieņemšana bija viens no nosacījumiem, lai pašvaldība saņemtu valsts aizdevumu 5 miljonu eiro apmērā, taču pašvaldība pēdējā dienā budžeta jautājumu pat neiekļāva domes sēdes darba kārtībā.
Vēlāk gan pašvaldība apņēmās samazināt budžeta izdevumus par 3,5 miljoniem eiro, lai stabilizētu pilsētas finanšu situāciju, un apstiprināja sabalansētu budžetu. Pēc budžeta apstiprināšanas dome ievēlēja arī jaunu priekšsēdētāju – līdzšinējo mēra vietnieku Alekseju Stecu ("Kopā Latvijai").
