"Pašreiz valsts aizsardzības un drošības interesēs ir noteikt 50 km platu teritoriju no Krievijas un Baltkrievijas robežām, kurā vēja parku attīstība līdz 2027. gada beigām nav pieļaujama, jo šeit potenciāli izvietoti vēja parki radītu tiešu apdraudējumu valsts aizsardzības spējām un to turpmākai stiprināšanai," pavēstījusi Aizsardzības ministrija.
ĪSUMĀ:
- Aizsardzības ministrija piedāvā karti, kurās vietās valsts drošības interesēs nebūtu vēlami vēja parki.
- Latvijas teritorija iedalīta trīs zonās, tās plāno pārskatīt reizi trīs gados.
- Vēja turbīnas traucē radariem, tām ir tieša ietekme uz izlūkošanas spējām.
- Paredzams, ka būtisku ietekmi uz valsts aizsardzības radariem radīs arī plānotais nacionāla līmeņa projekts ELWIND.
- Aizsardzības ministrija piedāvā arī kompensējošos risinājumus, lai vēja parkus tomēr varētu būvēt.
- Par informatīvo ziņojumu un karti notiek sabiedriskā apspriešana.
Vēja parku kartē – trīs zonas
Vēja enerģija ir viens no pašlaik aktuālākajiem atjaunojamajiem enerģijas veidiem, tādējādi pēdējo pāris gadu laikā Latvijā ir būtiski pieaugusi interese par vēja parku izbūvi. Jaunu vēja turbīnu izbūve Nacionālo bruņoto spēku (NBS) radaru tuvumā var radīt negatīvu ietekmi uz gaisa un jūras telpas novērošanas spējām, vienlaikus Aizsardzības ministrija apzinās enerģētiskās neatkarības un drošības jautājumu aktualitāti un vēja enerģijas lomu tajā.
Tādēļ, lai atvieglotu ar vēja parku būvniecību saistīto saskaņošanas procesu un uzskatāmi parādītu, kurās Latvijas vietās vēja parku būvniecība ir atļaujama, izvērtējama vai nav pieļaujama, Aizsardzības ministrija ir izstrādājusi Latvijas teritorijas karti, kas pašlaik pieejama Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā jeb TAP portālā.
Karte ir iedalīta trīs krāsu sektoros. Zaļajā zonā vēja parku būvniecība ir pieļaujama un atbalstāma, un nepieciešams tikai Aizsardzības ministrijas saskaņojums. Dzeltenajā zonā vēja parku būvniecība ir izvērtējama, taču uzņēmējam būs jārēķinās ar kompensējošiem risinājumiem, piemēram, jaunu radaru iegādi. Savukārt sarkanajā zonā vēja parku būvniecība nav iespējama, jo tā būtiski traucē valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu.
Klikšķināt, lai palielinātu:
Kā redzams, sākotnēji zaļais sektors ir mazāks nekā dzeltenais un sarkanais, taču plānots šo teritoriju sadalījumu pārskatīt vismaz reizi trijos gados, lai, panākot noteiktu tehnoloģiskās attīstības līmeni (piemēram, tādu primāro radaru izstrādi, ko neietekmē vai daudz mazāk ietekmē vēja parki vai šāda tipa radarus būs iespējams uzstādīt uz vēja parku turbīnām), varētu paplašināt zonas, kurās vēja parku būvniecība ir pieļaujama arī bez kompensējošo risinājumu piemērošanas.
Tajā pašā laikā būtiskākais apsvērums atļauju izsniegšanai ir nevis kartē iezīmētais krāsu sektoru sadalījums, bet gan Nacionālo bruņoto spēku atzinums, it īpaši tajās situācijās, kad vēja parks plānots sektoru pierobežu teritorijās. Tādējādi ir iespējama arī situācija, kurā bez kompensējošo risinājumu piemērošanas iespējams attīstīt vēja parku arī dzeltenajā sektorā, atzinusi ministrija.
Lai paplašinātu tās zonas, kurās vēja parku būvniecība ir pieļaujama, Aizsardzības ministrija piedāvā izveidot starpinstitūciju darba grupu, kur vadošo lomu koordinācijas procesā varētu uzņemties Klimata un enerģētikas ministrija.
Vēja turbīnas traucē aizsardzības spējām
"Radaru sensori nespēj pilnvērtīgi veikt savas funkcijas, nodrošinot gaisa un jūras novērošanu, ja to darbības teritorijā ir izvietotas vēja turbīnas. Turklāt vēja turbīnām ir tieša ietekme arī uz izlūkošanas spējām," paskaidrojusi Aizsardzības ministrija.
Šo negatīvo ietekmi vēl vairāk var pastiprināt apkaimes reljefs un izvietoto vēja turbīnu skaits.
"Tādējādi vēja parku darbībai ir tieša ietekme uz valsts aizsardzības spējām – gan uz gaisa telpas novērošanu, gan pretgaisa aizsardzību, gan arī izlūkošanas spējām, radot noteiktas "aklās zonas", kurās radari nespēj īstenot savas funkcijas," pamatojusi ministrija.
Ministrija no vēja parku attīstītājiem pēdējā gada laikā ir saņēmusi izvērtēšanai pieprasījumus par vairāk nekā 1200 vēja turbīnu izvietojumu.
"Pat pāris simtu turbīnu izvietojums Latvijas teritorijā un jo īpaši austrumu pierobežā, atsevišķos rietumu piekrastes un Latvijas centrālajos apgabalos radītu būtisku paredzamo negatīvo ietekmi Nacionālo bruņoto spēku spējām
veikt gaisa telpas novērošanu un kontroli, kā arī agro brīdināšanu militāra apdraudējuma gadījumā. Aizsardzības ministrija pēdējo gadu laikā ir veikusi vērienīgas investīcijas šo spēju attīstībā," pamatojusi ministrija.
Aizsardzības ministrija arī paskaidrojusi, ka Krievijas bruņotie spēki ir izvietoti salīdzinoši nelielā attālumā no Latvijas robežas. Tādēļ agrās brīdināšanas spēja – sensoru optimāla un netraucēta darbība – ir viens no valsts aizsardzības pamatelementiem.
"Tieši ģeogrāfiskā novietojuma dēļ iespējas salāgot aizsardzības un enerģētikas intereses Latvijā būtiski atšķirsies no, piemēram, Dānijas vai Lielbritānijas, kur varētu piemērot citus principus un termiņus enerģētikas un aizsardzības nozares interešu salāgošanā," norādījusi ministrija.
Tāpat nepārtraukta un efektīva gaisa telpas novērošanas un agrīnās brīdināšanas sistēmas darbība ir kritiski svarīga, lai nodrošinātu NATO Gaisa telpas patrulēšanas misijas operāciju īstenošanu un ļautu veikt Krievijas un citu valstu militāro gaisa kuģu savlaicīgu identificēšanu un pārtveršanu NATO gaisa telpas tiešā tuvumā.
Paredzams, ka būtisku ietekmi uz valsts aizsardzības radariem radīs arī plānotais nacionāla līmeņa projekts ELWIND,
jo jebkāda veida atkrastes projekta attīstība jūrā Kurzemes atkrastes teritorijā radīs ievērojamus izaicinājumus, lai nodrošinātu gaisa un jūras telpas novērošanu, atzinusi ministrija.
Jāievieš kompensējoši risinājumi
Kompensējošo risinājumu veidi ir dažādi. Tie var būt gan papildu radaru iegāde un uzstādīšana, lai tiktu kompensēta vēja parka ietekme uz sākotnējo radaru, gan arī cita veida tehniski risinājumi – radaru antenas pacelšana vai radaru pārvietošana un jaunu radara pozīciju izbūve.
Vienlaikus Aizsardzības ministrijas ieskatā ir nepieciešams identificēt, cik daudz kompensējošos radarus valsts var atļauties uzturēt.
Tāpat nepieciešami grozījumi likumā "Par aviāciju", nosakot iespēju Aizsardzības ministrijai un vēja parka attīstītājam savstarpēji vienoties par kompensējoša risinājuma piemērošanu, lai pieļautu objektu būvniecību noteiktos apstākļos.
"Kopumā būtiski atzīmēt, ka katrai individuālajai situācijai piemērojamo kompensējošo risinājumu izvēlas nevis atkarībā no vēja parka attīstītāja vēlmēm un izvērtējot lētāko pieejamo risinājumu, bet gan nodrošinot valsts aizsardzības radaru tīkla darbību operacionālā līmenī un nepieļaujot noteiktu radaru mērījumu degradāciju. Svarīgi arī salāgot vēja parka būvniecības procesu ar kompensējošā risinājuma ieviešanas procesu, jo situācija, kad vēja parka negatīvo ietekmi uz radaru darbību nemazina kāds kompensējošs risinājums, nav pieļaujama," norādījusi ministrija.
Iedzīvotāji var izteikt priekšlikumus
Informatīvais ziņojums un Latvijas teritorijas karte ir izstrādāti, ievērojot Aizsargjoslu likumā, likumā "Par aviāciju" un uz to pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos ietvertos nosacījumus, norādījusi Aizsardzības ministrija.
Ministrija aicina līdz šā gada 28. martam piedalīties informatīvā ziņojuma un tam pievienotās kartes sabiedriskajā apspriešanā TAP portālā. Atverot informatīvā ziņojuma publikāciju TAP portālā, loga labajā augšējā stūrī redzama poga "Pieteikties Ē!". Uzklikšķinot uz pogas, lietotājs var izvēlēties iesniegt atzinumu kā juridiska persona, pilnvarota persona vai privātpersona un ar Latvija.lv vienotās pieteikšanās moduli autorizēties portālā. Pēc autorizācijas loga labajā augšējā stūrī būs poga "Iesniegt iebildumu/ priekšlikumu", kur izteikt savu viedokli.
