Prezidents valdības izveidi uztic Evikai Siliņai

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicina līdzšinējo labklājības ministri, Saeimā lielākās frakcijas "Jaunā Vienotība" izvirzīto premjera amata kandidāti Eviku Siliņu ("Jaunā Vienotība") veidot valdību. To prezidents paziņoja pēc tikšanās ar Siliņu Rīgas pilī ceturtdien, 24. augustā.

ĪSUMĀ:

  • Nākamās valdības veidošana uzticēta "Jaunās Vienotības" kandidātei Evikai Siliņai.
  • Siliņa piektdien sāks individuālas sarunas ar četriem potenciālajiem koalīcijas partneriem.
  • Piecu partiju koalīcija ir maz ticama.
  • Valdību, visdrīzāk, veidos četras partijas.
  • Jauno valdību plānots izveidot līdz septembra vidum.
  • Prezidents nākamnedēļ iztaujās Siliņu par sarunu progresu.

Prezidents valdības izveidi uztic Evikai Siliņai
00:00 / 03:06
Lejuplādēt

Visreālākais – četru partiju modelis

Siliņa pauda apņēmību iespējami drīz – piektdien, 25. augustā, – sākt sarunas ar potenciālajiem koalīcijas partneriem: "Apvienoto sarakstu", Nacionālo apvienību, "Progresīvajiem" un Zaļo un Zemnieku savienību. Pirmās sarunas noritēs atsevišķi.

Pēc šīm sarunām piektdien vēl nebūs paziņojuma par iespējamo koalīcijas modeli, jo, pēc Siliņas teiktā, ir jādod partijām laiks apspriesties ar biedriem. 

Premjera amata kandidāte atzina, ka piecu partiju modelis ir maz ticams,

reālāka ir četru partiju koalīcija, kuru veidotu "Jaunā Vienotība", "Apvienotais saraksts", Zaļo un Zemnieku savienība un vai nu Nacionālā apvienība, vai "Progresīvie".

Vienlaikus viņa atzina, ka noteikti vēl ir citas variācijas, lai izveidotu valdību, kurai Saeimā ir vairākums – vismaz 51 balss. 

Premjera amata kandidāte valdību plānojusi izveidot līdz septembra vidum. Viņa jau iepriekš sacījusi, ka sarunas par nākamās valdības izveidi nevar vilkt garumā. Jauno valdību varētu apstiprināt septembra vidū, jo 15. oktobrī valdībai Saeimā jāiesniedz nākamā gada valsts budžeta projekts.

"Es ļoti negribētu, lai mēs pavadām garās sarunās līdz budžeta veidošanai atlikušo termiņu, jo mēs patiešām vasarā esam tikušies, konsultējušies. Principā visām šīm partijām nekas būtiski jauns nevarētu arī parādīties," pauda Siliņa.

Viena no prioritātēm ir 2024. gada valsts budžeta sagatavošana, norādīja premjera amata kandidāte.

"Mums būtu jātiek pie normāla budžeta, nevis tehniskā budžeta. Budžetam līdz 15. oktobrim būtu jānonāk Saeimā, tātad tas arī ir datums, kas noteikti uzliks tempu pārējiem partneriem izšķirties, vai viņi ir gatavi nākt strādāt koalīcijā vai nē," norādīja Siliņa.

Prezidents: Siliņai ir labas iespējas izveidot plašāku koalīciju

Valsts prezidents, nominējot Siliņu premjera amatam, pauda pārliecību, ka viņa spēs sarunas īstenot pietiekami īsā laika posmā. Prezidents arī esot guvis pārliecību, ka Siliņai ir labas iespējas izveidot iespējami plašāku koalīciju un gūt tai atbalstu parlamentā.

Prezidents nākamnedēļ iztaujās Siliņu par progresu valdības veidošanas sarunās.

Atbalstu "Jaunās Vienotības" vadītai valdībai jau paudušas opozīcijas frakcijas – Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) un "Progresīvie". 

Savukārt "Apvienotais saraksts" aizvien aizstāv līdzšinējā koalīcijas modeļa saglabāšanu ar "Jauno Vienotību" un Nacionālo apvienību, vienlaikus vairs tik kategoriski kā iepriekš neizslēdzot plašāku koalīciju. 

Arī Nacionālā apvienība par optimālāko nosauc līdzšinējās demisionējušās valdības modeli, bet šis politiskais spēks ideoloģisku atšķirību dēļ izslēdz sadarbību ar "Progresīvajiem".

KONTEKSTS:

Līdzšinējā premjera Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") otrā valdība krita pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem paplašināt koalīciju, iekļaujot tajā arī opozīcijā esošos Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) un "Progresīvos", un nepanākot pašreizējo koalīcijas partneru – Nacionālās apvienības un "Apvienotā saraksta" – piekrišanu ministru rokādēm un memorandam par vairākiem līdz gada beigām izdarāmiem darbiem.

Balsu sadalījums 14. Saeimā (situācija 2023. gada augustā):

  • “Jaunā Vienotība” – 26
  • ZZS – 16
  • “Apvienotais saraksts” – 15
  • Nacionālā apvienība – 13
  • “Progresīvie” – 10
  • “Stabilitātei!” – 10
  • “Latvija pirmajā vietā” – 8
  • Pie frakcijām nepiederoši deputāti – 2

Pēc Kariņa lēmuma atkāpties un vairs nepretendēt uz valdības vadītāja amatu "Jaunā Vienotība" premjera amatam virzīja labklājības ministri Eviku Siliņu.

Kariņš savu otro valdību izveidoja divarpus mēnešus pēc 14. Saeimas vēlēšanām. Taču valdība sāka šūpoties pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās koalīcijas partijas nespēja vienoties par atbalstu vienam kandidātam, un "Jaunās Vienotības" kandidātu Edgaru Rinkēviču par prezidentu ievēlēja ar opozicionāru – ZZS un "Progresīvo" – balsīm. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti