Ašeradens: Jauna valdība jāizveido līdz 15. septembrim, lai nekavētu darbu ar valsts budžetu

Darbs pie nākamā gada valsts budžeta uzliek laika rāmi jaunās valdības izveidei – tā būtu jāizveido līdz 15. oktobrim, tā medijiem pēc valdības sēdes otrdien, 15. augustā, norādīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība").

Valdība otrdien uzsāka nākamā gada valsts budžeta skatīšanu. Vispirms tā uzklausīja Finanšu ministrijas ziņojumu par valsts galvenajiem makroekonomiskajiem rādītājiem, kas kalpo par budžeta sastādīšanas pamatu. Valdība arī pieņēma zināšanai Finanšu ministrijas informāciju par budžeta bilances prognozēm, kurā teikts, ka jauno prioritāšu finansēšanai pieejamā fiskālā telpa nākamgad ir 148,4 miljoni eiro, 2025. gadā – 450,3 miljoni eiro un 2026. gadā – 684,3 miljoni eiro.

Budžeta kontekstā finanšu ministrs Ašeradens ieskicēja arī jaunveidojamās valdības vēlamo darbības uzsākšanas termiņu: "Šis ir labs sākuma punkts budžeta darbam; man jāsaka gan, ka likums nosaka diezgan striktu rāmi budžeta izskatīšanai: budžets ir iesniedzams parlamentā 15. oktobrī, tātad tas nosaka to, ka politiskajām partijām ir ļoti strikts rāmis jaunās valdības izveidei. Tai vajadzētu būt vēlākais līdz 15. septembrim gatavai, lai varētu strādāt jau pie politiskajām prioritātēm. Tad, šķiet, budžets ir iesniedzams parlamentā laikā."

Likums par budžetu un finanšu vadību nosaka, ka gadskārtējā valsts budžeta projekts nākamajam saimnieciskajam gadam Saeimā jāiesniedz līdz 15. oktobrim. 

Ašeradens uzskata, ka viņa nosauktais termiņš – 15. septembris – valdības izveidošanai ir reāls, jo iespējamās valdības veidošanās iesaistītās politiskās partijas sarunām ir veltījušas visu vasaru.

"Nedomāju, ka vajadzētu būt aizķeršanās," piebilda Ašeradens, norādot, ka pēc tam, kad ceturtdien līdzšinējais premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") oficiāli iesniegs valdības demisijas rakstu, iniciatīva par nākamās valdības tapšanu būs prezidenta pusē, kuram būs jānosauc nākamais valdības veidotājs. 

KONTEKSTS:

Balsu sadalījums 14. Saeimā (situācija 2023. gada augustā):

  • “Jaunā Vienotība” – 26
  • ZZS – 16
  • “Apvienotais saraksts” – 15
  • Nacionālā apvienība – 13
  • “Progresīvie” – 10
  • “Stabilitātei!” – 10
  • “Latvija pirmajā vietā” – 8
  • Pie frakcijām nepiederoši deputāti – 2

Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem panākt koalīcijas paplašināšanu, iekļaujot tajā arī opozīcijā esošos Zaļo un Zemnieku (ZZS) savienību un "Progresīvos", un arī nepanākot pašreizējo koalīcijas partneru – Nacionālās apvienības un "Apvienotā saraksta" – piekrišanu ministru rokādēm un memorandam par vairākiem līdz gada beigām izdarāmiem darbiem, sākotnēji paziņoja, ka sāks sarunas par jaunas valdības veidošanu, bet nedemisionēs, taču pēc dažām dienām tomēr nolēma demisionēt un aicināt "Jauno Vienotību" izvirzīt citu premjera amata kandidātu.

Kariņš savu otro valdību izveidoja divarpus mēnešus pēc 14. Saeimas vēlēšanām. Taču valdība sāka šūpoties pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās koalīcijas partijas nespēja vienoties par atbalstu vienam kandidātam. Tādēļ valdību veidojošās partijas "Jaunās Vienotības" kandidātu Edgaru Rinkēviču par prezidentu ievēlēja ar opozicionāru – ZZS un "Progresīvo" – balsīm. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti