Somija atstāj atvērtu tikai vienu no 8 punktiem uz robežas ar Krieviju
Somijas premjerministrs Peteri Orpo trešdien, 22. novembrī, paziņoja, ka tiks slēgti robežšķērsošanas punkti uz robežas ar Krieviju, izņemot vienu, vistālāk ziemeļos esošo Raja-Joseppi posteni.
Uz Krievijas robežas Somijai ir astoņi robežšķērsošanas punkti. Četri no tiem ir slēgti jau kopš pagājušās sestdienas, taču piektdien slēgs vēl trīs, kas būšot slēgti vismaz līdz 23. decembrim.
Tā ir reakcija uz pieaugošo nelegālo imigrantu skaitu, kas netraucēti ierodas no Krievijas. Iepriekš krievu robežsargi neļāva nelegālajiem imigrantiem bez atbilstošiem ceļošanas dokumentiem doties uz Somijas robežšķērsošanas punktiem.
Pētnieks: Krievija var virzīt migrantus uz Latvijas un Igaunijas robežām
Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, Vidzemes Augstskolas prorektors Māris Andžāns skaidroja, ka Somijas lēmums ir atbilde uz acīmredzamu Krievijas apzinātu migrantu sūtīšanu uz robežu. Viņaprāt, Somija rīkojas adekvāti, tā sūtot skaidru signālu migrantiem un Krievijai.
Andžāns gan uzskata, ka uz Latviju tas tiešā veidā neatsauksies.
"Latvijai, pirmkārt, ir jādomā vairāk par savas robežas aizsardzību. Bet tas parāda to, ka Krievija ar Baltkrieviju koordinē savus pūliņus, respektīvi, šobrīd Latvija turpina saskarties ar migrantu plūsmu uz Latvijas–Baltkrievijas robežas, bet ir jāgaida arī šāda situācija uz robežas ar Krieviju," sacīja Andžāns.
"Krievija jau iepriekš virzījusi migrantus uz Norvēģiju, arī uz nu jau NATO dalībvalsti Somiju, Baltkrievija virzīs migrantu plūsmas uz robežas ar Poliju, Lietuvu un Latviju, un acīmredzot gan Latvijai, gan Igaunijai jābūt gatavai tam, ka migrantu plūsmas nāks pāri robežai ar Krieviju," norādīja pētnieks.
"Somija ir saskārusies ar izaicinājumu, ko mēs piedzīvojam vairāk nekā divus gadus," uzsvēra arī Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dmitrijs Trofimovs. Viņš stāstīja, ka pēdējās dienās nelegālās migrācijas spiediens uz Latvijas robežām ar Baltkrieviju un Krieviju ir mazinājies, taču netiek izslēgts, ka pēc kāda laika tas atkal pieaugs.
"Mēs rūpīgi sekojam [līdzi situācijai] un, ņemot vērā, ka vairāki punkti ar līdzšinējiem valdības lēmumiem jau ir slēgti, šobrīd uz Krievijas [robežas] mums turpina darboties divi sauszemes punkti, divi dzelzceļa punkti, uz Baltkrievijas turpina darboties viens sauszemes punkts un viens dzelzceļa punkts. Turpmāk lemšana par punktu darbības ierobežošanu, slēgšanu būs, protams, atkarīga no konkrētās situācijas attīstības, jo ikdienā analizējam datus un sazināmies ar kolēģiem ne tikai Somijā, bet arī Igaunijā," sacīja Trofimovs.
Krievija apgrūtina arī ukraiņu iekļūšanu okupētajās teritorijās
Savukārt runājot par ukraiņiem, Andžāns norādīja, ka Krievijai šāda rīcība ir kā netiešs mērķis, proti, viens – ar migrantu sūtīšanu uz robežas Krievija atriebjas un kaitina vai provocē NATO valstis, Baltijas valstis, Poliju un Somiju, bet tajā pašā laikā mērķis ir arī apgrūtināt ukraiņu iekļūšanu Ukrainas okupētājās teritorijās caur Krieviju.
Arī biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" robežas monitoringa eksperte Anna Griķe uzsvēra, ka būtu maldīgi domāt, ka šis migrācijas ceļš, vai tas būtu caur Krieviju vai Baltkrieviju, būtu kas jauns.
"Šajā gadījumā Latvijai ir diezgan stingra nostāja, tas ir, sargāt savas valsts, Eiropas Savienības ārējo robežu, ko mēs arī redzam, tā tas arī notiek. Tas, ko mēs vienmēr uzsvēruši, mēs uzskatām, ka cilvēkiem ir jādod iespēja uzsākt šo patvēruma procedūru," norādīja Griķe.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis no "Jaunās Vienotības" ir paudis, ka slēgt visus robežšķērsošanas punktus uz Latvijas robežām ar Baltkrieviju un Krieviju, esot jēga vien tad, ja to dara visas reģiona valstis kopā.
Piektdien, 24. novembrī, ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") darba vizītē apmeklēs Somiju, kur satiksies ar Somijas prezidentu Sauli Nīnisti un premjerministru Peteri Orpo. Vizītes laikā plānots stiprināt abu valstu sadarbību, īpaši drošības un ekonomikas jomās, kā arī pārrunāt aktuālo situāciju uz valstu austrumu robežām.
KONTEKSTS:
Pēdējā laikā arvien pieaudzis migrantu skaits, kas caur Krieviju ierodas pie Somijas robežas un lūdz patvērumu.
Drošības eksperti uzskata, ka Krievija uz robežas ar Somiju izmanto hibrīdkara taktiku, atkārtojot migrācijas krīzes izraisīšanas scenāriju, kāds tika pielietots uz Baltkrievijas robežas ar Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, un cenšoties destabilizēt NATO.
Somijas 1340 kilometrus garā robeža ar Krieviju ir ES ārējā robeža un NATO austrumu flangs.
